Nedēļa pasaules fokusā: ASV-ES tirdzniecības karš, Putina atliktā vizīte (1)

Toms Rātfelders
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scnapix

Šajā nedēļā Vašingtonā norisinājās spraigas sarunas starp ASV un ES par tirdzniecības jautājumiem. Tajā pašā dienā ASV pieņēma lēmumu par Vladimira Putina vizītes ASV pārcelšanu. Tikmēr plēsties turpināja ASV un Irāna, bet Venecuēla gatavojās nosvītrot piecas nulles no savas valūtas. Portāls TVNET apkopojis svarīgākos nedēļas notikumus uz starptautiskās politikas skatuves, par kuriem jāzina!

ASV un ES

25. jūlijā ES un ASV panāca pagaidu vienošanos saistībā ar ilgstošo strīdu tirdzniecības tarifu jautājumā. Vienošanās ietvaros abas puses piekrita atturēties no jaunu tarifu piemērošanas to tirdzniecības precēm un izvērtēt jau noteiktās nodevas alumīnijam un tēraudam. Tāpat ES piekrita vairāk iepirkt ASV ražojumus (tai skaitā sašķidrināto dabasgāzi (LNG) un sojas pupiņas). Turpmākajos mēnešos ASV un ES uzsākto dialogu turpinās, lai panāktu galīgo vienošanos, kuras mērķis būtu nulles tarifu panākšana un subsīdiju atcelšana tirdzniecības precēm ārpus autobūves industrijas.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Panāktā vienošanās ir pirmais solis ieilgušā tirdzniecības strīda starp ASV un ES atrisināšanā. Ilgstoši pastāvēja risks, ka Brisele un Vašingtona varētu nonākt pie tirdzniecības kara. Tā ietvaros katra puse aizstāvētu savus ražojumus un to pastiprinātā konkurence varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomikas izaugsmi. Transatlantiskās ekonomikas izmaiņas varētu izjust arī Latvijas uzņēmēji. Atliek tikai vērot vai Donalds Tramps saglabās savu piekāpīgo nostāju un izvēlēsies pieturēties pie pašreizējā sarunu gara.

Krievija

25. jūlijā ASV nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons paziņoja, ka plānotā Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Vašingtonā ir atlikta līdz nākamajam gadam. Šādu lēmumu Boltons pamatoja ar nepieciešamību pabeigt izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Foto: TASS/Scanpix

Kāpēc tas ir svarīgi?

16. jūlijā Helsinkos notikušā samita ietvaros, ASV prezidents Donalds Tramps uzaicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ierasties vizītē Vašingtonā. Putina vizīte ir paredzēta kā turpinājums Helsinkos uzsāktajam dialogam. Tomēr Trampa tango ar Putinu ir izraisījis plašu kritiku gan viņa pretinieku, gan atbalstītāju vidū. Lai saglabātu savu popularitāti politiķim ir jāparāda, ka viņš nav Krievijas marionete. To vislabāk var izdarīt ar pierādījumu, ka Trampa ievēlēšanā nebija klāt tieša Maskavas pirksta.

Tuvie Austrumi

Nedēļas laikā turpināja pieaugt saspīlējums starp ASV un Irānu. 22. jūlija vakarā Irānas prezidents Hasans Rohani paziņoja, ka karš ar Irānu būs visu karu māte. Pēc tam Tramps agresīvi savā twitter kontā brīdināja Rohani vairs nekad nedraudēt ASV. Savukārt 24. jūlijā prezidents pauda gatavību strādāt pie jaunas kodolvienošanās ar Irānu panākšanas, kura nepieļautu iepriekšējās administrācijas kļūdas. Irāna jau paspēja atbildēt, ka sarunas uz draudu un ultimātu bāzes ir nepieņemamas. Šķendēšanās tika skaisti noslēgta ar ģenerālmajora Kasema Soleimani paziņojumu, ka kara gadījumā ar ASV, Irāna šo karu pabeigs.

ASV prezidents Donalds Tramps un Irānas prezidents Hasans Rohani
ASV prezidents Donalds Tramps un Irānas prezidents Hasans Rohani Foto: AFP/Scanpix

Kāpēc tas ir svarīgi?

Kopš ASV izstāšanās no Visaptverošā rīcības plāna (jeb tā saucamās «kodolvienošanās») 8. maijā, abas valstis ir pietuvojušās jauna kara iespējamībai Tuvajos Austrumos. Ņemot vērā, ka esošā Irānas valdība bija balstījusi savu popularitāti uz vienošanās saglabāšanu, pastāv risks, ka tā varētu krist. Pēc tam vara varētu nonākt pie daudz radikālākiem politiskiem elementiem, kuri stātos pretī amerikāņu ietekmei reģionā. Irānas agresīvie izteikumi tiek izmantoti, lai parādītu tautai pašreizējās varas izlēmīgumu ienaidnieka priekšā.

Centrālāzija

25. jūlijā Āzijas vidienē – Pakistānā notika parlamenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja bijusī Pakistānas kriketa zvaigzne Imrans Hans, kurš ir paudis samērā nacionālistiskus un populistiskus vēstījumus. Vēlēšanu rezultāti jau ir tikuši plaši apstrīdēti no opozīcijas puses.

Foto: AFP/Scanpix

Kāpēc tas ir svarīgi?

Vēlēšanas bija tikai otrā miermīlīgā varas pāreja Pakistānā kopš tās neatkarības iegūšanas 1947. gadā. Valsti ir tradicionāli pārvaldījusi armija, kura ir veikusi neskaitāmus apvērsumus. Daudzi analītiķi gan ir norādījuši, ka Hana uzvara ir bijusi iespējama tikai dēļ armijas sniegtā atbalsta. Tie uzsver, ka militāristu klātbūtne ir bijusi jūtama visā priekšvēlēšanu gaisotnē, jo tie mēģinājuši iebiedēt Hana pretiniekus un mēģinājuši tos pierunāt pievienoties viņa partijai. Neilgi pirms vēlēšanām tika apcietināts arī lielākais Hana konkurents Šahbazs Šarifs.

Politiķis jau ir paziņojis, ka necentīsies veidot koalīciju ar lielākajām opozīcijas partijām. Tomēr tas nopietni neietekmētu valdības veidošanas procesu, jo domājams, ka Hanam nebūs grūti atrast koalīcijas partnerus starp mazākajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem.

Pakistāna ir viena no pasaules kodolvalstīm un tā nesen ir nonākusi konfrontācijā ar ASV par tās pielaidīgo nostāju cīņā pret starptautisko terorismu. Hans arī ir solījis uzlabot attiecības ar Pakistānas seno sāncensi Indiju.

Latīņamerika

25. jūlijā Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro paziņoja, ka no Venecuēlas valūtas tiks svītrotas piecas nulles. Šis solis ir paredzēts, lai veiksmīgāk aizsargātu valsts naudu no inflācijas negatīvās ietekmes un veicinātu iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Pamatojoties uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) datiem, tā varētu sasniegt pat miljona procenta atzīmi.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Venecuēlas lielā inflācija ir galvenais dzinējspēks valstī esošajai neapmierinātībai pret Maduro režīmu. Venecuēlā ilgstoši ir valdījuši plaši protesti, kuri daudziem ir likuši apšaubīt politiķa izdzīvošanas spējas. Aplūkojot Venecuēlas ekonomikas datus, var redzēt, ka protesti ir pamatoti. Saskaņā ar opozīcijas kontrolētā parlamenta datiem, patēriņa cenas šogad Venecuēlā pieaugušas par 46 305%. Tāpat SVF prognozē, ka Venecuēlas ekonomika šogad samazināsies par 19%.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu