/nginx/o/2018/07/24/11032940t1h3826.jpg)
Alkohols, šķiet, ir globāla problēma, un šī atkarība mēdz piemeklēt arī bagātos un slavenos - tos, kuriem dzīvē it kā viss ir kārtībā. Ar jebkuru atkarību ir iespējams cīnīties, ja vien apzinās problēmas esamību. Amerikāņu žurnāla "Vogue" redaktore atklāti stāsta, kā sapratusi, ka alkoholisms ir kļuvis par traucēkli, un kā no "zaļā pūķa" ir iespējams atbrīvoties.
“Man it kā nekad nav bijušas problēmas ar alkoholu. Protams, kā jau visiem, vecākajās klasēs bija periods, kad mēdzu reizi nedēļā izdzert četras alus pudeles. Koledžā arī, protams, neiztika bez alkohola lietošanas brīvdienās.
Tomēr, kad kļuvu vecāka, sapratu: kaut kas jau iet galīgi greizi. Es mēdzu ar kolēģiem izdzert pa pudelei vīna pēc darba, tad vēl 2-3 pudeles gaišā alus un bieži vien pa virsu uzdzēru degvīnu.
Ja bārā bija “laimīgā stunda”, dzēru sauso martini. Bija reizes, kad tas viss pēc kārtas tika izdzerts nakts laikā 3-4 reizes nedēļā,” stāsta amerikāņu žurnāla “Vogue” redaktore Liāna Satenšteina.
“Pēkšņi sapratu, ka par daudz dzeru. Tas pat bija redzams ārēji. Šādi dzīvojot, es pieņēmos svarā vairāk nekā par 4 kilogramiem 3 mēnešu laikā. Sejā bija redzamas daudzas nepilnības: acis aizvien bija piepampušas, it kā man būtu alerģija, vaigi nokarājušies, līdz ar to es izskatījos slima.
Turklāt sāku vēl vairāk ēst – vēl 11 vakarā mēdzu dzīvoties pie ledusskapja. Pagājušovasar regulārajā veselības pārbaudē ārste pamanīja, ka esmu pieņēmusies svarā. Es pajautāju: “Varbūt vainīgi muskuļi?” Viņa atbildēja: “Svari nemelo.””
Svars neesot bijusi vienīgā Liānas problēma: “Es biju vienkārši salauzta. Naktīs mēdzu mosties divas vai trīs reizes, līdz ar to no rītiem jutos nogurusi. Tas bija apvienojumā ar paģirām un motivācijas trūkumu. Uz treniņiem gāju reti, lai gan kādreiz tās bija manas galvenās zāles pret stresu. Cietu no garastāvokļa maiņām, regulāri izjutu šaubas, un tas sāka ietekmēt manu darbu. Es regulāri pieļāvu muļķīgas kļūdas un aizmirsu elementāras lietas, piemēram – mēdzu aizmirst norunātu tikšanos.”
“Manas aizraušanās ar alkoholu dēļ cietu ne tikai es, bet arī mans bankas rēķins. Martini Ņujorkā maksā apmēram 7-8 dolārus un uz augšu, bet glāze visparastākā vīna – 9-15 dolārus. Tātad nedēļā es izmetu miskastē apmēram simts, bet mēnesī – četrsimt dolārus, un tā tas turpinājās divus gadus, atzīstas redaktore.
“Par laimi, tas viss beidzās šā gada janvārī – pēc drausmīgām Jaungada paģirām. Tas bija mirklis, kad izlēmu: 1 dzēriens mēnesī, ne vairāk. Fiziski man bija viegli atteikties no iedzeršanas, bet sabiedrība bija noskaņota pret mani,” Liāna atzīstas. “Sākumā, kad kāds jautāja, kāpēc es nedzeru, nezināju, ko atbildēt. Bieži atrunājos ar to, ka pagājušajā gadā daudz dzēru un ļoti pieņēmos svarā – garlaicīga tēma cilvēkiem, kas vēlas izklaidēties.”
“Visbeidzot iemācījos vienkārši sacīt: “Ne šodien.” Tagad, 6 mēnešus vēlāk, kopš esmu atteikusies no regulāras iedzeršanas, varu godīgi teikt, ka šī metode darbojas.
Es varu saskaitīt, cik kokteiļus šajā gadā esmu izdzērusi, un man pilnīgi pietiek ar vienas rokas pirkstiem. Brīžos, kad man gribas iedzert vai kad iedzeru, jautāju sev: vai es esmu stresā? Vai laimīga? Vai varbūt apbēdināta?
Tajos mirkļos saprotu, vai vēlos dzert vai ne. Tagad to spēju kontrolēt.”
Liāna atzīst, ka, protams, zinājusi par alkohola kaitīgo ietekmi arī agrāk. “Šķiet, ka zinātniskie darbi par tā kaitīgumu tiek publicēti gandrīz katru nedēļu. Viens no tiem ir tieši par lieko svaru,” viņa stāsta. “Zvaigžņu dietoloģe Dana Džeimsa ir salīdzinājusi atkarību no alkohola ar pārmērīgu aizraušanos ar siera kūkām. Jūs, zinot, ka ir iespējams strauji pieņemties svarā, nepārtraukti neēstu kūkas, taču par alkoholu cilvēki parasti tā nedomā. Pievieno tam visam klāt vēl miega traucējumus, nekontrolējamu izsalkumu un faktu, ka alkohols ir smags depresants.”
Esot vēl trakāk: pētījumos ir pierādīts, ka alkohols var izraisīt vēzi. Viskonsīnas universitātes docente Noela Lokonte ir atradusi alkohola saikni ar kancerogēnajām vielām: “Nav nekāds pārsteigums, ka atklājam audzējus galvā, kaklā un kuņģī. Cilvēki paši sevī lej iekšā kancerogēnus,” Lokonte ir pārliecināta. Neskatoties uz ārstu aizliegumiem, iedzeršana vēl joprojām skaitās moderna. Piemēram, seriāls “Saldais rūgtums”, kas ir uzņemts pēc tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem, ir pārsātināts ar tieksmi pēc vīna un poētiskām paģirām. Jā, pat “Sekss un lielpilsēta” liek mums domāt, ka iedzert pāris glāzes “Cosmo” - tā ir jautrība. Patiesībā iedzeršanā nekā jautra nav.”
“Vogue” redaktore turpina savu stāstu: “Nesen tikos ar draugiem, kas pēc darba baudīja pāris glāzes baltvīna. Viens no viņiem, tiklīdz uzzināja, ka alkoholu no savas dzīves pilnībā esmu izsvītrojusi, gāja sūdzēties oficiantam, ka es nedzeru. “Tev droši vien ir smags periods,” viņš man teica. Atcerējos savas negulētās naktis, lieko svaru un pastāvīgo neapmierinātību, un tad bezgaršīgais un garlaicīgais Ņujorkas krāna ūdens kļuva par visatsvaidzinošāko vasaras elementu, īpaši jau bāra “laimīgajās stundās”.
