Pēdējā laikā izskanējis, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas savās deklarācijās norādījuši salīdzinoši lielas parādsaistības, pirkumus, aizdevumus, kas, ņemot vērā viņu algu, šķiet aizdomīgi lieli. VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā atzīst, ka ir bijuši šādi gadījumi, taču pašreizējā informācija liecina, ka tas radies tāpēc, ka atsevišķas amatpersonas, aizpildot deklarāciju, ir pieļāvušas kļūdas.
“VID darbinieki ir tādi paši cilvēki, kā citi. Arī VID darbiniekiem ir ģimenes, ir bŗāļi, māsas, arī VID darbiniekiem kaut kas pieder, un arī VID darbiniekiem, tieši tāpat kā lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, ir arī parādsaistības – arī viņi ņem hipotekāros kredītus, līzingus. Tāpat arī VID darbiniekiem mēdz nomirt tuvinieki, kuri atstāj mantojumu, kurā var būt gan naudas līdzekļi, gan īpašumi,” runājot par amatpersonu deklarāciju saturu, klāsta Pelēkā.
Tāpat VID darbinieki saņem dāvinājumus un kādam aizdod naudu. Tā aina, ko daži rāda publiskajā telpā, un tas, ko redzam paši, skatoties deklarācijas, neatšķiras no visām pārējām valsts amatpersonu deklarācijām.
No visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem valsts amatpersonas ir 3461.
“Runājot par to, kā mēs viņus pārbaudām, – protams, mēs mūsējos sākam pārbaudīt pirmos. Ne tikai tās struktūrvienības, kuras nodarbojas ar valsts amatpersonu deklarāciju uzraudzību, bet arī iekšējās drošības pārvalde, kā arī nodokļu kontroles pārvalde, kas uz VID darbiniekiem skatās kā uz nodokļu maksātājiem. Tāds uzstādījums mums bija jau iepriekšējos gados, un arī šogad mēs savējos skatāmies prioritārā kārtībā tieši tādēļ, lai nerastos kādi papildu jautājumi no citām personām, kuras mēs arī pārbaudām,” norāda Pelēkā.
Statistika liecina, ka no visām VID amatpersonām 55 ir, iespējams, pieļāvušas kļūdas.
Ar nožēlu jāatzīst, ka arī mūsu darbinieki reizēm pieļauj paviršības, pārrakstīšanās un cita veida kļūdas, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju. Te ir arī runa par tiem pāris gadījumiem, kas ir izskanējuši publiski, piemēram, norādot parādsaistības, norādot uzkrājumus bankas kontā vai skaidrā naudā, pieraksta klāt kādu nulli, kas rada iespaidu, ka, piemēram, parādsaistības ir ārkārtīgi lielas.
Piemēram, cilvēkam parādsaistības ir 20 tūkstoši, bet viņš ir nejauši pielicis vēl vienu nulli klāt un parādsaistības uzrādījis 200 tūkstošu eiro apmērā.
“Reizēm neizpratnes dēļ, ātri pildot deklarācijas, norāda, ka viņam pēkšņi radušās parādsaistības, naudas uzkrājumi, bet citā deklarācijas sadaļā nenorāda darījumu, kādā veidā šāda summa ir radusies. Pēc tam, kad skatās to informāciju, kas pieejama publiski, redzams – cilvēkam pēkšņi parādījušies skaidrās naudas uzkrājumi, bet nav redzams, no kurienes. Un tad, kad mēs cilvēkam lūdzam skaidrot situāciju, tad cilvēks saka – jā, es pārdevu nekustamo īpašumu. Ja viņš šādu darījumu būtu norādījis, tad nevienam vairs arī nebūtu jautājumu, no kurienes viņš ir ieguvis naudas līdzekļus,” saka VID vadītāja pienākumu izpildītāja.
Bija arī situācija, kurā cilvēks bija pircis dzīvokli, un amatpersona dzīvokli bija norādījusi vairākas reizes. Tad radās jautājums, no kurienes cilvēkam pēkšņi ir trīs dzīvokļi, jo alga nav tik liela, arī uzkrājumu nav bijis.
Šādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests savām amatpersonām prasa pierādījumus – ja cilvēkam ir parādsaistības, tad prasa iesniegt bankas kontu izrakstus, līgumus.
“Lielākās sadaļas, kurām mēs pievēršam uzmanību, ir par finanšu instrumentiem, par cilvēkiem piederošām akcijām, par mantojumiem, parādsaistībām un skaidras naudas uzkrājumiem, kā arī izsniegtajiem aizdevumiem,” stāsta Pelēkā.
Ja paskatās uz kopējo ainu, kādi ir analīzes rezultāti, tad absolūti lielākajā daļā tiek secināts, ka naudas līdzekļi ir bijuši pietiekami, lai cilvēks varētu, piemēram, iegādāties akcijas vai izsniegt aizdevumu.
Cilvēki ir sākuši strādāt Valsts ieņēmumu dienestā, piemēram, 2014., 2015. gadā, un jau tajā brīdī viņi ir norādījuši, ka viņiem ir pietiekami lieli uzkrājumi, lai pēc tam naudu varētu aizdot, kaut ko iegādāties.
Tātad – deklarāciju aizpildīšanā ir neuzmanības kļūdas, tās var saukt dažādi: paviršības, neuzmanības kļūdas, bet jebkurā gadījumā ar šiem cilvēkiem mēs veicam pārrunas, jo tie gadījumi, kas ir izskanējuši publiski, nav patīkami ne iestādei, ne pašai amatpersonai, norāda Pelēkā.
Tad ir vēl viena lieta – reizēm ir neizpratne par to, ko norādīt deklarācijā. Piemēram, cilvēks bija norādījis ieguldījumu kādā fondā un ieguldītie līdzekļi bija ārkārtīgi lieli. Izrādījās, ka deklarācijā norādītais cipars ir nominālvērtība, nevis reāli ieguldītais cipars. Cilvēks bija fondā ieguldījis trīs, četrus tūkstošus, bet deklarācijā bija uzrādījis vairāk nekā miljonu, kas ir kaut kas virtuāls un nav skaidrs, vai cilvēks kaut kad šādu summu arī saņems.
Vienlaikus pastāv dažādi riski, kurus vērtē
Pastāvošie riski, kurus VID konstatējis saviem darbiniekiem – vai bijuši pietiekami naudas līdzekļi, lai pirktu nekustamos īpašumus, lai aizdotu citiem, lai aizdotu kādam uzņēmumam. Par to vēl notiek pārbaudes. Tiek pārbaudīts – no kurienes cilvēkam ir bijusi šāda nauda, iespējams, viņš ir pārdevis kādu citu īpašumu, bet to nav norādījis deklarācijā.
Skaļākā lieta esot bijusi par muitnieku ar laimestiem. Pašlaik viņš atstādināts no pienākumu veikšanas, jo ir sākts kriminālprocess.
Ir arī daži cilvēki pagājušajā gadā (2016.gada valsts amatpersonu deklarācijas) saistībā ar kuriem sākti nodokļu auditi. Piemēram, cilvēks ir izīrējis savu īpašumu, bet par to nav maksājis nodokļus. Šādā gadījumā VID sāk nodokļu auditu. Tie ir kādi trīs gadījumi.
Skaidras naudas uzkrājumi valsts amatpersonām. Vai tie nerada riskus?
Mēs vērtējam, cik lieli ir šie skaidrās naudas uzkrājumi un kā tie ir pieauguši, mainījušies. Pirmais, ko vērtējam, vai ir bijuši pietiekami naudas līdzekļi, lai šādu uzkrājumu veidotu, palielinātu.
Piemēram, lai neveidojas situācija, kurā cilvēks ir skaidrā naudā uzkrājis pilnīgi visu savu algu, neatstājot iztikai.
Vēl viena lieta, par ko publiski mēdz stāstīt, – VID darbiniekiem ir lielas parādsaistības. Te ir jāatceras, ka deklarācijai ir divas daļas. Viena ir publiskojama, otra nav, saka Pelēkā.
Tajā valsts amatpersonas deklarācijas daļā, kas nav publiskojama, amatpersona raksta klāt paskaidrojumus, līdz ar to tas, ko redz pārbaudes institūcijas, ir daudz plašāka informācija.
Amatpersonas bieži vien ir arī līdzaizņēmēji, cilvēki bieži vien ir galvotāji kādam aizdevumam. Cilvēkiem ir hipotekārie kredīti, kas arī bieži vien nav mazi.
Riska analīzei izmanto sistēmu “Rasa”
Valsts amatpersonas, tostarp VID amatpersonas, tiek pārbaudītas riska analīzes sistēmā “Rasa”, kurā ir integrēta visa informācija, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā.
Tur atrodama sniegtā informācija no darba devējiem, pašu amatpersonu sniegtā informācija par veikto saimniecisko darbību, piemēram, dzīvokļa izīrēšanu, kas arī ir visbiežākais veids, kā valsts amatpersona gūst citus ienākumus.
Tāpat amatpersonas reizēm gūst autoratlīdzību veidā, piemēram, pasniedzot augstskolā. Informācijas sistēmā pieejama informācija arī par dažādiem aizņēmumiem.
