Filipīnas ir viens no dabas katastrofām pakļautākajiem reģioniem pasaulē, tāpēc šeit pēc diviem gadiem sliesies pilsēta, kas būs spējīga izturēt zemestrīces, cunami, taifūnus un strauju temperatūru maiņu, vienlaikus saglabājot dabai draudzīgas pilsētas statusu. Nākotnes ekoloģiskākā metropole atradīsies aptuveni 100 kilometru attālumā no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, un tā solās būt lielāka par Manhetenu Ņujorkā.
Ekoloģiskā pilsēta jeb gudrā pilsēta, kā to dēvē Filipīnu valdība, spēs pasargāt tās iedzīvotājus no dabas katastrofām, piemēram, zemestrīcēm, taifūniem, cunami un plūdiem. Tāpat šī būs viena no dabai draudzīgākajām metropolēm – pilsētveidotāju mērķis ir radīt miljoniem cilvēku apdzīvotu pilsētu, kas neradīs kaitīgos izmešus.
Zaļā pilsēta, kuras nosaukums būs “New Clark City”, atradīsies 100 kilometrus uz ziemeļiem no Manilas. Tiek plānots, ka pilsēta aizņems 9450 hektārus un tajā varētu dzīvot apmēram 1,2 miljoni cilvēku.
Taču kā gan ir iespējams sasniegt tik cēlu un šķietami nesasniedzamu mērķi?
Filipīnu Pilsētas pārvaldes un attīstības dienesta (Bases Conversion and Development Authority) prezidents Vivencio Dizons medijiem skaidro, ka viena no pilsētas atslēgām būs satiksmes piesārņojuma mazināšana. Lielākās un nozīmīgākās pilsētas daļas būs paredzētas tikai gājējiem un riteņbraucējiem – cauri pilsētai būs izbūvēts gājēju un riteņbraucēju ceļš. Tāpat pilsētā tiks organizēta efektīvāka sabiedriskā transporta līnija, kas samazinās nepieciešamību pēc automašīnām. “Būvējot pilsētu, mēs to pielāgojam cilvēkiem, nevis automašīnām. Tā ir ļoti liela atšķirība,” stāsta Dizons.
Tāpat pilsētā ražos zaļāku elektroenerģiju, piemēram, izmantos saules paneļus, šķidrinātu dabisko gāzi vai radīs gāzi no atkritumiem. Arī ēkas būs radītas tā, lai tās patērētu pēc iespējas mazāk elektroenerģijas.
Pilsētplānotāji ir paredzējuši saglabāt teritorijā jau esošo dabas ainavu – ēku būvniecības procesā maksimāli centīsies saglabāt esošos kokus un upi.
Arī pilsētas būvniecība ir ar visai unikālu pieeju – visām ēkām izmanto turpat ievāktu būvniecības materiālu, ko sauc par lahar. Tie ir vulkāna izvirduma laikā radušies dubļi, kas pēc izturības un cietības līdzinās betonam. Lahar sastāvā ir visdažādāko iežu sajaukums – sākot ar akmeņiem, beidzot ar dažādiem atkritumiem un citiem gružiem, kas lavai izvirduma brīdī gadās ceļā. Šāda materiāla atradnes atrodas vien 40 kilometru attālumā no topošās zaļās pilsētas.
Kā zaļā pilsēta aizsargāsies pret dabas katastrofām?
Topošā pilsēta jeb “New Clark City” atrodas teju seismisko aktivitāšu epicentrā – pat bīstamākā zonā nekā Manila, jo tiek būvēta okeāna tuvumā un to apdraud plūdi.
Lai izvairītos no plūdiem, pilsētā izvietos vairākus notekkanālus un neapbūvējamās zonas, kas aizvadīs noplūdušos ūdeņus. Savukārt dažus kilometrus uz dienvidiem no pilsētas atrodas kalns, kas aizturēs taifūnus.
Šajā vietā 1991. gadā norisinājās 20. gadsimta postošākais lavas izvirdums, kas rada bažas arī filipīniešu arhitektiem – dabas pētnieki un eksperti uzskata, ka vulkāns būs vēl neaktīvs 100 gadus, tomēr pret vulkāna aizsardzību arhitekti vēl nav ieplānojuši kādus īpašus projektus, kas aizturēs lavu. Arī pret zemestrīcēm filipīnieši izturas visai vieglprātīgi, - lai arī šī vieta atrodas zemestrīču zonā, Filipīnu Pilsētas pārvaldes un attīstības dienesta prezidents Dizons atrunājas un apgalvo, ka pilsēta būs izturīgāka, turklāt tā neatrodas tieši uz zemestrīču lūzuma zonas.
Pilsētas pirmo būvniecības kārtu plānots pabeigt 2022. gadā. Viena ēka, ko uzbūvē jaunajā pilsētā, valdībai un privātajiem investoriem izmaksā divus miljardus dolāru.
Zaļās pilsētas nosaukums ir cēlies no teritorijā esošā Klārkas Brīvostas un īpašās ekonomiskās zonas – bijušās Amerikāņu un Filipīniešu militārās zonas.
