1958. gadā dzimušais Viljams Basinskis sevi raksturo kā eksperimentālās ambientās mūzikas komponistu un ir viens no atzītākajiem šīs mūzikas formas pārstāvjiem mūsdienās, nereti saņemot teju apskaužamas uzslavas no kritiķiem – medijs Pitchfork, piemēram, Basinska daiļradi raksturojis sekojoši:

„Šī ir mūzika, kas liek jums ticēt paradīzei un pārliecina jūs, ka paradīze izklausās tieši šādi.”

Tiny Mix Tapes nodēvējis Basinski par ievērojamāko kasešu cilpu manipulatoru ASV, tikmēr medijs Vice nosaucis Basinska darbus par „skumjāko mūziku pasaulē”.

Nereti šīs uzslavas īpašu uzsvaru liek uz Basinska ievērojamāko veikumu – darbu ciklu „The Disintegration Loops”, ko jau minētais portāls Pitchfork iekļāvis savā 50 visu laiku labāko ambientās mūzikas albumu sarakstā. Albums (pareizāk sakot, četru albumu apkopojums) ieņēma vietu augstākajā trijniekā līdzās Braiena Īno (Brian Eno) un Aphex Twin ierakstiem. Individuālā četru albumu apkopojuma recenzijā medijs novērtēja to ar 10 ballēm no 10, kas šā portāla vēsturē ir rets gadījums.

„The Disintegration Loops” ir četru albumu cikls, kas radās no Basinska mēģinājumiem saglābt magnētisko lenšu formātā ierakstītu mūziku no astoņdesmito gadu sākuma. Šī iecere neizdevās, jo lentes bija tik sliktā stāvoklī, ka pat tās ierakstu daļas, kas bija sadzirdamas, turpināja gluži fiziski sadalīties un krāt skaņu bojājumus ar katru nākamo atskaņojumu. Basinskis no šā avota radīja cilpveidīgu mūziku, kas, metaforiski izsakoties, mirst ar katru nākamo sekundi un, pateicoties papildu reverberācijas efektiem, kļūst attālāka ar katru nākamo mirkli. Basinskis darbu pie šiem albumiem pabeidza 2001. gada 11. septembra rītā, un mirklī, kad notika traģiskais terorakts – uzbrukums Pasaules tirdzniecības centram –, viņš atradās uz sava dzīvokļa nama jumta Bruklinā, pamanot notikušā sekas pie apvāršņa. Basinskis uz sava jumta uzstādīja videokameru, vērstu uz sodrējiem un dūmiem pārņemto Manhetenu, nofilmējot pēdējo dienasgaismas stundu šajā traģiskajā datumā. Fragmenti no šā videomateriāla tika izmantoti albumu noformējumam, savukārt pats video ar muzikālu pavadījumu tika publicēts 2012. gadā. Līdzās komponista Džona Adamsa (John Adams) kompozīcijai „On The Transmigration of Souls” šis Basinska albumu cikls tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem muzikālajiem izteikumiem 11. septembra traģēdijas sakarā.

Citiem vārdiem sakot, šis darbu cikls atbilst medija The Guardian visai pacilātajam rezumējumam par Basinska mūzikas centrālajām tēmām: „[..] šī melanholiskā mūzika piesauc atmiņas un iekāri, mirstību un bailes.”

Basinskis savu muzikālo ietekmju vidū nosauc vācu ansambļu Cluster un Harmonia 70. gadu ierakstus, taču īpaši izceļ mirkli 1983. gadā, kad kopā ar grupu The Rockats iesildīja savu varoni Deividu Boviju (David Bowie). Basinska nesenākais albums - 2017. gada albums „A Shadow in Time” - ir sava veida nekrologs Deividam Bovijam: Basinska veltījums savai tobrīd vēl nesen no dzīves aizgājušajai muzikālajai autoritātei. 

Basinskis ir piedalījies arī operas „The Life and Death of Marina Abramović” tapšanā, sadarbojoties ar teātra režisoru Robertu Vilsonu (Robert Wilson), mākslinieci Marinu Abramoviču (Marina Abramović), aktieri Vilemu Defo (Willem Dafoe) un mūziķi Entoniju Hegartiju (Antony Hegarty).

Basinskis citu starpā ir sadarbojies arī ar pērnā gada „Skaņu meža” viešņu – footwork producenti Jlin.

2018. gadā „Skaņu mežs” notiek 16. reizi. Centrālie festivāla koncertvakari noritēs 12. un 13. oktobrī mūzikas namā „Daile”. Festivāla mūziķi tiks izziņoti tuvākajā laikā.

Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv.