Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) šogad ir konstatējis bīstamo augļkoku slimību - bakteriālo iedegu - trīs paraugos, tostarp komercdārzos Rēzeknes novadā un Viesītes novadā, kā arī piemājas dārzā Dobeles novadā, pastāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
Viņa sacīja, ka komercdārzā Rēzeknes novadā ar bakteriālo iedegu galvenokārt ir inficētas bumbieres, taču tāpat slimība skārusi ābeles. Turpretī komercdārzā "Viesītes" slimība skārusi tikai ābeles nelielā daudzumā. Piemājas dārzā Dobeles novadā bakteriālā iedega skārusi tikai trīs ābeles.
Pēc viņas teiktā, dārziem piemēroti fitosanitārie pasākumi, kuru rezultātā slimie koki jālikvidē. "Ir pieņemts lēmums, cik daudz koku katrā vietā ir jāiznīcina un dārzu īpašniekiem koki ir jānozāģē un noteiktā periodā jāsadedzina," viņa skaidroja.
VAAD nav izdevies noskaidrot konkrētus cēloņus, kāpēc bakteriālā iedega konkrētos dārzus skārusi, taču to varētu būt veicinājuši slimības izplatībai labvēlīgie apstākļi. "Šogad ir ļoti labvēlīgi apstākļi šīs baktērijas izplatībai, jo ir silts un arī mitrs. Tāpēc VAAD ieskatā šogad baktērija parādījās," sacīja Šķupele.
Šķupele teica, ka VAAD inspektori līdz šā gada 3.augustam ir veikuši kopumā 641 pārbaudi un noņēmuši 235 paraugus bakteriālās iedegas klātbūtnes noteikšanai, no kuriem trīs - iepriekš minētajās vietās - ir bijuši pozitīvi.
VAAD bakteriālās iedegas pārbaudes plāno veikt līdz septembra vidum. Tomēr, ja septembra sākumā iestāsies vēsāki laika apstākļi ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem 15 grādiem, bakteriālās iedegas pārbaudes noslēgsies ātrāk.
Kā ziņots, bakteriālā iedega ("Erwinia amylovora") ir bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi tika konstatēta 2007.gada jūlijā un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos stādaudzētavās un dārzos ārpus inficētajām teritorijām, ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus.