Lai nodrošinātu ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi pieprasījumu par papildu 20,807 miljoniem eiro 2019.gadam, kā arī vairākiem desmitiem miljoniem eiro turpmākajos gados.
Papildu finansējums ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās ir otrā prioritāte IZM prioritāro pasākumu sarakstā 2019.-2021.gadam.
Ja nākamajā gadā tam nepieciešami 20,807 miljoni eiro, tad 2020.gadā IZM lūdz piešķirt 49,839 miljonus eiro, bet 2021.gadā - 79,839 miljonus eiro.
Pedagogu atalgojums, līdzekļi augstākās izglītības konkurētspējas veicināšanai un kvalitatīvai izaugsmei ir prioritārās jomas, kurām vajadzīgs papildu valsts budžeta finansējums, lai veidotu apstākļus valsts ekonomikas attīstībai un sabiedrības ilgtermiņa labklājībai, pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Politiķis uzskata, ka ir jārada priekšnoteikumi, lai Latvijas augstskolām ir iespējas attīstīties un stiprināt to nozīmi Baltijas valstu un plašāka reģiona mērogā.
"Pēdējos divos gados esam spējuši nodrošināt gan pedagogu atalgojuma kāpumu, gan finansējuma palielināšanu augstskolu akadēmiskajam personālam," atgādināja Šadurskis.
Palielināt finansējumu studijām valsts dibinātajās augstskolās nepieciešams, lai nodrošinātu studiju vietas izmaksas pilnā apmērā. Patlaban par vienu budžeta vietu augstākās izglītības iestādes saņem noteikto minimālo izmaksu koeficientu, lai gan vienas studiju vietas nodrošināšana izmaksā dārgāk.
Lai pakāpeniski divu gadu laikā pārietu no minimālajiem uz optimālajiem studiju izmaksu koeficientiem, kā arī nodrošinātu papildu 50 budžeta vietas dabaszinātņu skolotājiem, palielinātu snieguma un attīstības finansējumu, nākamajā gadā nepieciešami papildu 20,8 miljoni eiro, 2020.gadā un turpmāk ik gadu papildu 41,3 miljoni eiro. Sākot ar 2020.gadu, tiek paredzēts arī snieguma finansējuma pieaugums par 7,3 miljoni eiro, lai ieviestu jaunus snieguma rādītājus, piemēram, sadarbība ar darba devējiem, internacionalizācija, iesaiste mūžizglītībā, absolventu nodarbinātība, iekļaujošā augstākā izglītība. No 2021.gada paredzēts ieviest arī trešā pīlāra nacionālo finansējumu, lai pakāpeniski aizstātu Eiropas Sociālo fondu finansējumu.
Savukārt valsts pētījumu programmu izveidei, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem, 2019.gadā papildu nepieciešami 7,4 miljoni eiro, 2020.gadā - 9,5 miljoni eiro un 2020.gadā 10 miljoni eiro. Ar nozaru valsts pētījumu programmu izveidošanu tiks īstenota Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu, izaugsmes prioritāšu un specializācijas jomu attīstība.
Tāpat nozaru ministrijas īstenos tādu tautsaimniecības nozaru pētniecības, tehnoloģijas un inovāciju valsts pasūtījumu, kas nodrošina pieprasījumu pēc zinātniskās pētniecības, jaunām tehnoloģijām un inovatīviem risinājumiem un fokusē to sabiedrībai nozīmīgos virzienos.
Kopumā IZM iesniegusi papildu finansējuma pieprasījumu 25 prioritāro pasākumu īstenošanai 2019.gadam un turpmākajiem diviem gadiem, prasot papildu finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, studiju izmaksas koeficientu palielināšanai un valsts pētījumu programmu īstenošanai.
