Pirmā lieta, ko daudzas sievietes Ziemeļkorejā dara, ieejot sabiedriskajā tualetē vai ģērbuvē, - pārbauda, vai tajās nav paslēpta kāda videokamera. Attīstoties modernajām tehnoloģijām, Dienvidkoreja saskārusies ar nepatīkamu problēmu – sabiedriskajās tualetēs, baseinos, veikalu un sporta klubu ģērbtuvēs arvien biežāk ļaundari slepus filmē cilvēkus izģērbjamies un vēlāk šos video publicē porno saitos, raksta BBC.
Par ļaundaru upuriem 80% gadījumu kļūst tieši sievietes. Nelegālie video, kas uzņemti sabiedriskās vietās, tiek publicēti tīmeklī “pop-up” porno saitos.
Tā kā viedtālrunis un superātrs internets Dienvidkorejā ir pieejams teju katram, notvert ļaundarus un atklāt šādus noziegumus ir ļoti grūti. Arī sods par šiem digitālajiem noziegumiem nav īpaši smags. Patlaban par šāda veida nelikumīgu videomateriālu izplatīšanu Dienvidkorejā paredzēts viena gada cietumsods vai naudassods 10 miljonu vonu (aptuveni 7700 eiro) naudas sods.
Reaģējot uz teju 6500 ziņojumiem, pērn Dienvidkorejā aizturēti vairāk nekā 5000 cilvēku, taču tikai 2% jeb 119 saņēmuši cietumsodu. Patiesais digitālo seksa noziegumu skaits varētu būt vēl lielāks, jo daudzi upuri par tiem baidās ziņot.
Lai cīnītos ar šo problēmu, īpašas komandas regulāri apseko sabiedriskas vietas Seulā, meklējot slēptās kameras, bet tās atrast izdodas reti, jo kameras uzlikšana un noņemšana pieredzējušiem noziedzniekiem prasa vien 15 minūtes.
Arī video izplatības ierobežošana līdzinās cīņai ar vējdzirnavām.
2015.gadā likumsargiem izdevās panākt interneta lapas “Soranet” slēgšanu, kurai bija vairāk nekā miljons lietotāju un kurā bija pieejami tūkstošiem video, kuros redzamie cilvēki par tiem nezināja. Vairākas sievietes, kuras bija redzamas šajos video, vēlāk izdarījušas pašnāvību.
Tomēr līdzīgas interneta lapas rodas aizvien no jauna, un to īpašnieki aizbildinās, ka neesot zinājuši, ka video filmēti nelegāli. Video izplatītāji visbiežāk izmanto ārvalstu serverus, turklāt daudzās citās valstīs šāda veida pornogrāfija nav nelegāla. Tāpēc Seulas policija uzskata, ka cīņai ar šo sērgu jābūt starptautiskai.
Liela Dienvidkorejas sabiedrības daļa uzskata, ka varasiestādes nedara pietiekami, lai šo problēmu risinātu. Seulā notikušas jau vairākas protesta akcijas, pieprasot aktīvāku rīcību.
Šajā nedēļas nogalē pilsētā plānota šogad jau ceturtā demonstrācija ar saukli “Mana dzīve nav tavs porno!”
Aktīvisti uzsver, ka būtu nepieciešami ne tikai bargāki sodi – nepieciešams arī izglītot sabiedrību par to, kā šādi noziegumi ietekmē tā upurus.
Viena no BBC intervētajām sievietēm atzina, ka šāda pieredze ir psiholoģiski ļoti traumējoša. Kāds vīrietis centies slepus nofilmēt viņu restorānā kameru zem galda, taču sieviete ļaundari pieķērusi, atņēmusi viņam telefonu un atklājusi, ka viens video jau nonācis internetā, kur to apspriež sveši vīrieši.
Sieviete stāsta, ka izjutusi šoku. Viņa devusies uz policiju, lai ziņotu par incidentu, bet jutusies vēl ievainojamāka. “Es domāju – ko citi nodomās? Vai policisti domās, ka manas drēbes bija pārāk vaļīgas? Ka es izskatos lēti?” Policijas iecirknī viņa jutusies vientuļa un nobijusies, jo licies, ka policisti uz viņu skatās kā uz gaļas gabalu vai seksuālu objektu. “Es nevienam par to nestāstīju, jo baidījos, ka pati tikšu vainota notikušajā. Es baidījos, ka mana ģimene, draugi un apkārtējie cilvēki uz mani skatīsies tāpat, kā skatījās tie vīrieši.” Vīrietis, kurš uzņēma video un publicēja to čatā, tā arī netika sodīts.
Sabiedriskie aktīvisti norāda – lai arī šādi tiešsaistes noziegumi pret sievietēm pagaidām visvairāk izplatīti Dienvidkorejā, tas ir tikai laika jautājums, kad līdzīga problēma parādīsies arī citās valstīs.
Līdzīgi gadījumi jau ir fiksēti Zviedrijā un ASV, bet sagaidāms, ka reizē ar tehnoloģisko un digitālo attīstību šādu pārkāpumu skaits varētu pieaugt.
