Teātra lēmumu jaunais teātra vadītājs Jānis Vimba preses konferencē 7. augustā pamatoja, sakot, ka "ņirgāšanās par savu valsti, prezidentu vai teātri nav nedz smieklīga, nedz gaumīga". Viņš skaidroja, ka "Žurkas" izrādes iepriekš tapušas pareizajā vietā un laikā, bet šobrīd skatītājiem ir mainījusies izpratne par humoru, kā arī pašiem teātra māksliniekiem šāda veida komēdijas vairs neliekas smieklīgas. "Es biju iepriekšējās "Žurkas" režisors un varu atzīt, ka pāris lietas nesanāca," teica Vimba.

Viens no skaļākajiem viedokļiem sociālajos tīklos pieder žurnālistam Ventam Zvaigznem, viņš uzskata, ka ne jau "ņirgāšanās par valsti un prezidentu" ir iemesls, lai atteiktos no izrādes.

"Pat ja visas kornēlijas ar saviem circeņiem bija tikai vārga atblāzma no tās diženās tradīcijas, kas Eiropas civilizācijā ienāk līdz ar vecatisko komēdiju (Aristofans u.c.) 5. gs. p. m. ē. un pēc tam ik pa laikam dažādās vietās parādās atkal un atkal, izraisot skatītāju līksmību un varasvīru nīgrumu, tas nedod jums [adresēts Jānim Vimbam - red.] tiesības ar liekulīgu morālisko cenzoru argumentiem vērsties pret šo ikvienai veselīgai nācijai un demokrātijai nepieciešamo varas apdiršanas institūtu," viņš raksta savā "Facebook".

Netrūkst arī citu asprātīgu un kritisku komentāru.

"Protams, tas nav gaumīgi. Gaumīgi ir tad, ja nespējīgi valstsvīri ar savu nožēlojamo darbu faktiski ņirgājas par valsti, kas viņus uztur. Satīra ir vitāli svarīga brīvai sabiedrībai. Kvalitatīva vai ne - tas ir attīstības un mākslinieciskās vadības jautājums," raksta žurnālists Frederiks Ozols.

Skatos, Vimba nevilšus pateicis patiesību par to, kāpēc Žurkas pēdējos gados bija vājas. Izrādās, teātra mērķis bija bijis ņirgāties, nevis profesionāli taisīt grotesku, farsu, komēdiju vai vēl kādu no žanriem, kur tomēr bišķi intelekts vajadzīgs...

— Zane Radzobe (@kripaz) August 8, 2018

priekš kam mums Žurka Nacionālajā teātrī, ja būs Artuss kā premjerministrs.

— angry by default (@ieva_w) August 7, 2018

Šāgada "Žurka" tiešām bija tik vāja, ka laikam teātris saprot, nākamgad tai skatītāju trūktu:)

— Dace Kokareviča (@dace57) August 7, 2018

Je suis Žurka kustība jau dibinās? :)

— Dainis Gašpuitis (@Dainis_GA) August 7, 2018

Jā, es arī samulsu. Jo īpaši pēdējā Žurka man ļooooti patika. Jo šķita - lūk, cik labi, kad protam par sevi (ne valsti) pasmieties gudri un atraktīvi. Nu neko. Var jau būt, ka "pastāvēs, kas pārvērtīsies"...

— Dita Jonīte (@DitaJonite) August 7, 2018

Studiju laikā pētīju @teatris Žurkas fenomenu, un varu saprast lēmumu atteikties no tās. Taču pamatojums "ņirgāties par savu valsti, prezidentu vai teātri nav gaumīgi" gan raisa jautājumus. Žurkas pamatmērķis tomēr bija satīra, ne ņirgāšanās.

— Gunta Sloga (@GuntaSloga) August 7, 2018

Neatceros, kad žurka būtu ņirgājusies par valsti. Vienmēr tikai par politiķiem un norisēm. Un nevis ņirgājusies, bet izsmējusi. #JeSuisŽurka.

— NK (@NeilaKrave) August 7, 2018

Kāpēc tik ilgstošu teātra tradīciju novākt ar tik primitīvu pamatojumu. Varbūt problēma nav humora trūkumā, bet vienkārši sliktā dramaturģijā. Pasmieties pašiem par sevi nav tas pats, kas ņirgāties par valsti. https://t.co/q7gYFtUfQf

— Agnese Rutkēviča (@AnnaFoma) August 7, 2018

Manuprāt "Žurkas" noslaktēšana nav labākais pasākums. Tas tikai veicina neprasmi pasmieties pašiem par sevi. Nožēlojami, ja teātra vadībai trūkst humora izjūtas.

— Māra Krontāle (@MaraKrontale) August 8, 2018