13.Saeimas vēlēšanas raksturo liela neprognozējamība - vienlīdz ticams ir scenārijs, ka Saeimā iekļūs trīs partijas un ka tie būs astoņi spēki, intervijā sabiedriskajiem medijiem atzinusi politoloģe Iveta Kažoka. Savukārt politoloģe Daina Bāra, apskatot, kādu profesiju pārstāvji pretendē uz iekļūšanu parlamentā, apšauba viņu spēju pildīt likumdevējam uzticētos uzdevumus.
Politologi: 13.Saeimas vēlēšanas raksturo liela neprognozējamība. Vai iegūsim lemtspējīgu valdību? (6)
Tuvojoties oktobrim, politiskā vide no aktīvas var kļūt par spriedzes pilnu, taču vēl lielāki riski gaidāmi pēc vēlēšanām, brīdina Kažoka.
„Ja parlamentā ir pārstāvēti tie politiskie spēki, ko uzrāda socioloģiskās aptaujas, es teiktu, ka mēs varam kā valsts daudzus mēnešus dzīvot bez valdības,” lsm.lv citē Kažoku.
“Un, ja tā valdība neizveidojas, varam kaut kur ap Eiropas Parlamenta vēlēšanu laiku piedzīvot jaunas Saeimas vēlēšanas,” brīdināja Kažoka.
Politoloģes ieskatā šogad politiskais piedāvājums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām ir kvalitatīvi uzlabojies - nav, piemēram, Daugavas racēju partijas, un Laimes lāci par premjeru vairs neviens nevirza.
Kažoka norāda, ka šoreiz gandrīz katrā politiskajā nišā ir konkurence: starp nacionālistiem, starp partijām, kas aizstāv krieviski runājošo intereses, starp konservatīvajām, liberālajām, sociāldemokrātiskajām partijām, starp populistiskajām un pat rasistiskajām partijām.
Savukārt Bārai radušās šaubas par kandidātu sarakstos iekļauto cilvēku spēju pildīt likumdevējam uzticētos uzdevumus.
„Es nedomāju, ka, apskatoties uz kandidātu sarakstiem, šos galvenos uzdevumus – lēmumu un likumu izstrāde un pieņemšana – labi varētu īstenot autobusa vai trolejbusa vadītājs, elektriķis, bezdarbnieks, profesionāls sportists, bārmenis,” sacīja Bāra.
“Šīs profesijas ir vajadzīgas mums visiem, bet vai tas ir tas, kas būtu vajadzīgs darbam parlamentā?” pauda Bāra.
Tikpat lielu skepsi politoloģe pauž par tiem kandidātiem, kuri vien gadu pēc ievēlēšanas pašvaldībās vēlas strādāt Saeimā.
Kā ziņots, šogad Saeimas vēlēšanām pieteiktais deputātu kandidātu skaits ir lielākais kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža - tie ir 1470 cilvēki. Uz vienu deputāta vietu pretendē 15 kandidāti.
Divas trešdaļas no deputātu kandidātiem ir vīrieši, tikpat norādījuši, ka ir latvieši. Lielākajai daļai jeb 80% ir augstākā izglītība, katram piektajam – vidējā izglītība, bet astoņiem kandidātiem - pamatizglītība.
Palasīju Saeimas deputātu kandidātu sarakstus.Varētu nokomplektēt pat divas kvalitatīvas Saeimas,bet varētu piepildīt arī pāris nodaļas psihiatriskajā slimnīcā.Viss vēlētāju rokās...
— Vents A Krauklis (@VentsAKrauklis) August 8, 2018