Jau drīzumā augstceltnes pārtaps par vertikāliem elektroģeneratoriem

FOTO: Unsplash

Laikā, kad zinātnieki cenšas meklēt visdažādākos risinājumus, lai mūsdienu cilvēku ikdienas gaitas kļūtu dabai draudzīgākas, ik gadu tiek radīti daudz un dažādi izgudrojumi ekoloģijas uzlabošanai. Salīdzinoši nesen, 2014. gada sākumā Mičiganas universitāte radīja pilnībā caurspīdīgus saules paneļus, kas spēs radīt elektroenerģiju.

Ik gadu arvien populārāki kļūst tādi elektroenerģijas ražošanas veidi, kas ir ilgtspējīgi, dabai draudzīgi un ilgtermiņā ir ekonomiskāki. Šim nolūkam lieliski noder saules paneļi, tomēr no vizuālā aspekta šie elektroģeneratori nav pārāk parocīgi – tos ir viegli pamanīt, bet atsevišķām ēkām par saules paneļu uzklāšanu ir nopietni jāpiedomā jeb tos ir nepieciešams uzklāt īpašā pozīcijā, lai saules gaisma spētu apspīdēt paneļus jebkurā dienas stundā un sezonā.

Eiropas Savienības direktīva paredz, ka līdz 2020. gadam visām jaunceltnēm ir jāsasniedz gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenis jeb ēkām ir jāsaražo tikpat daudz enerģijas cik tās patērē.

FOTO: Unsplash

Tādi pati regula skar arī Japānu, kuras arhitekti un pilsētplānotāji ir apņēmušies būvēt elektroenerģijas ražojošas ēkas un arī tur līdz 2020. gadam visām jaunajām ēkām ir jāspēj saražot tik pat daudz elektrības, cik tā patērē. Tas nozīmē, ka līdz šim laikam uz jauno ēku jumtiem jāuzstāda saules paneļi vai to tuvumā jāuzstāda vēja ģeneratori.

Mičiganas universitātes izstrādātie saules paneļi ir caurspīdīgi un ne ar ko neatšķiras no logu stikla, turklāt paneļi izmērā spēj variēt no kredītkartes izmēra plāksnītes līdz pat milzīgiem logiem, kuri nosegs veselu mājas sienu vai kādu jumta daļu. Tas nozīmē, ka caurspīdīgie saules paneļi kādu dienu aizstās ne tikai parastos logu stiklus, bet arī automašīnu stiklus un elektroierīču, piemēram, viedtālruņu ekrāna stiklus.

FOTO: Unsplash

Caurspīdīgie saules paneļi uzkrās saules radīto enerģiju, neietekmējot gaismas caurlaidību. Paneļos izmantotā tehnoloģija elektrību rada ar organisku molekulu pārklājuma palīdzību, kas absorbē protonus, ko rada gaismas viļņi.

Elektrības radīšanai izmantotie gaismas viļņi cilvēka acij nav saredzami, piemēram, infrasarkanais vai ultravioletais starojums. Pēcāk paneļos savāktais starojums jeb protoni nonāk to rāmjos, kur tie ar plānu saules bateriju strēmeļu palīdzību pārvēršas elektronos jeb elektrībā.

FOTO: Unsplash

Šāda veida izgudrojums ļaus arhitektiem izstrādāt ēkas, kas vienlaikus darbosies kā vertikāli elektroģeneratori. Caurspīdīgie saules paneļi būs daudz efektīvāki nekā pašreizējie saules paneļi, jo tie pārklās daudz lielāku ēkas laukumu un tie neietekmēs arhitektūras dizainu.

Līdzīgus saules paneļus jau izmanto publiskajās ēkās dažviet Eiropā, piemēram, Valjadolidas Universitātes LUCIA ēkā, Spānijā. Universitātes fakultātes griestus klāj caurspīdīgi stikla paneļi ar caurspīdīgiem saules paneļiem, kas gadā saražo aptuveni 5550 kilovatstundas. Arī Spānijas Genomikas un onkoloģiskās izpētes centra ēkā, Granadā, 20% sienas laukumu klāj caurspīdīgi saules paneļi.

Uz augšu