Tu esi perfekta, bet stulba gan! (7)

Jāēd pareizi, ilgi košļājot barību, brīvdienās jāmeditē, aizrautīgi jāapmeklē PST, combo, body art, saulainā dienā jāieziežas ar aizsargkrēmu, jāsaplūst ar dabu, jāiemīl joga, pareizi jāmazgā rokas, jāiet laikus gulēt un jāieklausās sevī. Visiem zināms, ka stress grauj veselību, tāpēc mums katru dienu jākontrolē savas domas un emocijas. Ievērojot visus padomus, brīva vieta tam, ko dēvē par dzīvi, neatliek.

Ja tava seja nepauž enerģisku optimismu un tavas acis nemirdz, tu esi lūzeris un veiksmes durvis tavā priekšā aizcērtas. Tās domātas veselīgiem, laimīgiem cilvēkiem ar glītiem muskuļu vilnīšiem un prasmi atstāt labu iespaidu.

Veselības pielūdzēji

Mūsdienās veselība - vismaz lielpilsētās - kļuvusi par cilvēka sociāli ekonomiskā stāvokļa, statusa, un “vērtīguma” kritēriju. Karls Kederstroms (Carl Cederstrom) un Andrē Spaisers (Andre Spicer) grāmatā “Veseļošanās sindroms” (The Wellness Syndrome) apgalvo, ka ir liela atšķirība starp patiešām veselīgu dzīvesveidu un uzmācīgu stāvokli, kas saistīts ar nepārtrauktu ķermeņa monitoringu, pārliekām rūpēm un nepārtrauktu fokusēšanos uz sevi un savu veselību.

Autori runā par to, ka sabiedrība uzmācīgi diktē: tev jākļūst labākam, nekā esi!

Ja cilvēks savai veselībai un ārējam izskatam netērē pārāk daudz laika un spēkus, sabiedrība viņu sāk nosodīt, izsmiet un uzskatīt par zaudētāju. Tas savukārt veicina atkarību veidošanos, tostarp, ēšanas traucējumus, jo mūsdienu pasaules standarti nosaka, ka būt resnam ir slikti, tāpēc jānotievē par katru cenu. Jāķeras pie ekstrēmas diētas un jāvingro līdz spēku izsīkumam!

Tikmēr Krievijas zinātnieks, evolucionists, paleoneirologs, cilvēka morfoloģijas pētnieks Sergejs Saveļjevs savās grāmatās un daudzajās intervijās, runājot par veselīga līdzsvara nepieciešamību, ironizē par visiem zināmo teicienu “veselā miesā vesels gars”. Īstenībā - viens no diviem, saka pētnieks.

Respektīvi, pasaule ir pilna ar veselīgiem, sportiska izskata stulbeņiem. Ja cilvēks domā, ka paralēli fiziskajam stāvoklim uzlabosies arī viņa prāta spējas, jo kustību laikā labāk tiek apsaiņotas smadzenes, viņš kļūdās!

Treniņu laikā asinsrite uzlabojas tikai tajos smadzeņu apgabalos, kas atbild par noteiktu kustību koordināciju, bet asociatīvās zonas, kas atbild par domāšanu, informācijas apstrādi un lēmumu pieņemšanu, paliek neaktīvas. Vēl vairāk – tās degradējas! Atstājot novārtā intelektuālas nodarbes, ar laiku aktīvā dzīvesveida cienītāja prāta spējas samazinās. Cena, ko nākas maksāt, ir augsta. Perfekts ķermenis, izcilas proporcijas, ideāla muskulatūra pluss dziļš marasms.

Sergejs Saveļjevs noraidoši izturas pret diētām ar vienveidīgu ēdienkarti un veģetārismu, kas paredz atteikšanos no dzīvnieku valsts produktiem. Tāpēc, ka gremošanas procesi nav tik vienkārši, kā sākumā liekas. Evolūcijas gaitā, daudzu miljonu gadu garumā barības uzņemšanas sistēma veidojās sarežģīti - organismā nokļuva ne tikai olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, minerālvielas un vitamīni, bet arī dažādi toksīni. Tāpēc arī mūsdienu cilvēkam ir vajadzīga daudzveidīga barība. Ne velti cilvēkam līdzīgie primāti mēdz mieloties ar šķietami neēdamām lietām - kukaiņiem, koku mizām, atrastām drazām. Tie, kas atsakās no dzīvnieku valsts produktiem, pakļauj sevi smadzeņu badam, skaidro zinātnieks. Olbaltumvielu bads smadzenēm liek strādāt lēnāk - līdz ar to samazinās kritiskās domāšanas spējas. Pavājinās spēja saprast, atcerēties un pasliktinās redze. Pēc dažu nedēļu badošanās cilvēkam var iedvest absurdas lietas, un to savā praksē aktīvi izmanto dažādas sektas.

Mēs pārēdamies nevis tāpēc, ka esam stulbi un tizli, bet gan tāpēc, ka nevaram no dzīves izsvītrot daudzu miljonu gadu pagātni, kurā vienmēr ir dominējis bads,

skaidro Sergejs Saveļjevs. Mēs pārēdamies pirms gulētiešanas, jo organisms signalizē - rīt ēdiena var nebūt, un apziņa, ka ledusskapis un tuvējais lielveikals ir pārpildīti ar pārtiku, šajā gadījumā nelīdz.

Pirms dažiem gadiem medijos pazibēja termins “Andželīnas Džolijas sindroms”, kas apzīmē pastiprinātu uzmanību iespējamībai kaut kad nākotnē saslimt ar bīstamām slimībām.

Veselības pielūgsmes galējās izpausmes apzīmēšanai ir izdomāts jauns termins - helsisms.

Pēc tam, kad Holivudas aktrise Andželīna Džolija veica dubulto mastektomiju jeb visu piena dziedzera audu izņemšanu, lai izvairītos no krūts vēža riska, un skaļi par to paziņoja visai pasaulei, priekškars pavērās - līdzīgu operāciju skaits pēc ģenētiskiem testiem strauji pieauga. Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina krūts vēža rašanos, ir aptaukošanās, jo šī veida vēža attīstība saistīta ar organisma hormonālā fona izmaiņām.

Nosēž dīvānu

Tikmēr Latvijas sabiedrībā vērojamas divas pretējas, abas neiepriecinošas tendences - lielākā daļa sabiedrības ir mazaktīva, bet tie, kas apmeklē sporta klubus, krīt otrā galējībā, izvēloties pārmērīgi augstas intensitātes slodzi, sarunā ar Apollo pirms diviem gadiem skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura katedras vadītājs Voldemārs Arnis.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas pieaugušajiem ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm vajadzētu nodarboties vismaz piecas reizes nedēļā 30 vai vairāk minūtes, bet bērniem un jauniešiem katru dienu vienu stundu. Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte attīstīto valstu vidū ir viena no viszemākajām, un pēdējos gados turpina pazemināties. Slimību profilakses un kontroles centra veiktajos pētījumos konstatēts, ka katru gadu samazinās cilvēku skaits, vecumā no 15 līdz 64 gadiem, kas 4 līdz 6 reizes nedēļā trīsdesmit minūtes veic fiziskus vingrinājumus.

2016. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā atklājas, ka gandrīz puse – 39% no aptaujātajiem, gan vīrieši, gan sievietes, atzina, ka brīvo laiku pavada sēdot. Turklāt vairāk nekā 49% aptaujāto atzina, ka tikai dažas reizes gadā veic vismaz 30 minūšu vingrojumus līdz vieglam elpas trūkumam vai svīšanai. Divas, trīs reizes nedēļā kārtīgi vingro tikai 14% pieaugušo.

Situācija bērnu un jauniešu vidū nav labāka. Turklāt lielākajai daļai bērnu nav pareiz stāja. Lai gan daļa pusaudžu izmēģina dažādas, pārsvarā neveselīgas svara samazināšanas metodes, tādas kā ilgstoša mazkaloriju diēta, ēdienreižu izlaišana, caureju vai vemšanu izraisošo līdzekļu lietošana, liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība bērnu vidū turpina pieaugt.

Dīvānu deldētāju pretpols ir aizrautīgie sporta klubu apmeklētāji, kas pārspīlē, izvēloties neadekvātu, pārāk intensīvu slodzi, kas kaitē veselībai. “Aktīvajiem cilvēkiem ir raksturīgi domāt: jo vairāk, jo labāk. Sportā šis princips neder, jo ir jāizvēlas organismam piemērota slodze un aktivitātes veids. Kritēriji ir vienkārši: ja ir ilgstošs izteikts nogurums, sāpes un bezmiegs, fiziskā nodarbe nav nākusi par labu,” stāsta Voldemārs Arnis.

Neraugoties uz masīvo veselīga dzīvesveida reklāmu medijos un nebeidzamo informācijas plūsmu, cilvēki veselības jomā ir neizglītoti. “Neviens pa īstam neizglīto cilvēkus, tāpēc viņi rīkojas pēc saviem ieskatiem.”  Pārmērīgi aizraujoties ar treniņiem, visbiežāk vīrieši, var iekrist bigoreksijas slazdā. Traucējums ar specifisko nosaukumu saistīts ar slimīgu uztraukumu par savu izskatu un muskuļu lielumu. Bigorektiķi kā apsēsti apmeklē sporta klubus, stundām cilā hanteles, bet sliktākajā gadījumā neatsakās arī no proteīna pulveriem un steroīdu lietošanas, lai veicinātu muskuļu augšanu.

Augstas intensitātes aerobika var pasliktināt fizisko stāvokli, skaidro eksperts. “Trenētiem cilvēkiem intensīvas aerobikas nodarbības, piemēram, stepa aerobika var uzlabot fizisko sagatavotību. Turpretim, nesagatavotiem - vēl vairāk pazemina, jo pastiprinātas slodzes apstākļos sāk darboties anaerobā enerģētika, kuras gala produkts ir laktāts."

 Ja laktāta koncentrācija pārsniedz noteiktu līmeni (apmēram 5 mmol/l), tam ir izteikti negatīva ietekme uz cilvēka organism - fiziskās spējas krītas, spēki izsīkst. 

Pasniedzējs piemetina, ka arī populārais body bike un crossfit ir paredzēts trenētiem cilvēkiem, nevis iesācējiem.

Pētījumi apstiprina, ka dzīves kvalitāti un ilgumu par 50 vai pat 70% nosaka dzīvesveids. Ja cilvēki kustētos, lietotu pareizu uzturu un neaptaukotos, vairāk nekā puse slimību viņus neskartu. Viņi varētu izvairīties no cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī novērst trešdaļu no vēža gadījumiem.

Sporta eksperts uzsver: tas nenozīmē, ka veselīgam dzīvesveidam jāvelta nenormāli daudz laika. Mūsdienās ir risinājumi, kā pareizi dozēt slodzes, gūstot maksimālu efektu ar minimālu laika patēriņu. Gluži tāpat - ēst veselīgi nenozīmē stundām stāvēt pie plīts.

Dzīvo ilgi un esi nelaimīgs!

“Ak, cik tu lieliski izskaties!”, “Kā gan tev tas izdevās?”, “Ja es tā varētu...”. Pazīstamas frāzes, vai ne?

Fanātiski fokusējoties uz veselīgu dzīvesveidu, cilvēks zaudē saikni ar apkārt notiekošo, līdz viņu interesē tikai tas, ko drīkst ēst un ko nē, speciāli vingrojumi no rīta un vakarā. Bet, ja cilvēkam zūd spēja uzticēties sev, viņš sāk mehāniski izpildīt recepšu kopumu, - kā veselīgs dzīvesveids pārtop apsēstībā, portālam Apollo skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadītāja Kristīne Mārtinsone.

Piemēram, man ir nācies runāt ar cilvēku, kurš uzskata, ka vienu stundu uzglabāts ēdiens ir jāmet ārā, jo tas vairs nav “dzīvs”, tātad nav veselīgs.

Jaukā aizraušanās ar veselību pamazām var pārtapt fanātiskā uzvedībā, ko sekmē apkārtējo apbrīns un uzslavas. Aizvien striktāk sekojot savai ēdienkartei un sportojot, sākumā cilvēks jūtas labi, bet, laikam ejot, var sašaurināties viņa interešu loks, līdz viņš zaudē kontaktu ar sevi un apkārtējo pasauli. “Piemēram, cilvēks neiet uz dzimšanas dienas ballīti, jo uzskata, ka tur būs neveselīgi ēdieni, pārstāj apmeklēt kultūras pasākumus, kuri beidzas pēc desmitiem vakarā, jo šajā laikā viņam jau jāguļ utt.. Iespējams, ka tad ir pienācis laiks sev atklāti atbildēt uz jautājumu:

“Vai man – tik veselīgam, skaistam un perfektam - ir draugi, ar kuriem sirsnīgi aprunāties, vai mana dzīve ir jēgpilna, vai es esmu laimīgs?”

Psiholoģijas zinātņu doktore, RSU pasniedzēja Jeļena Koļesņikova saka: ja veselības praktizēšana sāk izpausties slimīgā veidā, tas liecina, ka cilvēka psihiskā un fiziskā veselība ir apdraudēta. Lai neiekristu “veselīga dzīvesveida” lamatās, viņa iesaka izmantot vienkāršu formulu - gan darbam, gan atpūtai, gan miegam atvēlēt astoņas stundas diennaktī. “Ja gribam dzīvot veselīgi, nepietiek ar īslaicīgu diētu vai fiziskām aktivitātēm - ir jāmaina dzīvesveids, bet to izdarīt nav viegli, jo jāmaina ilgstoši veidojušies ieradumi, kas sākumā vienmēr rada zaudējuma izjūtu un tikai perspektīvā sniedz ieguvumus - labāku veselību, dzīves kvalitāti, ilgāku un aktīvāku mūžu,” skaidro eksperte. Attīstoties zinātnei, priekšstati par to, kas ir veselīgi, kas nē, nepārtraukti mainās - arī tas jāņem vērā.

Viss augstāk minētais, protams, nenozīmē, ka jāmetas uzdzīvē, kas līdzinās ainām no filmas par Kaligulu. Pārfrāzējot slaveno Kuzmas Prutkova frāzi par laimi, var teikt: ja gribi būt vesels, esi tāds! Veselība nozīmē personības veselumu!