Dzīvokļu pircēji atgriežas – kļuvuši jaunāki un apdomīgāki

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Unsplash

Ap 70 kvadrātmetru liels trīsistabu dzīvoklis jaunajā projektā, kredītmaksājums mazliet zem 400 eiro mēnesī, pircējs – aptuveni 30 gadus jauns ar stabiliem pamatiem profesionālajā karjerā un labiem ienākumiem. Šā brīža nekustamā īpašuma pircēju raksturo vēl arī vārds “pragmatisms”, – pēdējo divu gadu laikā būtiski pieaugot interesei par mājokļa iegādi, ir novērojamas pārmaiņas gan pircēju “profilā”, gan nekustamo īpašumu izvēlē. Pircēji kļūst jaunāki un apdomīgāki, padomju laika daudzdzīvokļu māju vietā (kas gan joprojām tirgū dominē) viņi aizvien biežāk lūkojas pēc ekonomiski pamatotām iespējām jaunajos projektos, skaidro Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis

Nekustamā īpašuma attīstības temps Rīgā pagaidām atpaliek no abās mūsu kaimiņvalstu galvaspilsētās novērojamā. Tallinā un Viļņā darījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem svārstās ap 20, pie mums – 14. Šie “iztrūkstošie” seši cilvēki uz katru tūkstoti par savu mājokli, visticamāk, tieši šobrīd domā un plāno, jo salīdzinoši mazākais jauno projektu piedāvājums ir viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc atpaliekam.

Šajā un nākamajā gados tas varētu mainīties, jo Rīgā pašlaik top ap 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru) – runa ir par jaunajiem māju projektiem Teikā, Purvciemā, Torņakalnā, Pļavniekos. Arī nākamajā cenu līmenī (1600 līdz 2500 eiro kvadrātmetrā) dzīvokļus šobrīd būvē Skanstē, Āgenskalnā, Mežaparkā un pilsētas centrā. Ņemot vērā, ka daļa pircēju vēl tikai vēro un vērtē jauno būvprojektu piedāvājumu (daļa dzīvokļu gan tiek izpārdoti jau būvniecības procesā), jauno projektu nodošana ekspluatācijā tikai vairos aktivitāti tirgū, jo vairums pircēju tomēr grib savu nākotnes mājokli apskatīt un aptaustīt. Jāatzīmē, ka pagaidām Rīgā ir par 15%–40% zemākas cenas nekā Tallinā un Viļņā.

Kas tad īsti ir šie dzīvokļu pircēji? Zīmīga pārmaiņa ir pircēju vecuma struktūrā – pirms gadiem trim trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku proporcija jauno projektu pircēju vidū bija par labu nedaudz vecākajiem pircējiem (ap 20% no kopskaita), tad šobrīd ap 40% no visiem pircējiem ir 26 līdz 30 gadus veci.

Šā brīža pircējs ļoti racionāli izvērtē piedāvājumu tirgū un izraugās ne pārāk plašu dzīvokli, bet vēlams jau ar pilnībā pabeigtu apdari, gatavu dzīvošanai. Vidējā aizdevuma summa šāda dzīvokļa iegādei ir ap 86 tūkstošiem eiro, kas par aptuveni 10 tūkstošiem pārsniedz vidējo summu 2015. gadā.

Tā saukto jauno profesionāļu ģimenes ienākumi ir ap 2000 eiro mēnesī, un par iegādāto dzīvokli viņi maksā ap 20% no ikmēneša ienākumiem.

Arī tas labi iederas racionālā pircēja portretā, ja atceramies nebūt ne tik senos laikus, kad notika mānīšanās ar ienākumiem, lai tikai tiktu pie aizņēmuma (reālie ienākumi dažkārt izrādījās līdzvērtīgi kredīta maksājumam). Jāņem vērā, ka daudzi kredītņēmēji izmanto Altum piešķirtās priekšrocības ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kam ir būtiski samazināta pirmā iemaksa jauna mājokļa vai dzīvokļa iegādei (pašu finansējums – 5%).

Nekustamā īpašuma pircēja vecums un piesardzīgums ir divas no zīmīgām pārmaiņām, taču ne vienīgās. Vēl viena ilgtermiņa tendence, kas nāk ar pārmaiņām Rīgas nekustamā īpašuma tirgū, ir strauja Pierīgas attīstība.

Praktiski visas Rīgas tuvumā esošās pilsētas un novadi var lepoties ar iedzīvotāju pieaugumu – Ādažos tie ir 63%, Mārupē 106%, Stopiņos 51%, Ķekavā 46%, Babītē 53% utt. (izņēmums ir tikai Jūrmala ar 12% samazinājumu). Kopumā runa ir par 174 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri savām ģimenēm ir izraudzījušies dzīvošanu privātmājā netālu no darba vietas Rīgā.

Šis process, visticamāk, turpināsies, jo jaunas ģimenes pēc dažiem dzīves gadiem jaunajā dzīvokli bieži atskārš, ka trijās istabās ir kļuvis par šauru, un sāk prātot par privātmāju. Tad kā potenciālā mājokļa vieta tiek izskatīta kāda no Pierīgas teritorijām, kur nekustamā īpašuma cenas atbilst t.s. biznesa klases dzīvokļu cenām Rīgā.

Ņemot vērā, ka nekustamā tirgus izaugsme vienmēr notiek ciešā saiknē ar norisēm ekonomikā, šobrīd var prognozēt aizvien jaunu projektu realizāciju un augošu interesi no iedzīvotāju puses uzlabot savu dzīves kvalitāti. Latvijas ekonomikas pieaugums aptuveni 4% robežās, darba algu kāpums, kā arī norises nekustamā īpašuma tirgū Viļņā un Tallinā norāda uz to, ka jauna mājokļa iegāde vai būvniecība daudziem būs tuvāko gadu laikā risināms jautājums. Pieņemot izšķirošu lēmumu, aicinu rūpīgi apdomāt iecerētā mājokļa platību (lai nav jāmaksā par liekiem kvadrātmetriem, kā arī lai nekļūst par šauru jau pirmajā pusgadā pēc pārvākšanās), mājokļa vietu (attālumi līdz darbam, bērnudārzam, skolai var kļūt par lielu ikdienas apgrūtinājumu) un, protams, izmaksas.

Dažkārt, izvērtējot potenciālās iespējas iegādāties kādu mājokli, nevajag novērtēt par zemu arī savas iespējas, jo nereti cilvēki domā, ka nevar atļauties dzīvokli jaunajā projektā, tāpēc šo ideju atmet. Taču šobrīd, attīstoties ekonomiskās klases tipa dzīvokļiem ar ļoti pārdomātu plānojumu, dzīvoklis jaunajā projektā nebūt nav tik nesasniedzams kā pirms pieciem gadiem.

Nekustamais īpašums ir ilgtermiņa investīcija, tāpēc noteikti jāizvērtē ne tikai cena tā iegādes brīdī, bet arī jāpamodelē tā nākotnes vērtība, gan īpašumu izīrējot, kas dos ikmēneša ienākumus, gan to pārdodot, iegūstot pamatkapitālu jau citai investīcijai.

Uz augšu