Sausums un karstums negatīvi ietekmēs šā gada ražu; lopkopjiem grūtības pabarot ganāmpulkus Papildināts

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Jaunlopi ganībās. Ilustratīvs foto

FOTO: Zane Bitere/LETA

Ilgstošais karstums un sausums daudzas lauksaimniecības nozares ietekmējušas negatīvi - gaidāma mazāka un zemākas kvalitātes raža, savukārt lopkopjiem rodas grūtības pabarot ganāmpulkus, svētdien vēsta Latvijas radio. 

Pirmais siena pļāvums šovasar ir bijis labs un vēl saglabājas cerības uz rudens pļāvumu, tomēr šī brīža situācija ir skarba, atzīst Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības "Jundas" vadītāja Alma Bērziņa.

 “Šobrīd principā nu jau divus mēnešus zāle gandrīz vispār neaug. Es dzirdu un redzu apkārt, ka tiek pārdoti ganāmpulki. Likvidē lopu skaitu, lai pietiktu barības mazākam lopu apjomam.

Citi [barību] iepērk, bet uz šīs nelaimes dēļ daudzi arī cenas ir pacēluši. Tā barība līdz ar to ir ļoti dārga. Šis gads atkal ir tāds izdzīvošanas gads,” sabiedrisko mediju portāls lsm.lv atstāsta Bērziņas teikto. 

Ūdens trūkums neizbēgami ietekmē arī kultūraugus un to ražu. “Sausumā un karstumā augi, sevi pasargājot no pārmērīgas ūdens izdalīšanas, paši aktīvā veidā aizver īpašas poras. Aizveroties šīm porām, tas nevar no gaisa uzņemt skābekli, ogļskābo gāzi – tā pēc būtības ir ķēdes reakcija, domino efekts, kur vienam procesam kavējoties, nenotiek nākamais process,” par sausuma ietekmi uz augiem un to ražu stāsta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza vadītājs Uldis Kondratovičs.

Līdz ar to sausums var negatīvi ietekmē ražu, jo augļiem nepietiek ūdens. Kondratovičs norāda, ka karstuma novājinātiem augiem arī daudz vieglāk pieķeras slimības un kaitēkļi.

Jelgavas novada Lielplatones pagasta zemnieku saimniecības “Līgo” vadītājs Jānis Vinters atklāj, ka, lai arī karstuma ietekmē daudz kam raža būs slikta, tomēr ir kultūras, kurām raža būs laba, turklāt tā nebūs jāžāvē.

“Sausums galvenokārt ietekmē kvalitātes rādītājus – rādītāji ir krietni zemāki. Gan zirņi gan pupas ir ar ļoti zemu ražu. Rapsim ražas arī bija ievērojami zemākas. Ziemājiem raža ir daudzmaz ok. Nav ne vainas,” stāsta Vinters.

Kartupeļiem sausais laiks var radīt vairāk mehānisko bojājumu, jo to izrakšanas laikā zeme tos neaizsargās no arklu un lāpstu asumiem. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle gan piebilst – šī gada kartupeļu raža ir stipri atšķirīga dažādos reģionos.

Šīs vasaras sausums rada pamatīgus zaudējumus dārzeņu audzētājiem. Ūdens šobrīd trūkst bietēm, burkāniem, bet visvairāk - dažādu sugu kāpostiem. Līdz ar sausumu dārzeņus apdraud arī kaitēkļi, kurus lielajā karstumā nespēj apkarot pat Latvijā pieejamie insekticīdi.

Ja pērnruden uzņēmuma “Dimdiņi Agro” lauki slīka ūdenī un pēc lielajām lietavām kāpostu novākšana bija apgrūtināta, tad šogad tīrumi līdzinās tuksnesim. Mitruma trūkuma dēļ dažādu sugu kāposti ir sīki un vietām jau nokaltuši.

“Viņiem normālos  laika apstākļos bija jābūt pusotrmetrīgiem, tad tagad viņi ir tikai trešā daļa no tā. Šeit jau ir lapas nogrieztas, tā kā trūkst ūdens, tad situācija nav nekāda patīkamā,” uzsver “Dimdiņi Agro” rīkotājdirektors Ainārs Sebris.

Visskumjākais skats paveras ziedkāpostu laukos. “Dimdiņos” šogad tie aug 6 hektāru platībā.

Agronome Venta Vanaga atzīst, ka šādu neražas gadu savā darba mūžā neatceras. Realizēt varēs varbūt vien ceturto daļu no iestādītā. Kāpostus novākšot izlases veidā, un tad uz līnijas labākie tiks atšķiroti, viņa stāsta.

Bez sausuma lielu postu nodara arī kaitēkļi, siltumā labi jūtas kāpostu baltenis un cekulkodes.

“Netiekam galā ar cekulkodi, kurai, ja citus gadu divas trīs paaudzes, tad šogad četras piecas paaudzes. Viņi sagrauž lapas, smagi. Ziedkāpostiem vispār smagi un arī svaigajiem kāpostiem, viņi ir gatavi, garšīgi, un viņus grauž tārpiņi,” saka Sebris.

Diemžēl kāpostveidīgajiem pieejami salīdzinoši maz augu aizsardzības līdzekļi un augstā gaisa temperatūrā tie neiedarbojas.

“Virs +20 grādiem kukaiņu inde izgaist un līdzinās nullei. Tā kā naktis ir ap +20 grādiem un dienas – ap +30 saulē, tad ķīmijas efekts ir ļoti mazs,” problēmu skaidro Sebris.

Mazliet labāka situācija pagaidām paveras vēlīno kāpostu laukos, kas paredzēti skābēšanai. Šeit stādiņi mitrumu saņēma pavasarī un arī kaitēkļi vēl nav nodarījuši postu.

Par dārzeņu laistīšanu Dimdiņos vēl nedomā, jo lauki atrodas tālu no ūdens krātuvēm, un tie ir dažādās vietās. Līdz ar to augu papildus laistīšana radītu ļoti lielas izmaksas.

Uz augšu