Višķeram 49.vieta Eiropas čempionāta maratona distancē; Marhele izstājas

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas garo distanču skrējējs Jānis Višķers svētdien Berlīnē ieņēma 49.vietu Eiropas čempionāta vieglatlētikā maratona distancē, kamēr Ilona Marhele izstājās.

Vīriem par čempionu tika kronētas beļģis Kūns Nārts, kurš 42,195 kilometrus garo distanci veica divās stundās deviņās minūtēs un 51 sekundē, labodams čempionāta rekordu.

Tikmēr otrais finišēja šveicietis Tadesse Abrahams, kurš Nārtam zaudēja vienu minūti un 31 sekundi, bet trešo vietu izcīnīja Itālijas pārstāvis Jassine Račiks, kurš bija vēl 45 sekundes lēnāks.

Savukārt Višķers maratona distanci skrēja divās stundās 25 minūtēs un 28 sekundēs, kas viņam deva 49.vietu 58 finišējušo sportistu konkurencē.

Komandu ieskaitē uzvarēja Itālija, kas atstāja aiz sevis Spāniju un Austriju.

Pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā medaļas tika dalītas pusmaratonā, uzvaru izcīnot Abrahamam.

Pašlaik 29 gadus vecā Višķera personīgais rekords maratonā ir divas stundas, 18 minūtes un 15 sekundes, šo rezultātu uzrādot pērnā gada rudenī sacensībās Valensijā.

Višķers pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā startēja pusmaratonā, ieņemdams 55.vietu.

Dāmām par čempioni kļuva baltkrieviete Volha Mazuronaka, kuras finiša laiks bija divas stundas 26 minūtes un 22 sekundes.

Sudrabu ieguva francūziete Klemansa Kalvina, kura uzvarētājai zaudēja nieka sešas sekundes, bet trešo vietu izcīnīja čehiete Eva Vrabocva-Nīvltova, kura atpalika deviņas sekundes, labodama valsts rekordu.

Eiropas čempionātu debitante Marhele pēc 11 kilometriem bija 35.pozīcijā, bet nākamo starpfinišu nesasniedza. Sievietēm maratonā finišēja 46 sportistes.

Komandu ieskaitē pirmo vietu izcīnīja Baltkrievija, bet vēl trijniekā tika Itālija un Spānija.

Pašlaik 32 gadus vecā Marhele personīgo rekordu maratonā uzstādīja pērn augustā Londonā notikušajā pasaules čempionātā, kad 42,195 kilometrus garo distanci veica divās stundās, 37 minūtēs un 40 sekundēs. Tas latvietei ļāva ierindoties 31.vietā. Viņa šo distanci skrēja arī pirms diviem gadiem Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, kad ieņēma 61.pozīciju.

Pēc maratona distancēm sacensības atsāksies tikai vakara programmā, dalībniekiem sadalot noslēdzošos medaļu komplektus.

Ar Marheles un Višķera startiem noslēgusies Latvijas sportistu dalība šajā Eiropas čempionātā.

Maksims Sinčukovs otrdien izcīnīja 20.vietu sacensībās 400 metru barjerskrējienā. Līga Velvere 800 metru skrējienā piedzīvoja fiasko, paliekot vien 29.vietā 32 dalībnieču konkurencē, kamēr soļotājs Arnis Rumbenieks nesasniedza finišu 50 kilometru distancē.

Savukārt trešdien Jānis Leitis izcīnīja 15.vietu 400 metru distancē, finišējot pēc 45,53 sekundēm, otro reizi divu dienu laikā labojot Latvijas rekordu, kamēr Lauma Grīva ceturtdien tāllēkšanā ierindojās 18.vietā. Vēl ceturtdien Gunta Latiševa-Čudare izcīnīja desmito vietu 400 metru skrējienā, nedaudz atpaliekot no fināla, kamēr Rolands Štrobinders palika 11.vietā šķēpmešanā vīriešiem. Tāpat šķēpmešanā Gatis Čakšs un Patriks Gailums trešdien netika finālā, sacensības noslēdzot attiecīgi 13. un 14.vietā.

Piektdien Madara Palameika izcīnīja devīto vietu sieviešu šķēpmešanas sacensībās, kamēr sprintere Sindija Bukša pēc pārvarētām priekšsacīkstēm savainojuma dēļ neizgāja uz starta 200 metru pusfinālā. Pirms tam kvalifikāciju sieviešu šķēpmešanā nepārvarēja Anete Kociņa un Līna Mūze, kuras ieņēma attiecīgi 17. un 19.vietu.

Visbedzot kārtslēcējs Mareks Ārents šajā Eiropas čempionātā palika 22.vietā, kamēr trīssoļlēcējam Elvijam Misānam 17.pozīcija.

Eiropas čempionātā vieglatlētikā Latviju pārstāvēja 17 sportisti.

Jau iepriekš bija zināms, ka daudzcīņā dāmām nestartēs Latvijas pēdējo gadu titulētākā vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura arī joprojām atgūstas no traumas.

Latvijas sportisti Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi deviņas medaļas - trīs zelta (Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča un Zigismunds Sirmais), trīs sudraba (Aigars Fadejevs, Olijars un Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.

Uz augšu