“Latviešu kangari” un “Kremļa roka” ir tikai daži no izteicieniem, ko priekšvēlēšanu laikā latviešu partijas velta ne tikai Saskaņai un Latvijas Krievu Savienībai, bet arī cita citai. Re:Baltica pētīja, cik pamatoti partijas baida savus vēlētājus ar saukli “krievi nāk”.
Jūnija sākumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) savā Facebook (FB) sienā publicēja video, kurā viens no tās līderiem Juris Jurašs, turot rokās papīru žūksni, apgalvoja, ka Nacionālās apvienības (NA) politiķi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks saņēmuši daudzus tūkstošus eiro no bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša. Konkrētus pierādījumus Jurašs video nenosauca, bet norādīja, ka tie iesniegti attiecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm.
Atbildes reakcija nebija ilgi jāgaida. Dzintars savā FB video, fonā rādot Krievijas prezidenta Vladimira Putina foto, atspēkoja Juraša “melīgo informāciju” un norādīja, ka tā “ir daļa no Krievijas hibrīdās stratēģijas ar mērķi destabilizēt situāciju NATO valstīs”. Vienīgais pierādījums, ka aiz Juraša vīd Kremlis, ir mājiens, ka atsevišķi JKP “līderi ilgstoši dzīvojuši Krievijā un, iespējams, uzturējušies tur ar citu identitāti”. Ticamāk, domāta Juta Strīķe, kas savulaik dzīvoja Krievijā.
Lūgts pamatot, kas tieši Jurašu vai Strīķi padara par Kremļa aģentiem, Dzintars Re:Baltica atbildēja tikpat nekonkrēti: “Informāciju, kas rada pamatu šādām aizdomām, esmu nodevis Drošības policijas rīcībā.”
Kad pēdējā pirms dažām nedēļām izsaukusi Jurašu sniegt paskaidrojumu, “inspektors nespēja paskaidrot, kas varētu viņu interesēt un kā informācija, ko sniedzis Dzintars, saistīta ar valsts drošības apdraudējumu”, Jurašs stāstīja Re:Baltica. “Varēja saprast – ja apšauba Nacionālās apvienības politiķu godaprātu, visi automātiski būtu ierakstāmi Kremļa ietekmes aģentu rindās.”
Viens no iemesliem, kādēļ Dzintars izmantoja Kremļa kārti, kļūst skaidrs, izpētot viņa video skatījumu skaitu – gandrīz 50 000. Komentāros NA biedri neslēpj sajūsmu, ka izdevies atmaskot “vilkus jēru ādās”.
Re:Baltica sociālo tīklu analīze rāda, ka NA ir visaktīvākā Kremļa argumenta izmantošanā un pēdējos piecos mēnešos intervijās un sociālo tīklu ierakstos to minējusi vismaz divpadsmit reižu.
Latvijas Debašu asociācijas QUO tu domā līdzdibinātājs Mārtiņš Vaivars skaidro, ka šāda kopīga ienaidnieka meklēšana ir viena no vecākajām politikas stratēģijām pasaulē.
“Pat tie politiskie spēki, kuri savu kampaņu iesāk ar pozitīvu vēstījumu, visticamāk, kampaņā ietvers elementus, kuri ir pret kaut ko – pret nabadzību, pret bezdarbu, jo jebkurā no šiem scenārijiem tiek uzturēts vismaz minimāls baiļu līmenis.”
Tā kā Latvijā īpaši aktuāls ir etniskais šķēlums, politiķiem patīk pretnostatīt latviešus pret krieviem. “Katrai no šīm grupām tiek aktīvi teikts, kādā cilvēku grupā viņi iederas, un stāstīts, ka pastāv risks, ja cilvēki, kas nepārstāv viņu grupu, tiks pie varas,” skaidro Vaivars.
Tas strādā. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Daugulis stāsta, ka “to pierāda statistika – cilvēki internetā lasa un dalās ar šāda tipa vēstījumiem. Cilvēki par tiem dusmojas un tos atbalsta.”
Rezultātā politiķi piedāvā to, pēc kā ir pieprasījums vismaz daļā sabiedrības.
NA nav vienīgā, kas apmierina šo pieprasījumu.
Valsts izzadzēji
Kontekstā ar Kremli vairākas tā sauktās latviskās partijas norāda arī ZZS virzienā. Ne tik tieši, bet savā FB lapā Progresīvie izplatīja uzsaukumu pārējām partijām nesadarboties ne ar Saskaņu, ne ZZS.
“Neparakstījām Jaunās Vienotības memorandu par nesadarbošanos ar prokremliskajām partijām, jo Saskaņa nav vienīgais Kremļa aģents,” Re:Baltica skaidroja Progresīvie vadītājs Roberts Putnis. “Bīstamas ir visas partijas, kurām ir korupcijas aizdomu ēna un kuras ir līdzdalībnieces valsts izzagšanā.”
/nginx/o/2018/08/14/11210870t1heb1d.png)
Jaunās Vienotības premjera kandidāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka visi, kas neparakstīja partijas memorandu par nesadarbošanos ar Saskaņu, automātiski ir pieļāvīgi Kremļa politikai.
Lūgts nosaukt konkrētus faktus, Putnis min, ka aizdomīga bijusi slepenā ZZS ministru Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava un Danas Reiznieces-Ozolas tikšanās ar Krievijas vicepremjeru, viņam pirms diviem gadiem viesojoties Latvijā.
Līdzīgus argumentus Re:Baltica min arī JKP premjera kandidāts Jānis Bordāns. “Kremļa galvenais ierocis pret Latviju ir korupcija. Un ZZS ir partija, kurai visvairāk novēroti korupcijas skandāli un saistība ar Ventspils grupējumu,” Re:Baltica skaidroja Bordāns.
“Piemēram, ZZS Eiropas parlamenta deputāte Iveta Grigule. No kurienes viņai bija ziedojumi tādai kampaņai? Tiek runāts, ka arī no NVS valstu puses,” aizdomas pauž Bordāns.
Partijas Jaunā Vienotība premjera kandidāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka ZZS problēma ir viņu atrašanās lielā Aivara Lemberga ietekmē. “Lembergs ir Ventspils vadītājs kopš komunistu laikiem. Viņa privātie izteicieni ir bijuši pret Eiropas Savienību, pret NATO. Viņš pat saucis NATO karavīrus par okupantiem, aizmirstot, ka arī katrs Latvijas karavīrs ir NATO karavīrs,” savu pozīciju pamato Kariņš.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atbild īsi: “Viņiem skauž!”
Tikai tā esot izskaidrojama tik “stulba” runāšana, kad citu argumentu neesot. Brigmanis uzskaita ZZS valdības laikā padarīto – sasniegts aizsardzības finansējums 2% apmērā no IKP, notikusi Kanādas premjera Džastina Trudo vizīte Latvijā, bet Latvijas prezidenti tikušies ar ASV vadītājiem Baraku Obamu un Donaldu Trampu.
Tomēr Jaunās Vienotības memorandu ZZS neparakstīja. To atbalstīja vien divas partijas – NA un JKP. Kariņš par to ir vīlies un visus tāpēc tur aizdomās par iespējamu sadarbošanos ar prokremliskiem spēkiem.
KPV LV + Šlesers = Saskaņa
Pēdējās nedēļās teju visas tā sauktās latviskās partijas Kremļa kārti visvairāk izmantojušas pret Artusa Kaimiņa partiju KPV LV. Uzmanīgi izvēloties vārdus, tiek doti mājieni, ka KPV LV slēpti atbalsta viens no “oligarhu sarunu” varoņiem, bijušais vairāku partiju līderis un tranzītbiznesā ar Krieviju pelnošais uzņēmējs Ainārs Šlesers.
Jūlija beigās mikroblogošanas vietnē Twitter Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns brīdināja no “rūpīgi un agresīvi īstenota “apvērsuma”.
Kas ir ierakstā domātie “& Co”, ar ko Saskaņa varētu pārņemt varu valstī, Smiltēns Re:Baltica nebija gatavs nosaukt: “Ir viena ļoti ietekmīga grupa, kurai no biznesa viedokļa ir pamatota vēlme mainīt attiecības ar Krieviju, jo līdzšinējās attiecības nozīmē daudzos miljonos mērāmus zaudējumus. Viņi ir likuši lielas likmes uz šīm vēlēšanām.”
Attīstībai/Par! premjera kandidāts Artis Pabriks Twitter publicējis vairākus ierakstus, un tie izsauca daudz lielāku reakciju no citiem tvītotājiem nekā viņa ieraksti vidēji.
Konkrētāka ir Attīstībai/Par! lokomotīve Zemgalē Ilze Viņķele. Īpaši sagatavotā video viņa brīdina – “Šlesers atkal atgriežas.” Pirmajās divās dienās ar video dalījās gandrīz 500 cilvēku, bet noskatījās vairāk nekā 50 000.
Politiķe video ieskicē situāciju valstī, ko radījusi valdošā vara, – cilvēki ir dusmīgi un izmisuši. To kā savu atgriešanās platformu izmantojot Šlesers, piesaistot advokātu Aldi Gobzemu un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidentu Didzi Šmitu. Abi ir KPV LV biedri.
Konkrētus pierādījumus Viņķele nemin, vien retoriski vaicā, kam pieder laikraksts Dienas Bizness, kas uzkrītoši slavina KPV LV un Saskaņu, un kurš uzrunājis mācītāju Pēteri Sproģi kļūt par Saskaņas prezidenta amata kandidātu? Viss tiekot darīts, lai pēc vēlēšanām “pie varas nonāktu KPV LV Saskaņas divjūgā”.
Šim video seko arī citi līdzīgi, Attīstībai/Par! uzsākot veselu kampaņu pret, viņuprāt, KPV LV un Saskaņas tandēmu.
Šie paši argumenti, vienīgi citā formā sociālajos tīklos daudz agrāk parādījās arī Nacionālās Apvienības FB sienā, tikai neguva tik plašu rezonansi. Partija infografikās brīdināja par abu spēku taktisku sadarbošanos.
Aicinājumu uzmanīties no Saskaņas “hibrīdpolitikas” savā FB sienā publicējusi arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA). Lūgta minēt piemērus, Mūrniece Re:Baltica norādīja uz Saskaņas centieniem “latviskoties”, liekot partijas kandidātu sarakstos latviskus uzvārdus un prezidenta amatam virzot mācītāju Pēteri Sproģi. Saskaņa jau pirms vēlēšanām meklējusi “satelītpartijas”, ar ko potenciāli veidot valdību. Pirms četriem gadiem tāda bijusi Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai, tagad – Kaimiņa KPV LV.
Uz jautājumu, vai KPV LV būtu gatava veidot koalīciju ar Saskaņu, partijas premjera kandidāts Aldis Gobzems tieši uz Re:Baltica jautājumu neatbildēja. Viņš esot pārliecināts, ka vēlēšanās KPV LV uzvarēšot un tādas koalīcijas nemaz nebūšot.
Saskaņas līderis Nils Ušakovs uz Re:Baltica jautājumiem neatbildēja. Uz telefona īsziņām neatbildēja arī Ainārs Šlesers.
