/nginx/o/2018/08/14/11212187t1hf303.jpg)
Jaunajā Amerikas Savienoto Valstu likumā par aizsardzības izdevumiem, ko parakstījis prezidents Donalds Tramps, cita starpā ietverts arī ASV likumdevēju ieteikums nomainīt NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas mandātu ar gaisa telpas aizsardzības mandātu.
Likumā sacīts, ka ASV politiskajai un militārajai vadībai "jāizskata iespējas pāriet no NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas uz gaisa telpas aizsardzības misiju".
Šim jautājumam jau vairākus gadus, tiekoties ar sabiedrotajiem, centušās pievērst uzmanību Lietuvas amatpersonas, norādot, ka šī ir viena no Baltijas valstu aizsardzības vājākajām vietām. Ja misijas mandāts tiktu nomainīts, Baltijas valstīs dežurējošie NATO valstu iznīcinātāji krīzes gadījumā varētu pildīt kaujas uzdevumus.
Baltijas valstīm savu iznīcinātāju nav. Lietuvai ir tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas un tā iepērk arī vidēja darbības rādiusa sistēmas, bet šobrīd nevar iegādāties tāla darbības rādiusa raķetes, piemēram, "Patriot", kas spēj notriekt lidmašīnas vai ballistiskās raķetes.
Trampa parakstītajā likumā ietverts arī ASV Kongresa locekļu pamudinājums turpināt atbalstīt Baltijas valstis, norādot, ka šim atbalstam būtu jāizpaužas kā nepārtrauktai ilglaicīgai ASV spēku dislokācijai, ASV speciālo operāciju spēku apmācībām un atbalsta darbībai, intensīvākām kopīgām mācībām nolūkā atvairīt agresiju, veicināt sadarbību, palielināt elastību un radīt apstākļus, lai NATO vajadzības gadījumā varētu uzņemties kolektīvu rīcību.
No 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, līdz 2017.gada rudenim visās trijās Baltijas valstīs bija pastāvīgi izvietotas pa vienai rotai ASV karavīru, bet pēc tam, kad Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tika izveidoti starptautiskie NATO bataljoni, amerikāņu karavīru rotas no Baltijas valstīm tika atsauktas un šobrīd ASV karavīri no Polijā dislocētās brigādes ierodas tikai uz mācībām.
Lietuva centusies pārliecināt ASV atkal izvietot savus karavīrus pastāvīgi, taču līdz šim to nav izdevies panākt.
Kā ziņots, ASV prezidents pirmdien parakstīja likumu par aizsardzības izdevumiem 716 miljardu dolāru (629 miljardu eiro) apmērā, lai modernizētu Savienoto Valstu bruņotos spēkus un uzlabotu to kaujas gatavību.
