Lai gan Labklājības ministrijas noteikumi paredz, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību, realitātē daudzu bērnu vecāki ir spiesti cīnīties par šīm pamattiesībām, vēstī raidījums "Panorāma".
Vecāki spiesti cīnīties par bērnu tiesībām uz izglītību (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jana Krūmiņa ir viena no šiem vecākiem. Viņas meita Katrīna septembrī sāks mācības 3.klasē, un Jana jau divus gadus pirms meitas skolas gaitu sākšanas sāka interesēties Rīgas domē par skolām Pārdaugavā. Janas meita nestaigā, bet visā Pārdaugavā pirms trim gadiem nebijis nevienas skolas, kas būtu pielāgota bērniem ratiņkrēslā.
Pašvaldība norādījusi, ka Katrīnai ir jāmācās speciālā skolā, neskatoties uz to, ka šī speciālā skola ir Rīgas citā galā. Panākt, ka meita mācās vispārizglītojošā skolā tuvu mājām, ģimenei izdevās vien pēc neskaitāmām tikšanās reizēm domes departamentā, līdz pat sarunām ar Rīgas mēru.
Krūmiņa pieļauj, ka daļai vecāku šādās situācijās rokas varētu nolaisties un bērns līdz ar to izglītību neiegūtu vai to iegūtu skolā, kam ir īpašu vajadzību “zīmogs”.
Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta datiem, aizvadītā gada decembrī 13 pašvaldības dienestam sniedza atbildes, ka to skolās nemācās kopumā 30 bērni ar invaliditāti vai ilgstošas slimošanas dēļ.
Visvairāk šādu bērnu Rīgā, divi Daugavpilī, pa vienam – Talsu, Stopiņu, Ķekavas un citos novados.
Šiem bērniem nav nodrošināta arī apmācība mājās vai ārstniecības iestādē, kas ir zināma alternatīva.
“Tie bieži ir bērni invalīdi, kurus vecāki tā kā nelaiž skolā,” klāstīja Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Dienests atkārtoti paudis interesi par šiem 30 bērniem, un deviņiem no viņiem mācību iestādi izdevies atrast.
“Skolai ir jārod iespēja sadarbībā ar pašvaldību tomēr nodrošināt bērnam to programmu, kāda viņam ir nepieciešama, lai būtu visi atbalsta pasākumi, sākot no speciālā pedagoga un beidzot ar, ja nepieciešams, visu materiālo bāzi, kas ir vajadzīga tieši šāda bērna izglītošanai,” uzsvēra Izglītības kvalitātes valsts dienesta direktore Inita Juhņēviča.
Ik gadu, iepazīstoties ar datiem, kas parāda problēmas apmērus, kritiku gan pašvaldību, gan arī bērnu vecāku virzienā raida Tiesībsarga birojs.
“Tas ir bērnu tiesību pārkāpums. Te ir jāskatās bērnu tiesības uz izglītību, bērnu tiesības uz attīstību. Tā ir bezatbildīga rīcība, ja šis bērns netiek atrasts un vecākiem darīts zināms, ka šis bērns ir jāreģistrē skolā. Tas ir jāskatās pašvaldības un, pirmkārt, vecāku atbildības kontekstā. Vecāks ir atbildīgs par to, lai bērns tiktu piereģistrēts kādā skolā,” norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Pašvaldību savienībā “Panorāmai” trešdien teica, ka ar datiem eksperti ir iepazinušies, bet savu viedokli par to, kas darāms situācijas pilnīgai atrisināšanai, formulēs ceturtdien atbildīgās komitejas sēdē, uz kuru aicināta arī Rīgas dome, vēl citas pašvaldības un Izglītības kvalitātes valsts dienests.