Savlaicīgi nenokārtotas saistības Latvijā ir 25% iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.
Aptauja: laikus nenokārtotas saistības ir 25% Latvijas iedzīvotāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tostarp vairumā gadījumu tiek kavēta aizņēmumu (kredītu, līzingu) atmaksa (12%), seko parāds par komunālajiem vai citiem pakalpojumiem (6%), kā arī neatdoti parādi radiem un draugiem (6%).
Pēc aptaujas datiem, visvairāk parādu ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī ar maksāšanas disciplīnu vismazāk (64%) var lepoties iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500-700 eiro pēc nodokļu nomaksas).
Tāpat aptaujā secināts, ka 22% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neveic laikus.
Pēc aptaujas datiem 61% iedzīvotāju ar esošām savlaicīgi nenokārtotām saistībām arī iepriekš saskārušies ar problēmām aizņēmuma pieprasīšanā vēsturiskās maksājumu disciplīnas dēļ, kamēr iedzīvotāji bez esošiem parādiem šādas situācijas piedzīvojuši krietni retāk - vien 6%.
Savukārt, taujāti par plāniem tuvākajā piecgadē izmantot kādu aizņēmumu, vairums iedzīvotāju (57%) atzinuši, ka šādu iespēju apsver, savukārt šā brīža motivācija veikt maksājumus laikus atpaliek - iedzīvotāji ar esošām savlaicīgi nenokārtotām saistībām aizņemties plāno biežāk nekā tie, kas ar saviem maksājumiem tiek galā sekmīgi (60% pretstatā 55%).
"Pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar paša reputācijas iedragāšanu. Kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks. Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija par tā esamību saglabāsies vairākus gadus. Protams, tiek ņemts vērā arī kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss norāda uz klienta disciplīnu maksājumu veikšanā. To arī apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumu veikšanu, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā," teica Kropa.
Viņa arī norādīja, ka ir maldīgs ir priekšstats, ka kredītvēsture attiecas tikai uz banku pakalpojumu izmantotājiem, jo faktiski maksājuma disciplīna un līdz ar to arī kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo izrakstīto rēķinu - kavēts maksājums vienam uzņēmumam, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējam, var izrādīties šķērslis pakalpojuma saņemšanai no cita. "Izvērtējot potenciālā klienta kredītvēsturi, tiek ņemta vērā gan uzņēmuma iekšējā informācija par iepriekšējo sadarbību ar šo personu, gan dažādu ārējo reģistru dati, piemēram, Latvijas Bankas kredītu reģistrā, "Kredītinformācijas birojā" un Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija. Īpaši par kredītvēstures veidošanu jādomā jauniešiem, kam dažādu materiālu vajadzību apmierināšana vēl tikai priekšā (piemēram, dzīvokļa īrēšana vai pirkšana, studiju kredītu ņemšana), lai neradītu nelāgu iespaidu par saviem ieradumiem rīcībā ar naudu," norādīja Kropa.
Aptauja par Latvijas iedzīvotāju parādsaistībām veikta sadarbībā ar "Snapshots" 2018.gada maijā. Tajā ar interneta aptaujas palīdzību aptaujāti 700 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.