Filma ir skatījums uz vēsturi caur tagadnes prizmu. Mākslinieki skatītāju priekšā pārtop par filmas varoņiem un ved Majakovska pasaulē, liekot izdzīvot autora mīlestības, radošuma un cilvēciskās drāmas.

Majakovska daiļrade, iespējams, ir vienīgais piemērs, kā saplūst kopā revolūcija dzejā un politikā. No visas krievu dzejas avangarda paaudzes Krievijā tikai Majakovskis kļuvis par valsts politiskās modernizācijas simbolu. Tai pašā laikā Majakovskis centās pārvarēt barjeras ne tikai starp poētisko un politisko, bet arī starp augstu modernisma dzeju un masu kultūru.

Šodien attiecības starp mākslu, politiku un masu kultūru būtībā ir tikpat problemātiskas kā Majakovska laikmetā. Runājot par filmu, filosofs Boriss Grojs norāda: "Aleksandra Šeina filma pārliecinoši parāda dzejnieka vientulības drāmu sociālā veiksmes situācijā. Šī filma ir ne tikai par Majakovski, bet gan par paradigmatisku dzejnieka un mākslinieka likteni kultūras un sociālo lūzumu laikmetā."

Arī Latvijai bijusi īpaša loma dzejnieka daiļradē. 1922. gada maijā Majakovskis ieradās Rīgā iepazīstināt publiku ar savu jauno poēmu "Mīlu", kas bija veltīta Lilijai Brikai. Šī poēma nav palikusi ārpus Latvijas Republikas valdības orgānu redzesloka. Iekšlietu ministrs A. Kviesis kļuva par aktīvo Majakovska pretinieku Rīgā. Tieši viņš bija tas, kurš parakstīja rīkojumu konfiscēt poēmas tirāžu un uzrakstīja sūdzību prefektūrā. Mēnesi vēlāk notika Rīgas apgabaltiesas sēde, kurā ministra lēmums tika atcelts pierādījumu trūkuma dēļ. Desmit dienas pēc šiem notikumiem Majakovskis uzrakstīja dzejoli "Kā darbojas demokrātiskā republika?", kas tēlaini stāsta par uzturēšanos Rīgā.

Filmu seansi septembrī

13. septembrī plkst. 18.00 ceturtdienā - Mazā zāle

18. septembrī plkst. 18.00 otrdienā - Lielā zāle

*Filma oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā

Filmas ilgums ir 2 stundas un 1 minūte.

Biļetes iespējams iegādāties: www.splendidpalace.lv un kinoteātra kasē no 21. augusta.