Pāvesta vizīte Latvijā kā iemesls satikt miesīgu tēvu

FOTO: TVNET

Septembrī gaidāmā Romas pāvesta Franciska vizīte Latvijā daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem nozīmē ne tikai iespēju savām acīm ieraudzīt Romas katoļu baznīcas galvu, bet arī kaut ko daudz personiskāku. Aglonas iedzīvotāja sarunā ar portāla TVNET krievu valodas versiju dalās savās emocijās un pārdomās par to, ko viņai un cietiem agloniešiem nozīmē šāda līmeņa ciemiņa gaidāmā vizīte Latgalē.

Latvijas sakrālais centrs atrodas Aglonā – nelielā apdzīvotā vietā Latgalē, kas atrodas nepilnu 250 kilometru attālumā no Rīgas.

Katru gadu augustā Aglona, kurā ir aptuveni 800 iedzīvotāju, kļūst par galamērķi tūkstošiem svētceļnieku no visas Latvijas.

Savukārt pārējā laikā dzīve Aglonā pārsvarā ir mierīga un nosvērta.

Kultūras centrs, kafejnīca “Turība” - vienīgā visā Aglonā, tūrisma informācijas centrs, kurš pirmdienās ir slēgts, divi muzeji, novada domes ēka un milzīgs pāvesta Franciska plakāts pie sienas – šā gada 24.septembrī Francisks apmeklēs Latgali, kļūstot par otro pāvestu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Pirmā Romas katoļu baznīcas galvas vizīte Aglonā notika 1993.gadā – toreiz Latgali apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Pirms tam – 1980.gadā - viņš piešķīra Aglonas baznīcai bazilikas titulu.

Kā uzskata vietējie iedzīvotāji, otrajai pāvesta vizītei Aglona un Latvija kopumā ir vairāk gatava. Pirms 25 gadiem nācās lielā steigā paveikt lielu darba apjomu – būvēt ceļus, ūdensvadus, pārbūvēt augstsprieguma līnijas, bet šogad ir nepieciešams atjaunot vien atsevišķus ceļu posmus, nedaudz atjaunot bazilikas fasādi un pārdomāt loģistiku.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Aglonas iedzīvotāja Ināra Gražule, kura vada ekskursijas Aglonas novadā, sauc sevi par Aglonas patrioti. Viņa par savu dzīves vietu stāsta ar lepnumu.

“Pirms pirmās pāvesta vizītes 1993.gadā bazilika izskatījās pavisam savādāk. Viss tika pārbūvēts – tas bija šoks gan vietējiem iedzīvotājiem, gan valstij kopumā, jo tā bija viena no pirmajām tāda mēroga viesa vizītēm valstī kopš neatkarības atjaunošanas. Tieši tad tika būvēti galvenie ceļi un tika attīstīta infrastruktūra. Es atceros, kā pirms 25 gadiem stāvēju galvenajā laukumā, virs sanākušajiem helikopterā pārlidoja pāvests un mēs mājām viņam ar karodziņiem... Laikam tāpēc mums, vecāka gadagājuma cilvēkiem, 24.septembrī gaidāmā [Franciska] vizīte īpašas trīsas vairs neizsauc, jo atmiņā vēl ļoti spilgti ir saglabājušies ceturtdaļgadsimtu veci notikumi. Cita lieta ir jaunā paaudze – viņiem tas būs kaut kas pilnīgi jauns un svinīgs,” stāta Gražule.

FOTO: Gints Bāliņš/TVNET

 Līdzīgi kā 15.augustā, kad Aglonā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, pāvesta Franciska vizīte vietējiem iedzīvotājiem nozīmē daudz sadzīvisku “klapatu” - uz plītīm gandrīz ikvienā namā tiks gatavots cienasts, tiks ieviesta kārtība un gatavotas guļvietas ciemiņiem.

Daudziem Aglonas iedzīvotājiem reliģiskie svētki ir daudz personiskāki, jo rada iespēju pavadīt laiku ģimenes lokā un satikt radiniekus, kuri Aglonā ierodas gan no visas Latvijas, gan no ārvalstīm.

Vecvecākiem šie svētki ir iespēja satikt mazbērnus, kuri kopā ar vecākiem dzīvo galvaspilsētā vai citās Latvijas pilsētās. Savukārt daļai bērnu pāvesta ierašanās nozīmē to, ka būs iespēja pavadīt brīvdienas kopā ar tēvu, kurš darba dienās parasti ir aizņemts darbā citā pilsētā.

Ināra Gražule stāsta, ka agloniešiem ir nerakstīts goda kodekss, tas nozīmē - ja tavā mājā ierodas svētceļnieki, tie ir jāuzņem.

“Manā bērnībā tā vienmēr bija - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos mēs gaidījām ciemos visu savu dzimtu. Mašīnu toreiz bija maz, cilvēki pārsvarā ieradās ar autobusu vai ar zirgiem. Atceros, kā maziņa tajās dienās no rītiem modos, bet mājās nebija vietas pat ābolam kur nokrist, jo visur gulēja svētceļnieki. Šiem cilvēkiem ērtības nebija svarīgas, viņiem pietika tikai ar vietu, kur atlaisties,” atceras sieviete.

Ināra stāsta, ka šī tradīcija ir saglabājusies arī mūsdienās. Lieliem sakrāliem svētkiem gatavojas visa Aglona, un naktsmājas bieži lūdz arī pilnīgi nepazīstami cilvēki.

Vietējie iedzīvotāji cenšas iespēju robežās neatteikt nevienam, kas lūdz naktsmājas.

Ināra neslēpj, ka neiztiek arī bez ekscesiem. “Laipnība beidzas tad, kad sākas nekaunība,” viņa skaidro.

“Lielākā daļa svētceļnieku ir apgaroti un brīnišķīgi cilvēki. Tomēr vairākas reizes ir bijuši arī tādi gadījumi, kad Aglonā ir ieradušies cilvēki ar pozīciju “jums ir mani jāpabaro un jums mani jāizgulda baltos palagos”. Tomēr mums nav pienākums to darīt,” norāda Ināra.

Lielākā daļa Aglonu apmeklējošo tūristu un svētceļnieku parasti paliek apmierināti ar piedzīvoto, tomēr mēdz būt arī tādi cilvēki, kuri pēcāk sociālajos tīklos raksta negatīvus komentārus, kuros apsūdz agloniešus viesmīlības trūkumā. Vietējie iedzīvotāji atzīst – tas viņus patiesi apbēdina.

Ināra, kā vietējā iedzīvotāja, sniedz savu skatījumu: “Tas taču ir viens no svētceļnieku galvenajiem mērķiem – viņi iet kājām, pārvar grūtības... tajā pašā laikā arī Aglonas bazilika piedāvā svētceļniekiem naktsmājas - katoļu ģimnāzijā var gan pagulēt, gan paēst un nomazgāties. Ir telšu pilsētiņas. Ja kāds vēlas dzīvot komfortā, mums ir arī visu nami.”

Cilvēkus, kas uz Aglonu gatavojas doties pāvesta vizītes laikā, aicina reģistrēties pasākuma oficiālajā tīmekļa vietnē – tas atvieglošot pasākuma plānošanu un loģistiku, jo organizatoriem būs vieglāk saprast, cik vietu būs nepieciešams automašīnu stāvvietās, kur izguldīt svētceļniekus un kā risināt citus jautājumus.

Ināra stāsta par vietējās mentalitātes īpatnībām: “Gandrīz visi Aglonas iedzīvotāji ir Latgales patrioti. Mēs arī esam lojāli pret citu tautību cilvēkiem, kas šeit dzīvo, citu ticību pārstāvjiem. Tomēr Latgale pamatā ir katoļticīga un bazilikas valoda ir latgaļu valoda.”

Sieviete uzskata, ka aglonieši ir ļoti lepni cilvēki. “To īpaši var just dienā, kad tūkstošiem cilvēku ierodas mūsu bazilikā un stāsta: “Cik jūs esat laimīgi. Mēs uz baziliku nākam simtiem kilometru, bet jūs to redzat katru dienu.” [..] Mēs tiešām to visu godājam un lepojamies. Pie mums katru gadu 15.augustā brauc Valsts prezidents. Pie mums jau otro reizi 25 gadu laikā brauc Romas pāvests.”

Ināra stāsta: kad pagājušā gadsimta astoņdesmitajos viņa cilvēkiem stāstījusi, ka ir no Aglonas, cilvēki parasti vaicājuši, kur tā atrodas.

“Tagad Aglonu zina visi!” ar lepnumu nosaka Ināra Gražule.

Portāls TVNET augustā stāsta par Aglonu. Nākamo stāstu par vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem lasiet jau šonedēļ.

Uz augšu