/nginx/o/2018/08/20/11296069t1h8aef.jpg)
Vērienīgajam dzelzceļa elektrifikācijas projektam, kuru Latvijā paredzēts īstenot jau tuvākajā nākotnē, būs ne tikai ekonomiski ieguvumi, bet tas ir nozīmīgs solis arī ceļā uz tīrākas enerģijas izmantošanu. Šķiet, ka nevar būt jautājumu par dzelzceļa elektrifikācijas pozitīvo ietekmi uz vidi. Emisijas no elektriskajām lokomotīvēm ir daudz zemākas nekā no dīzeļlokomotīvēm, un tas ir veids, kā samazināt dzelzceļa transporta ietekmi uz vidi kopumā.
Ietekme uz vidi, protams, arī ir atkarīga no tā, kā mēs iegūstam elektrību, un te nu jāsaka, ka Latvijā elektrības ražošana kopumā ir zaļa, salīdzinot ar valstīm, kur izmanto ogles. Līdz ar to nav šaubu, ka, realizējot dzelzceļa elektrifikācijas projektu, vides jomā Latvija būs ieguvēja.
Kopumā dzelzceļš gan nav lielākais vides piesārņotājs. Līdz ar to vērtēt elektrifikācijas projektu tikai no emisiju viedokļa būtu tuvredzīgi un šauri. Tomēr ieguvumi būs gana būtiski un radīs pamanāmu efektu vides jomā.
Nevar nepieminēt ietekmi uz klimata pārmaiņām jeb tā dēvēto siltumnīcas efektu. Tāpat ir jāņem vērā sīkputekļi un NOX, kas ietekmē gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētās, kurām šis transports iet cauri. Turklāt tieši sīkputekļi var radīt veselības traucējumus cilvēkiem, kas šo piesārņoto gaisu elpo.
Sīkputekļi, kas nonāk plaušās, ir atzīti par vieniem no vislielākajiem veselības un elpceļu traucēkļiem. It sevišķi asi šo problēmu izjūt Rīgā, jo šeit mēs ik pa laikam pārsniedzam gan NOX, gan sīkputekļu koncentrāciju gaisā.
Nedrīkst aizmirst, ka Latvijai ir izteikts arī Eiropas Komisijas brīdinājums par gaisa piesārņojumu. Protams, Rīgā pasažieru dzelzceļa transports jau tagad ir elektrificēts, taču kravu pārvadājumi notiek ar dīzeļa lokomotīvēm. Līdz ar to mēs šajā virzienā esam spiesti rīkoties.
Nedrīkst aizmirst ekonomisko komponenti. Jautājums ir par investīcijām un to apjomiem. Ja mēs skatāmies uz to, cik ieguldām un cik spējam samazināt emisijas, tad šis droši vien nav pats lētākais veids, kā samazināt emisijas. Lielu atdevi no viena ieguldīta eiro mēs varam saņemt ēku siltināšanas darbos u.tml.
Taču šajā virzienā ir nepieciešama nopietna un aktīva sabiedrības iesaistīšanās, kamēr dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kas neapšaubāmi dos ieguvumu vides uzlabošanā, ir valstiski vienkāršāk regulējams un organizējams. Tāpat mudinājums izmantot sabiedrisko transportu nozīmē aicināt iedzīvotājus mainīt paradumus, un arī tas nav administratīvi regulējams.
Nedomāju, ka pilnībā izmantot elektrificētā dzelzceļa priekšrocības Latvijai izdosies, jo, piemēram, ideja par automašīnu pārvadāšanu pa dzelzceļu, lai tādā veidā samazinātu CO2 izmešus, Latvijas nelielo izmēru un attālumu dēļ visticamāk nerealizēsies.
Neskatoties uz dažiem aspektiem, kas runā par labu alternatīviem projektiem dzelzceļa elektrifikācijai, tomēr kopumā es vēlos uzsvērt, ka dzelzceļa elektrifikācija - tas ir solis pareizā virzienā. Varbūt, raugoties no vides viedokļa, ne pats neatliekamākais, bet neapšaubāmi ļoti vajadzīgs un ar ievērojamu atdevi.
Nedrīkst aizmirst arī tādu argumentu – Eiropā jau pašlaik dzelzceļš lielākoties ir elektrificēts. Ir visi argumenti, lai beidzot Latvija arī pārietu uz šo videi draudzīgo dzelzceļa transporta veidu. Dīzeļlokomotīves faktiski ir vēsture, bet nākotne ir videi draudzīgās tehnoloģijās ne tikai dzelzceļā, bet arī privāto automašīnu un sabiedriskā transporta jomā. Mēs no publiskajiem fondiem, klimata pārmaiņu finanšu instrumentiem esam maksājuši pašvaldībām, kas pērk elektroautomašīnas. Ceļu satiksmes drošības direkcija arī būvē elektrouzlādes tīklu. Elektrifikācija ir nākotnes virziens.