Latvietis - labākais lidotājs pasaulē - par bailēm no augstuma un Toma Krūza apmācību (1)

Kaspars Ozols
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Toms Īvāns, Aerodium
Toms Īvāns, Aerodium Foto: Publicitātes foto

Sakarā ar iepriecinosājām ziņām par to, ka latvietis Toms Īvāns kļuvis par pasaules čempionu lidošanā vēja tunelī, iegūstot 1. vietu open freestyle klasē "FAI World Cup of Indoor Skydiving", portāls TVNET atkārtoti publicē interviju ar Tomu, kas notika šā gada augustā.  

Toms saka, ka viņam esot pats labākais darbs pasaulē. Šādu apgalvojumu nereti nākas dzirdēt no daudziem cilvēkiem, kam patīk sava profesija, taču, redzot Toma mirdzošās acis un dzirdot ar patiesu sajūsmu stāstītos piedzīvojumus, ar nelielu skaudības devu nākas atzīt, ka viņam ir taisnība. 

TVNET saruna ar Aerodium instruktoru-treneri Tomu Īvānu, kura CV tagad ir arī ieraksts "Toma Krūza treneris "Neiespējamās misijas 6" triku filmēšanā.

ā cilvēks var kļūt par Aerodium instruktoru?

Aerodium ir ļoti daudz vēja tuneļu visā pasaulē un tiek būvēti jauni. Ir diezgan sarežģīti kaut kur pasaulē atrast labus instruktorus. Latvijā ir spēcīgi un sportiski jaunieši, kuri tiek apmācīti šeit uz vietas un pēc tam dodas apmācīt vietējos kaut kur ārzemēs.

Pirms sešiem gadiem strādāju par pavāru - katru dienu, no rīta līdz vakaram. Atradu internetā sludinājumu: "Vai esi gatavs dzīvot uz čemodāniem, apceļot visu pasauli un lidot?" Tas izklausījās pēc kaut kā tāda, ko man gribējās darīt. Tajā brīdī man bija 20 gadi. Pirms tam biju nodarbojies ar breikdensu, gājis uz batutiem. Sagadījās tā, ka manos vidusskolas gados sākās parkūra bums, es toreiz dzīvoju Vecmīlgrāvī, un viss brīvais laiks pagāja uz ielas trenējoties. Tas viss man palīdzēja samērā ātri apgūt arī lidošanu vēja tunelī - ja cilvēks ir trenējies, pazīst savu ķermeni, tad var noorientēties arī gaisā. Protams, paiet zināms laiks - līdzīgi kā ar mācīšanos peldēt, arī vēja tunelī ir tādi, kas sāk lidot uzreiz, un tādi, kam nepieciešams ilgāks laiks. Patiesību sakot, man sākumā nemaz tik viegli  negāja - bija vajadzīgs zināms laiks, lai pielāgotos.

Kā ir ar bailēm no augstuma?

Ir, protams. Bet lidojot par tām kaut kā piemirstas.

Tagad var teikt, ka darba sludinājumā solītais dzīvot uz čemodāniem, braukāt pa visu pasauli un lidot ir piepildījies?

Tas ir piepildījies tik ļoti, cik sākumā pat nebiju iedrošinājies cerēt. Ja godīgi, vairs nevaru atcerēties visas tās valstis, kurās esmu pabijis. Gadā man sanākt braukt uz 8 - 10 valstīm, bieži vien katru savā pasaules malā. Pēdējā gada laikā, piemēram, Dienvidkoreja, Mjanma, Amerika, Kanāda... Parasti tās ir vietas, kur ir uzstādīti mūsu ražotie tuneļi, un mēs braucam apmācīt vietējos instruktorus. Var būt arī tā sauktie īres pasākumi.

Piemēram, pagājušajā gadā piezvanīja kāds šeihs un paziņoja, ka savā kamieļu festivālā grib arī vēja tuneli. Tad mēs krāvām tuneli lidmašīnā, vedām uz Saūda Arābiju, nolidojām šovu un vedām atpakaļ.

Jūlija beigās Rumānijā bija viens no lielākajiem elektroniskās mūzikas pasākumiem Eiropā. Viņi gribēja, lai mēs trīs dienas lidinām klientus un rīkojam savus šovus. Tad es dienas pirmo daļu strādāju kā instruktors, lidinot klientus iesācējus, un vakarā rādām savu šovu, ko esam sagatavojuši Siguldā kopā ar visiem pārējiem instruktoriem. Tas, cik mēs tur esam cilvēki, ir atkarīgs no pasākuma. Parasti no 4 līdz 10 instruktoriem.

Cik jūs kopā esat instruktori?

Latvijā šobrīd strādā 8 - 10 cilvēki un ārzemēs vēl kādi 10. Ik pa brīdim notiek rotācija - kāds atbrauc mājās, kāds brauc uz jaunu projektu.

Cik bieži ir, ka pēkšņi pēc pāris stundām kaut kur jābrauc un jābūvē tunelis?

Ļoti bieži. Vienmēr jābūt gatavam, ka var iezvanīties telefons. Principā tas ir forši - neļauj ieslīgt rutīnā. Sākumā bija grūti - nevar saplānot dzīvi, bet tagad esmu pieradis.

Ko ģimene par to saka?

Aerodium atbalsta ģimenes, tādēļ, ja ir kāds garāks projekts, tad tiek apmaksāts brauciens arī sievai un bērniem, un mēs braucam visi kopā. Pirms diviem gadiem visi kopā nodzīvojām četrus mēnešus Ķīnā. Mana meita, kurai tagad ir trīs gadi, iemācījās staigāt kung fu klosterī. Tā ka ģimene pilnībā atbalsta manu profesijas izvēli.

Kāds ir bijis ilgākais laiks projektā ārzemēs?

Ilgākais laikam 5 mēneši Ķīnā un otrs - 4 mēneši Dienvidkorejā. Ķīnā tas bija Šaoliņas kung fu klosterī - organizētāji vēlējās uztaisīt lidojošo mūku šovu, un mēs apmācījām vietējos strādāt par instruktoriem un pēc tam jau arī par šova dalībniekiem. Pašus mūkus gan nemācījām, bet bija reizes, kad viņi nāca un mācījās lidot. Šovā gan viņi piedalījās ārpus vēja tuneļa. Jāatzīst, ka viņi ļoti ātri mācās - viņi ir labi trenēti un disciplinēti. Tādus cilvēkus ir viegli mācīt.

Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai cilvēks kļūtu par instruktoru?

Tas ir atkarīgs no fiziskās sagatavotības un tā, cik ātri viņš uztver informāciju. Mēs tikko Siguldā apmācījām četrus puišus. Pagāja mēnesis, līdz viņi varēja brīvi strādāt gaisa plūsmā - tā ir pirmā pakāpe. Nākamais ir apgūt pacelšanos tandēmā ar klientu 3-4 metru augstumā - tam bija nepieciešamas vēl divas nedēļas. Parasti pēc pirmā mēneša ir trīs mēnešu periods, kad viņi strādā un pierod, un tad tiek mācīta 2. daļa. Tad, kad viņi ir spējīgi pacelties tandēmā, viņi ir patstāvīgi instruktori. Teiksim tā - trīs mēneši no pilnīga iesācēja līdz instruktoram. Protams, jābūt sākotnējai fiziskajai sagatavotībai. Ķīnā mums ar to bija problēmas - mums Eiropā cilvēki tomēr ir sportiskāki.

Tur mums ieradās septiņi cilvēki, kas grasījās kļūt par instruktoriem, un  uz jautājumu, kas ir viņu mīļākais sporta veids, atbildēja - biljards, datorspēles un tamlīdzīgi.

Instruktoru kursā ir jāspēj noķert cilvēku, kurš krīt no 3 metru augstuma. Mēs viņu rokām kritām cauri kā diedziņiem. Tādos gadījumos sākumā jāstrādā kā fiziskās sagatavotības trenerim un tikai pēc tam var sākt mācīt lidot. Tādā ziņā Latvijā un Eiropā ir vieglāk strādāt - cilvēki ir fiziski labāk sagatavotāki.

Kas ir tie cilvēki, kuri nāk mācīties par instruktoriem?

Visdažādākie. Mums vienīgais ierobežojums ir ne jaunāks par 18 gadiem. Vecākajam strādājošajam instruktoram šobrīd ir 52, viņš strādā Francijā, dara to ļoti labi un pats izbauda savu jauno profesiju. Visu mūžu nostrādājis augstā amatā bankā un izlēmis, ka dzīvē vajadzīgs kaut kas jauns. Parasti gan ir otrādi - cilvēki sāk ar aktīvām profesijām un tad pāriet uz sēdošu darbu.

Ko vispār nozīmē - labs lidotājs vēja tunelī?

Cilvēks, kurš spēj atslābināties, bet tajā pašā laikā kontrolēt situāciju. Ja cilvēks ir pārāk sasprindzis, viņam ir grūti lidot, ja pārāk atslābis - vējš viņu purina. Vislabākais lidotājs ir tāds, kurš spēj ar vēsu prātu, mierīgi atslābt un izbaudīt pat 200 km/h vēju.

Pēdējā gada lielākais notikums jums nenoliedzami bija līdzdalība Toma Krūza jaunajā filmā. Jums nācās ļoti ilgi turēt to noslēpumā. Bija grūti klusēt?

Nebija viegli. Mēs gan arī paši sākumā nezinājām, kas tā būs par filmu un kurš mācīsies lidot. Tagad tas liekas pašsaprotami, bet sākumā gan gribējās visiem pastāstīt, taču nedrīkstēja. Līgumā bija paredzēti diezgan drakoniski sodi, ja kaut ko izpaudīsim pirms filmas iznākšanas. Tāpat jau, protams, klusie telefoni darbojās, bet beigās viss bija veiksmīgi un bez soda sankcijām. Pats galvenais bija nepublicēt videomateriālus un nerādīt, ko mēs darām, jo tas bija viņu lielākais noslēpums. Es pats vēl pat neesmu paspējis to filmu noskatīties.

Bet tu zini, kurai epizodei jūs gatavojāt Tomu Krūzu?

Tā kā mēs tajā studijā nodzīvojām nedaudz vairāk kā gadu, mēs zinām visu, kas notiek filmā. Mēs varējām skatīties visu filmēšanas procesu. Bija neliels šoks, ka 10 sekunžu epizodi var filmēt arī divas nedēļas.

Kad esi redzējis, kāds darbs tiek ieguldīts, vairs kaut kā negribas filmas laikā skriet uz virtuvi pēc kaut kā garšīga...

Jūs būvējāt milzīgo tuneli un gadu pavadījāt filmēšanas laukumā Londonā epizodei, kura filmā ir redzama...

...nepilnu minūti. Tas ir apbrīnojami. Toms bija nolēmis izpildīt lēcienu no lidmašīnas no 10 000 metru augstuma - tas ir tik augstu, ka jālieto skābekļa maska. Tas sarežģī visu procesu, tāpēc Tomam bija jāprot ļoti labi lidot. Tieši tādēļ viņam bija vajadzīgs tunelis, lai trenētos. Un tad radās doma, ka dažus kadrus var filmēt arī tunelī, tikai tādā gadījumā to vajadzētu "nedaudz palielināt". Viņš jautāja, vai tas ir iespējams, mēs atbildējām, ka iespējams ir viss. Tā triju mēnešu laikā tapa lielākais vēja tunelis pasaulē. Parasti tāda izmēra būves projektēšana un izgatavošana prasa gadu. Taču Toma Krūza dēļ tika nolikti malā visi pārējie projekti.

Patiesībā filmas direktors un citi komandas cilvēki bija pret šo ideju, taču Toms teica: ja kāds vēlas labu filmu, tunelis ir absolūti nepieciešams. Var teikt, ka tunelis tika uzcelts, tikai pateicoties viņam.

Cik bieži tev nācās ar viņu kontaktēties?

Viņš nāca uz treniņiem gandrīz katru dienu. Tad Toms filmējoties salauza potīti un mums bija divu mēnešu pauze. Kad viņš atgriezās, treniņi bija ļoti intensīvi, jo šīs lidošanas tehnikas apgūšana prasa daudz laika. Viņš katru dienu pavadīja tunelī aptuveni stundu, bet bija dienas, kad treniņi bija pat divu stundu garumā. Kopsummā visa apmācība ilga veselu gadu.

Vispār filmas lielākā daļa tika uzņemta Londonā - viņi pat bija uzbūvējuši perfektu Luvras kopiju, jo filmā ir epizode, kad Toms ar izpletni piezemējas uz Luvras jumta, bet ar īsto Luvru viņiem neizdevās vienoties.

Kāds bija Toms kā skolnieks?

Labs. Es teiktu, līdzīgs Šaoliņas mūkiem. Tomam ļoti patīk lidot, viņš lido gan ar helikopteriem, gan lidmašīnām, viņu interesēja arī šis lidošanas process, un tādu cilvēku ir ļoti viegli mācīt. Fiziskā sagatavotība viņam ir lieliska, tāpēc mums bija viegli strādāt.

Arī attieksme pret instruktoriem viņam bija ļoti laba - ja mums kaut kas bija nepieciešams, tas tika nekavējoties sagādāts. Viņš parūpējās par katru sīkumu, vajadzēja tikai viņam pateikt, ko mums vajag. Toms ar lielu cieņu izturējās pret mūsu darbu un pret mums pašiem.

Bija dienas, kad viņš negribēja iet projām no treniņiem. Un reiz viņš mums ar Ēriku [Osmani, otru Aerodium instruktoru - red.] teica, ka mums esot labākais darbs pasaulē.

Vai jums sanāca arī tā cilvēciski aprunāties?

Toms ir ļoti aizņemts - viņa laiks ir saplānots pa minūtēm. Tikko viņš bija nedaudz aizkavējies pie mums, jo gribēja vēl drusku palidot, asistents jau bija klāt un teica, ka uz Tomu gaida 300 cilvēki filmēšanas laukumā.

Cik liela ir viņa palīgu komanda?

Viņam pastāvīgi ir blakus miesassargs, asistents, drēbnieks un arī dubultnieks. Tad, kad tiek gatavota filmēšanas epizode, visi sastājas savās vietās, nofokusē kameras un dubultnieks stāv Toma vietā, kamēr viss tiek sagatavots. Viņš ir tik līdzīgs, ka pa gabalu nav iespējams pateikt, vai tas ir īstais Toms vai ne. Tajā brīdī, kad viss ir sagatavots, dubultnieks paiet malā un kadrā ienāk Toms. Turklāt nav tā, ka visu sagatavošanās laiku viņš sēdētu un neko nedarītu - viņš vienlaikus bija arī filmas galvenais finansētājs, pieņem lēmumus par naudas lietām un piedalās it visā, kas saistīts ar filmu.

Viņš visus trikus izpilda pats?

Jā. Sākumā mēs viņam piedāvājām, ka varam nodublēt kādu lidošanas epizodi, bet Toms atteicās. Iespējams, tur arī meklējams viņa popularitātes noslēpums - viņš visu cenšas darīt pats.

Tāpēc jau viņš tik ilgi mācījās tunelī, lai varētu pats izpildīt to lēcienu no 10 000 m augstuma. 

Pēc tam viņš vēl neskaitāmas reizes lēca ar izpletni, lai būtu gatavs šai epizodei. Turklāt viņš pats no sirds izbauda šo triku izpildīšanas procesu.

Toms, starp citu, stāstīja, ka ideja par vēja tuneli esot radusies jau vienā no pirmajām "Neiespējamās misijas" filmām. Tur ir epizode, kurā Toms ielec milzīgā ventilatorā un netiek augšā, kamēr nav sapratis, kā ļaut plūsmai sevi nest. Tā esot bijusi pirmā reize, kad viņam licies, ka būtu nepieciešams vēja tunelis. Šai filmā viņš bija paziņojis, ka vēja tunelis ir obligāts, un filmēšanas komanda atrada mūs.

Amerikā gan ir vairākas ļoti spēcīgas vēja tuneļu kompānijas, taču ne visi spēj uzdrīkstēties - līgumsods par neiekļaušanos būvniecības termiņos bija 20 tūkstoši eiro dienā.

Kā notika izvēle, kuri instruktori brauks mācīt Tomu Krūzu?

Vadoties pēc pieredzes. Skaidrs bija viens - tādam cilvēkam nedrīkst ļaut satraumēties. Tāpēc paņēma mūs ar Ēriku, jo mēs esam vieni no tiem, kam ir vislielākais stāžs un lielākā pieredze.

Kāda bija sajūta, kad uzzināji, ko nāksies apmācīt?

Mēs līdz pēdējam brīdim nezinājām, ko mums nāksies apmācīt - līdz pat brīdim, kad Toms ieradās pie tuneļa. Sākumā, protams, bija neliels saspringums, bet, tikko mēs viņu iepazinām un redzējām, cik vienkāršs un draudzīgs viņš ir, viss bija kārtībā.

Viņam bija svarīgi, lai viss notiktu kā nākas. Un, kad viņš redzēja, ka mēs visu darām augstā līmenī, viņam vairāk nebija nekādu jautājumu. Viņš ar patiesu prieku nāca un mācījās.

Uz filmēšanas beigām es jau biju aizbraucis prom un sanāca, ka atvadu pasākumā piedalījās tikai Ēriks. Filmēšanās laikā daudzi bija gājuši un lūguši nofotografēties ar Tomu; mēs negājām - mēs jau tā katru dienu ar viņu kontaktējāmies, negribējās vēl uzbāzties ar bildēšanos. Tomēr patiesībā jau šķita, ka būtu forši, ja tas sanāktu. Toms sarīkoja visai komandai noslēguma banketu un tur arī nofotografējās ar Ēriku. Es tobrīd biju Rīgas Dzemdību namā - man dzima dēls.

Tu vari teikt, ka šis bija interesantākais projekts tavā instruktora karjerā?

Tas noteikti bija kaut kas pavisam citādāks. Pieredze, ko gūsti, redzot, kā tiek filmēts Holivudas grāvējs, ir vienreizēja un neaptverama. Kaut vai tas, kādā ātrumā tiek pieņemti lēmumi, teiksim, par 50 miljonu iztērēšanu; lietas, kas notiek aiz kameras, - cik milzīgs ir sagatavošanās darbs. Arī iepazīt komandu, kaskadierus - tā ir unikāla pieredze. Tas bija forši, bet ir arī bijuši citi projekti, kas ir bijuši lieliski citādākā veidā. Arī cilvēku apmācība tepat Siguldā ir lieliska - es to izbaudu ik reizi.

Ja es tev tagad jautātu - kur tu būsi vēl pēc sešiem gadiem?

Redzēsim. Ja viss attīstīsies tādā ātrumā kā šobrīd, tad es ticu, ka pēc sešiem gadiem būs milzīgi tuneļi - 30x30 metri vismaz. Un tas ir kaut kas tāds, kur es gribētu piedalīties. Tā lidošanas sajūta ir unikāla, un, tiklīdz tu esi to apguvis, tā ceļ spārnos arī pārnestā nozīmē.  

Tu pa sapņiem lido?

Ļoti bieži. It īpaši pēc tam, kad sāku strādāt Aerodium. Ir bijuši tik daudzi sapņi, kuros es vienkārši paceļos un lidoju virs pilsētas. Tie ir mani vislabākie sapņi.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu