Ceturtdien stājas spēkā ASV muitas tarifi Ķīnas ražojumiem 16 miljardu dolāru apmērā, kas tika izsludināti, Vašingtonai apsūdzot Pekinu nekaunīgās amerikāņu tehnoloģiju zādzībās. Ar to noslēdzas pirmā prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu paaugstināšanas kārta Ķīnas precēm 50 miljardu dolāru apmērā.
6.jūlijā jau stājās spēkā tarifi, ar kuriem tika aplikts ķīniešu ražojumu imports 34 miljardu apmērā.
Pekina jau paziņojusi, ka "stingri iebilst pret šiem tarifiem un tai nav citas iespējas, kā vien turpināt nepieciešamos pretpasākumus".
Reaģējot uz ASV rīcību, Ķīna jau ceturtdien noteica muitas tarifus jaunai ASV preču grupai arī 16 miljardu dolāru vērtībā, vēršoties pret tādiem tradicionāliem ASV ražojumiem kā "Harley Davidson" motocikliem, burbons un apelsīnu sula.
Tikmēr Ķīnas Tirdzniecības ministrija pavēstījusi, ka ASV noteiktie tarifi, visticamāk, pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus un valsts gatavojas iesniegt sūdzību.
Savukārt ASV centrālā banka brīdinājusi, ka starptautisko tirdzniecības nesaskaņu eskalācija rada potenciālus riskus ekonomiskajai aktivitātei. Liela mēroga un ilgstošs tirdzniecības karš, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmēs uzņēmumu pārliecību, investīcijas un nodarbinātību, kā arī paaugstinātu cenas, kas savukārt samazinātu ASV mājsaimniecību pirktspēju, norāda centrālā banka.
Vienlaikus ASV finanšu ministra vietnieks starptautiskajos jautājumos Deivids Malpass ved divu dienu sarunas ar Ķīnas tirdzniecības viceministru Vonu Šouveņu un finanšu viceministru Ljao Miņu. Šīs sarunas sākās trešdien un turpināsies ceturtdien, taču ASV Finanšu ministrija nesniedz skaidrojumus, kādi temati tiek pārrunāti.
Tramps šīs nedēļas sākumā sacīja, ka no šīm sarunām būtisku progresu negaida.
