Zatlers prognozē sadrumstalotu 13. Saeimu un ilgas valdības veidošanas sarunas

Eksprezidents Valdis Zatlers FOTO: Ieva Čīka/LETA

13. Saeima, visticamāk, būs sadrumstalota un ievēlētās partijas ilgi strīdēsies, tomēr dažu mēnešu laikā spēs vienoties par valdības izveidošanu, jo neriskēs, ka ilgu strīdu dēļ būtu jādomā par jaunām parlamenta vēlēšanām, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Pēc Zatlera domām, 13. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa vēl nav sākusies, politiķi taustās, meklējot, ar ko varētu uzrunāt vēlētājus. Līdz šim visa uzmanība ir veltīta, lai sakārtotu savas jaunās vai vecās partijas. Politiķi strīdas un diskutē savu partiju iekšienē, bet saruna ar vēlētājiem vēl nav sākusies. Daudz tiek runāts par to, ka gaidāma visnetīrākā priekšvēlēšanu kampaņa, bet politiķi paši jau viens otram tos netīrumus lej virsū, norāda Zatlers. Bijušais prezidents domā, ka priekšvēlēšanu kampaņai būs liels finiša spurts, kad redzēsim, kurš ir kurš, un vēlētājiem būs iespēja izvēlēties, par kuriem deputātu kandidātiem balsot.

Zatlers nepiekrīt cilvēkiem, kas apgalvo, ka populisms ir drauds demokrātijai. Pēc viņa domām, populisms ir neiznīcināms. Pat visām pragmātiskajām partijām ir vajadzīga neliela deva populisma. Tas nozīmē pastāstīt cilvēkiem saprotamā valodā lietas, kas viņus interesē. Bet apgalvot, ka populisms viens pats var būt partijas ideoloģija, noteikti nevar, uzskata bijušais prezidents.

"Ja neviena tā dēvētā pragmatiskā varas partija nespēj neko piedāvāt vēlētājiem, šo tukšumu aizņem kāds ar populistiskām idejām. Tas ir pilnīgi normāli. Faktiski populismu rada pragmatisko varas partiju nespēja sarunāties ar vēlētājiem. Tā tas ir visā Eiropā un pasaulē. Tāds ir arī pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa fenomens. Populisma ziņā mēs neesam unikāli," uzskata Zatlers.

Piemēram, partijām joprojām ir viltus kandidāti premjera amatam, kuri, lai arī savas partijas izvirzīti, nekad nebūs valdības vadītāji.

"Es nedomāju, ka Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ir reāls Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts. Savukārt daudzu partiju vadītāji, piemēram, "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs, joprojām nav savas partijas premjera amata kandidāts. Kas tā par partiju, kuras vadītājs nepiedalās parlamenta vēlēšanās? Partijas „KPV.LV” premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems vēlēšanās startēs Rīgas vēlēšanu apgabalā ar 38.numuru. Viņam sarakstā bija jābūt ar pirmo numuru, ja partija vēlēšanās ir gatava nopietni cīnīties par uzvaru. Tas parāda, cik daudz liekulības ir partijām, ka tās vada tikai vēlme ielauzties varas struktūrās, kā teica agrāk – nokļūt pie siles," ir pārliecināts Zatlers.

Viņaprāt partiju iesniegtie deputātu kandidātu saraksti parāda ļoti daudz, tāpēc iesaka vēlētājiem apskatīties, kur sarakstos ir partiju premjera amata kandidāti, kur ir partiju vadītāji. Ja vadītāji nekandidē, tas nozīmē, ka partija negrib būt pie varas.

"Ja Ušakovs paziņo, ka negrib būt premjera amata kandidāts, tas nozīmē, ka "Saskaņa" negrib būt pie varas, ka tai ir izdevīgāk saimniekot Rīgā. Augusts Brigmanis ir Latvijas Zemnieku savienības vadītājs, bet netiek virzīts premjera amatam. Domāju, ka vēlētājiem, ja viņi izlasa deputātu kandidātu sarakstus, var rasties diezgan pilnīgs priekšstats, par ko ir vērts balsot, par ko - nē," norāda Zatlers.

Uz augšu
Back