"Moneyval" vadītājs: Aktīvāk neapkarojot naudas atmazgāšanu, Latvijai jārēķinās ar ekonomiskām sekām

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Aktīvāk neapkarojot naudas atmazgāšanu, Latvijai jārēķinās ar attiecīgām ekonomiskām sekām, ceturtdien pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

Atbilstoši ceturtdien publicētajam "Moneyval" ziņojumam Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Pēc tikšanās ar ministriem un valsts iestāžu vadītājiem Telesklafs uzsvēra, ka Latvijai vēl gana daudz jāstrādā, lai efektīvi apkarotu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanas riskus.

Pēc viņa teiktā, Latvijas normatīvie akti naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā ir gana stingra, tomēr problēma ir šī regulējuma piemērošanā. Tāpēc

"Moneyval" īsā laika posmā sagaida labākus rezultātus, kas nozīmē vairāk veiktu izmeklēšanu, vairāk celtu apsūdzību, vairāk iesniegtu lietu tiesās.

"Tāpat sagaidām kontroles iestāžu aktīvāku rīcību pret likumnepaklausīgām personām, kas pārkāpj likuma robežas. Latvijai ir jādod skaidrs signāls noziedzniekiem, ka viņi šajā valstī nav gaidīti. Katrā ziņā "Moneyval" ziņojumā ietvertās rekomendācijas sniedz Latvijai iespēju tikt galā ar šīm problēmā," pauda Telesklafs.

"Moneyval" vadītājs neapšaubīja Latvijas kontrolējošo iestāžu profesionalitāti, tomēr viņa ieskatā Latvijā naudas atmazgāšanas apkarošana pārāk ilgi nav bijusi starp valsts prioritātēm.

"Ja tas tā saglabāsies, sagaidāma negatīva ietekme uz Latvijas ekonomiku, eksporta nozarēm, piekļuvi ārvalstu banku sistēmām," piebilda eksperts.

Telesklafs skaidroja, ka "Moneyval" Latvijai piemērotais pastiprinātais kontroles režīms ir salīdzināms ar atzīmēm skolā - tā būs laba vai slikta. "Valsts nākotne būs atkarīga no atzīmes. Patlaban nezinām, kādā virzienā Latvija dosies, bet gads ir pietiekoši, lai Latvija uzrādītu progresu. Ja progress netiks uzrādīts, jārēķinās ar attiecīgām sekām," teica Telesklafs.

Tā kā "Moneyval" ziņojums aptver laika posmu līdz 2017.gada beigām, ziņojumā nav ietverts vērtējums par Latvijas paveikto naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā šogad. Vaicāts, vai situācija ar "ABLV Bank" un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gadījumiem uzlabos Latvijas pozīcijas, Telesklafs atzina, ka Latvija ir spērusi pirmos soļus, lai situāciju uzlabotu, tomēr šo pasākumu pozitīvo efektu varēs novērtēt vēlāk. Latvijas paveiktais pēc 2017.gada tiks ņemts vērā nākamajā "Moneyval" ziņojumā, ko plānots publiskot 2022.gadā.

Telesklafs novērtēja to, ka valdības dienaskārtībā ir nonākuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumi. "Šim procesam ir jāturpinās, jo ar patlaban paveikto nepietiek. Turklāt šim jautājumam jābūt ne tikai valdības dienaskārtībā, bet arī privātajā sektorā - bankās, finanšu sektorā," uzsvēra "Moneyval" vadītājs.

Uz augšu