Pēdējo gadu pieredze un pētījumi rāda, ka neviens vairs nevēlas autobraucējiem un automašīnām draudzīgas pilsētas, jo primārais tagad ir cilvēks, šādu viedokli Rīgas domes rīkotajā informatīvajā pasākumā pauda dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls.
Pasākumā tika runāts par Rīgas pilsētas ilgtspējīgu attīstību, kvalitatīvas publiskās ārtelpas un integrētas transporta sistēmas plānošanu un īstenošanu.
Kā pastāstīja Gēls, patlaban daudzviet pasaulē valdot "milzīga histērija" par nākotnes vīzijām, jo daudzi uzskata, ka nākotnē viss notiks automatizēti - ar viedajām tehnoloģijām, elektromašīnām, droniem un citām ierīcēm. 60. gados, kad strauji attīstījās automašīnu ražošana, maz tika domāts par cilvēku dzīves kvalitāti. Neviens neiedomājās par to, ka auto invāzija pārņems cilvēku dzīves. Tagad, pēc 50 gadiem, mēs par cilvēku dzīves kvalitāti pilsētvidē zinām daudz vairāk, un ir skaidrs, ka neviens vairs nevēlas autobraucējiem draudzīgas pilsētas, jo tagad galvenās ir cilvēku vajadzības," stāstīja arhitekts.
Viņš norādīja, ka pilsētplānošanas procesā vērā ir jāņem vairāki faktori, piemēram, klimata pārmaiņas, sabiedrības novecošanās faktors, lielais mazkustīgā dzīvesveida īpatsvars pilsētās un citi.
"Tagad pilsētas ir jāveido tā, lai braukšana ar velosipēdiem un iešana ar kājām kļūtu par ikviena cilvēka normālu ikdienas sastāvdaļu. Staigājot pa Rīgu, redzēju daudzviet skaistu bruģakmens segumu, taču tas, diemžēl, nav draudzīgs segums pensijas vecuma cilvēkiem. Tomēr skaidrs, ka laikā, kad to būvēja, vecu cilvēku bija daudz mazāk un sabiedrības novecošanās faktors netika ņemts vērā," klāstīja Gēls, norādot, ka šādu, šķietami mazu nianšu pilsētplānošanas procesā ir ļoti daudz, un tās ievērojot, ir iespējams radīt lielas pārmaiņas.
Kā labākos piemērus no kuriem Rīgai mācīties, arhitekts minēja Melburnu, Sidneju, Ņujorku un citas metropoles, kurās lielākā daļa centra ielu ir pilnībā atvēlētas gājēju un velosipēdu satiksmei.
"2007. gadā Ņujorkas mērs paziņoja, ka viņš savas pilsētas centrā negrib automašīnas, lai gan tobrīd to centrālajos metropoles rajonos bija aptuveni miljons. Tagad viņš ir izveidojis vairāk nekā 1000 kilometru garu velomaršrutu pilsētā un viss "Time Square" laukums, kur agrāk bija pilns ar mašīnām, ir atvēlēts cilvēkiem - tur ir ierīkotas kafejnīcas, soliņi, apstādījumi. Arī jūsu kaimiņvalstī Viļņā mērs ir uzsācis kampaņu "Neparkojies manā velojoslā". Pilsētas atdzīvojas un ievērojamas pārmaiņas var panākt trīs līdz piecu gadu laikā," pauda eksperts.
Viņš skaidroja, ka "jo vairāk cilvēki pārsēdīsies uz velosipēdiem, jo labāk tas būs pilsētai," piemēram, tādēļ, ka samazināsies sastrēgumi un kaitīgie izmeši. "Aiciniet cilvēkus vairāk staigāt un izmantot publiskās ārtelpas. Lieciet pilsētplānošanas procesā cilvēka vajadzības par primārajām, jo visus šos pasākumus var īstenot jebkurā valstī," sacīja arhitekts.
Ilgtspēju, dzīvotspēju, veselību, sociālo integrāciju un demokrātiju viņš minēja kā galvenos kritērijus, pēc kuriem vadīties pilsētplānošanā.
