No Liepājas ostas izbrauc un ātrumu uzņem jaudīga ātrlaiva, un dodas tieši jūrā. Laiva šaujas pāri viļņiem, ik pa brīdim saņemot nežēlīgus sitienus pa tās plakano vēderu. “Riebīgais Baltijas jūras vilnis,” pagriezies pret mani, cauri motora rēkoņai kliedz viens no laivas vadītājiem - mīnu kuģu eskadras ūdenslīdējs.  Es sēžu aiz viņa krēslā, iekrampējies rokturos, un cenšos no rokām neizlaist kameru. Šajos krēslos ir jāsēž jāteniski, un sajūtas ir tādas, it kā es būtu mugurā mežonīgam zvēram, kurš grib mani nokratīt.

Pēc 10 jūras jūdžu lēkāšanas pār viļņiem mēs sasniedzam mūsu mērķi - mīnu meklētājkuģi “Tālivaldis”. Apmetusi loku ap kuģi, laiva piestāj pie tā borta. Viļņi vieglo laivu cilā augšā un lejā, brīžiem kuģa klājs ir tepat tuvumā, brīžiem tālu augšā. Pretī pastieptas rokas palīdz man uzkāpt uz stabila pamata - “Tālivalža” klāja.

Ātrlaiva

Es šeit esmu ieradies, lai būtu liecinieks Latvijas jūras spēku dalībai militārajās mācībās “Namejs”. Mācībās piedalās visi darbspējīgie Latvijas jūrasspēku kuģi. Uzdevums - pārbaudīt gatavību visaptveroši reaģēt uz jebkādu mūsdienu apdraudējumu.

Mīnu kuģa pamatuzdevums ir mīnu meklēšana un iznīcināšana. Arī tagad, paralēli notiekošajiem mācību manevriem, kuģa apkalpe 40 metru dziļumā ir uzgājusi Otrā pasaules kara mīnu. Viens no uz kuģa esošajiem dzeltenajiem tālvadības robotiem, kuri nodēvēti par Tāli un Valdi, jūras dibenā ir atradis lielas lodes formas mīnu. Ar kameru aprīkotais robots uz radaru telpu kuģī, kur tumsā sēž robota pilotētāji, nosūta attēlu - ekrānā nepārprotami ir redzama uz grunts nosēdusies mīna. Daudzus gadus šī noenkurotā mīna, kuģotājiem neredzama, "karājās" zem ūdens virsmas un gaidīja liktenīgu sadursmi ar kādu zemūdeni vai kuģi. Tagad tā ir nolaidusies jūras dibenā, bet tāpat saglabā bīstamību - tā var tikt izskalota krastā vai izrādīties liktenīga kādiem zvejniekiem.

Pēc mīnas identificēšanas nākamais uzdevums ir tās iznīcināšana. Ar pacēlāju jūrā atkal tiek ielaists Valdis, kuram šoreiz pie vēdera ir piestiprināts lādiņš. Tas tiks detonēts, pie viena gaisā uzlaižot arī mīnu. Kad robots ir atgriezies uz “Tālivalža” un kuģis ir atkāpies drošā attālumā, tiek detonēts lādiņš un mīna ir iznīcināta. Tajā visā "noskatās" arī netālu piebraukušais štāba un apgādes kuģis “Virsaitis”.

Mīna

Šo divu un citu Latvijas jūrasspēku kuģu komandieriem ir zināms, ka mācību ietvaros tiek plānots uzbrukums kādam no kuģiem. Kur un kad notiks šis uzbrukums nav zināms. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta arī attāliem peldlīdzekļiem, kurus pat ar tālskati lāgā nav iespējams saskatīt.

Mācību ietvaros uz “Tālivalža” notiek pastiprinātas mācību trauksmes - "cilvēks aiz borta" scenārija izspēlēšana, ugunsgrēka trauksme, kā arī šaušanas vingrinājumi pa ūdenī iemestu metāla mucu. Grūti mācībās, viegli kaujā - “Tālivalža” 43 cilvēku lielajai apkalpei ir jābūt gatavai dažādām krīzes situācijām cilvēkam tik nedraudzīgā vidē kā jūra.

Mācību trauksme

Nākamās dienas laika prognozes sola lielu vēju un viļņošanos, kas apgrūtinās manis nogādāšanu krastā. Lai es neiestrēgtu jūrā uz nezināmu laiku, ūdenī tiek nolaista laiva, kas mani nogādā uz “Virsaiša” klāja, kurš ir ceļā uz Liepājas ostu. Šis kuģis ir lielākais Latvijas Jūras spēku flotē. Nosaukumu tas ieguvis no Latvijas pirmā militārā kaujas kuģa, kurš Otrā pasaules kara laikā Somu jūras līcī uzskrēja uz mīnas un nogrima netālu no Somijas piekrastes. “Virsaiša” vraku tikai 2005. gadā 70 metru dziļumā nejauši atrada somu nirēji.

Štāba un apgādes kuģa iebraukšana Liepājas ostā ir iespaidīga - notiek nepārtraukta apkārtnes novērošana, pie ložmetējiem kaujas gatavībā ir karavīri. Iespējams, mācību ietvaros plānotais uzbrukums kuģim notiks tieši šeit. Tāpēc kuģa apkalpe pastiprinātu uzmanību pievērš katram aizdomīgam garāmgājējam, garāmbraucošai laivai vai automašīnai vai cilvēkiem krūmos, kas fotografē “Virsaiti”.

Foto: Latvijas jūrasspēku mācības Namejs

Ostas kanālā mācībās piedalās arī Flotiles Mīnu kuģu eskadras ūdenslīdēju komanda, kuras ikdienas pienākumos ietilpst glābšana un meklēšana ūdenī un zem ūdens, vraku apskate, kā arī kuģu bojājumu konstatēšana.

Ūdenslīdēji

No 20. augusta līdz 2. septembrim visā Latvijā notiek līdz šim lielākās militārās mācības “Namejs 2018”, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi, tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Mācībās piedalās vairāk nekā 10 000 dalībnieku – Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, Aizsardzības ministrijas darbinieki un Iekšlietu ministrijas struktūru personāls – policisti un robežsargi.