Topošais gāzesvads "Nord Stream 2" var kļūt par iespējamu sadursmes punktu transatlantiskajās attiecībās, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs: "Nord Stream 2" projekts var kļūt par sadursmes punktu transatlantiskajās attiecībās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija, Minhenes drošības konferences un ONS ("Offshore Northern Seas Foundation") nodibinājuma organizētajā konferencē Rinkēvičs, piedaloties apaļā galda diskusijā par enerģētikas politikas tendencēm globālā mērogā un to ietekmi uz ģeopolitisko situāciju, pauda bažas par "Nord Stream 2" projektu, kas draud palielināt atkarību no viena dominējoša piegādātāja un piegādes ceļa, kā arī ir pretrunā Enerģētikas Savienības principiem.
Rinkēvičs uzsvēra, ka vienīgais veids, kā risināt šos jautājumus Eiropas Savienības (ES) līmenī, ir atbalstīt enerģijas piegādes avotu dažādošanu un attīstīt ES iekšējo enerģijas tirgu. Ministrs norādīja, ka enerģētika ir ne tikai Eiropas drošības jautājums, bet arī transatlantisko attiecību jautājums, un "Nord Stream 2" projekts var kļūt par vienu no sadursmes punktiem transatlantiskajās attiecībās.
Tajā pašā laikā Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis ir daudz paveikušas ceļā uz integrāciju ES enerģijas tirgū, līdz ar to, Baltijas valstis vairs nevar uzskatīt par "enerģētikas salām".
Ministrs norādīja, ka Latvija ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai mazinātu atkarību no viena piegādātāja. "Latvijas prezidentūras laikā ES tika aizsākts darbs pie Enerģētikas Savienības izveides, un šajos gados ir ieguldīts būtisks darbs ES iekšējā enerģijas tirgus uzlabošanā un energodrošības veicināšanā", norādīja ministrs, piebilstot, ka joprojām ir jautājumi, ar kuriem ES ir jāturpina nopietni strādāt, jo enerģētikā arvien lielāka loma ir drošības perspektīvai.
Minhenes drošības konference un ONS reizi divos gados organizē konferenci, kurā tiek diskutēts par enerģētikas drošības izaicinājumiem un enerģētikas tirgiem, vērtējot situāciju gan no ģeopolitiskā, gan no industrijas skatījuma. Tajā piedalās augsta līmeņa profesionāļi, politiķi un starptautisko organizāciju pārstāvji.
Kā ziņots, "Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās apmēram desmit miljardus eiro.
Pret šo projektu aktīvi iestājas vairākas Austrumeiropas valstis, kā arī ASV. Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri martā kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads "Nord Stream 2" ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.
ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete pērn atzina, ka "Nord Stream 2" nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.