Līdz pirmajiem skolas zvaniem atlikusi tikai nedēļa, bet, līdzīgi kā citus gadus, daudzās skolās pēdējā brīdī joprojām ir neaizpildītas vakances. Rīgā vien trūkst vairāk nekā 350 darbinieku - gan dažādu mācību priekšmetu pedagogu, gan sētnieku, pavāru un citu tehnisko darbinieku.
Visvairāk trūkst tehnisko darbinieku, piemēram, sētnieku, tāpat grūti atrast eksakto un dabas zinātņu, arī svešvalodu pedagogus. Īpaši daudz brīvu vietu ir pirmsskolās.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kas kontrolē un uzrauga mācību procesu, direktorus soda, ja skolā ilgstoši nenodrošina obligāto mācību priekšmetu norisi, taču skolu vadītāji norāda - pretendentu vienkārši nav.
Izglītības un zinātnes ministrijā stāsta - lai pedagogu profesiju padarītu pievilcīgāku, pēdējo gadu laikā ir palielinātas skolotāju algas. Speciālisti tiekot sagatavoti pietiekamā skaitā - no 1000 pedagoģijas programmu absolventiem 230 specializējušies zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas jomās. Taču aptuveni puse skolās pēc tam nestrādā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) norāda - ne tikai Rīgā, bet arī citās lielās pilsētās intereses par vakancēm skolās nav. Problēma nav tikai atalgojums, bet arī nozares prestižs, stabilitāte un pedagogu labsajūta izglītības iestādē.
Algas - 680 eiro mēnesī - ir nelielas, un svešvalodu, datorzinātņu skolotāji bieži darbu atrod privātā sektorā.
