Gan patērētāju, gan rūpnieku noskaņojuma uzlabošanās ļauj gaidīt pakāpenisku kredītu pieprasījuma kāpumu, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Latvijas Bankas ekonomists: Gaidāms pakāpenisks kredītu pieprasījuma kāpums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Attiecībā uz uzņēmējiem to sekmēs arī jaudu palielināšanas un ražošanas efektivitātes celšanas nepieciešamība arvien spiedīgākajos darbaspēka pieejamības apstākļos, savukārt mājsaimniecības aizņemties iedrošinās gan augošā nodarbinātība un ienākumi, gan vērā ņemamais "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atbalsts mājokļu kreditēšanas jomā, kuru daudzbērnu ģimenēm iecerēts paplašināt," skaidro Purviņš.
Jūlijā iekšzemes kredītu atlikumu samazināja vienreizējs faktors - Eiropas Centrālās bankas lēmums 11.jūlijā anulēt "ABLV Bank" AS licenci. Tomēr, izslēdzot "ABLV Bank" ietekmi, kreditēšanas tendences jūlijā būtiski nemainījās, mazliet pieaugot nefinanšu sabiedrību un pavisam nedaudz - mājsaimniecību kredītportfelim. Savukārt iekšzemes noguldījumu apjomu bankas licences anulēšana gandrīz neietekmēja, un noguldījumu apjoms svārstījās ierastajās robežās - nedaudz saruka uzņēmumu noguldījumi, bet turpinājās mājsaimniecību noguldījumu kāpums, informē Latvijas Bankas ekonomists.
Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps jūlijā sasniedza -8,2% (izslēdzot "Nordea" bankas kredītportfeļa daļas nodošanas mātes bankai ārpus Latvijas un "ABLV Bank" licences anulēšanas ietekmi, iekšzemes kredītportfelis salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju pieauga par 2,4%).
Nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājs veidoja -15% (izslēdzot iepriekšminētās ietekmes, kredītportfeļa gada pieaugums ir 0,1%) un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu temps -5.8% (attiecīgi 0,2%). Jaunie kredīti nefinanšu sabiedrībām jūlijā tika izsniegti mazāk, bet mājsaimniecībām - nedaudz vairāk nekā pērnā gada atbilstošajā mēnesī.
Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā samazinājās par 0,4%, uzņēmumu noguldījumiem sarūkot par 1,1%, bet mājsaimniecību noguldījumiem augot par 0,2%.
Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 jūlijā palielinājās par 6,3%, tā gada kāpuma tempam veidojot 12,9%. Mēneša laikā būtiski pieauga gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktie noguldījumi uz nakti (par 7,5%), gan noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (par 4,3%), bet saruka noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 1,1%).