Jaunā zinātniskajā pētījumā atklāts, ka gaisa piesārņojums nāk par sliktu kongnitīvajiem procesiem. Pētījuma autori uzskata, ka atklājums ir nozīmīgs globālā mērogā, jo vairāk nekā 80% pilsētu iedzīvotāju visā pasaulē elpo gaisu ar tik lielu piesārņojuma devu, kas nav droša cilvēka veselībai, vēsta raidorganizācija BBC.
Pētnieki uzskata, ka negatīvais iespaids uz intelektuālajām spējām pieaug ar vecumu, un visvairāk tas izpaužoties starp mazizglītotiem vīriešiem.
ASV un Ķīnas zinātnieki četru gadu garumā regulāri pārbaudīja apmēram 20 000 Ķīnā dzīvojošu cilvēku matemātikas un verbālās prasmes. Vienlaikus tika mērīts arī sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un par 10 mikrometriem mazāku daļiņu līmenis gaisa sastāvā vietās, kur viņi dzīvo.
Pētījumā netika pētīta oglekļa monoksīda, ozona un lielāku daļiņu ietekme.
Aprēķināts, ka "neredzamais slepkava" - gaisa piesārņojums - ik gadu izraisa septiņus miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumus, norāda Pasaules Veselības organizācija (PVO).
"Mēs esam pierādījuši, ka gaisa piesārņojuma ietekme verbālajos testos izpaužas spilgtāk, cilvēkiem novecojot, īpaši vīriešu un mazāk izglītoto vidū," teikts pirmdien akadēmiskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" publicētajā rakstā.
Domājams, tas tāpēc, ka šīs cilvēku grupas biežāk strādā fizisku darbu ārpus telpām.
Gaisa piesārņojums arī paaugstina dažādu deģeneratīvo slimību risku, tai skaitā Alcheimera slimības un demences.
Uzturoties gaisā ar augstu piesārņojumu, "ikviena cilvēka [kognitīvās attīstības] līmenis var nokristies par vienu mācību gadu, kas ir milzīgs rādītājs", intervijā "The Guardian" teica viens no pētījuma autoriem Sji Čens.
Iepriekšējos pētījumos atklāta sakarība starp gaisa piesārņojumu un negatīvu iespaidu uz studentu kognitīvajām spējām.
91% cilvēku pasaulē dzīvo vietās, kura gaisa piesārņojuma rādītāji pārsniedz PVO ieteicamo līmeni.
