Brigmanis nolēmis atbalstīt Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, valdes loceklis Augusts Brigmanis

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nolēmis atbalstīt Satversmes grozījumus, kas paredz atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, to politiķis apliecinājis intervijā laikrakstam "Diena".

"Ja sabiedrība to vēlas, kāpēc gan tai šo iespēju nedot. Tāpēc esmu izdarījis šādu izvēli. Vai būs labāk, es nezinu. Taču būs citādāk," savu pozīciju pamatoja Brigmanis. Vaicāts, vai tāds viedoklis ir visai ZZS frakcijai, viņš atbildēja, ka par to neesot drošs.

ZZS līderis Armands Krauze laikrakstam apstiprināja, ka savas domas neplāno mainīt un šo ieceri neatbalstīs. Viņaprāt, frakcijai būs brīvais balsojums.

Kā atgādina "Diena", līdz šim bremzējošais faktors šīs ieceres īstenošanā bija koalīcijā esošās ZZS pretestība, kas saskaņā ar koalīcijas līgumu pārējiem partneriem būtu jārespektē. Divu trešdaļu vairākumu parlamentā atklātai prezidenta ievēlēšanai var nodrošināt arī bez ZZS balsīm, jo grozījumus atbalsta visas pārējās frakcijas un arī vairāki pie tām nepiederošie deputāti.

Ja grozījumu izskatīšana notiks saskaņā ar Saeimas Juridiskās komisijas sagatavoto grafiku, tad parlamenta vēlēšanu priekšvakarā 4.oktobrī šī Saeima varētu pieņemt daudzus gadus apspriestos Satversmes grozījumus galīgajā lasījumā, laikrakstam teica komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK)) un viņa vietniece Inese Lībiņa-Egnere (V). Komisija 6.septembrī piedāvās noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Pēc ierosinājumu izvērtēšanas komisijā Saeima tos otrajā lasījumā varētu skatīt 20.septembrī, bet vēl pēc divām nedēļām - pieņemt galīgajā lasījumā.

"Te visu var izšķirt viena norauta sēde, spēlēšanās ar kvorumu. Man ir bažas, vai tā nav izrāde, kurā ir daudz risku," joprojām neticīgs par iespēju panākt atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu ir šā projekta iniciators, viens no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderiem Edvards Smiltēns.

Kā ziņots, šogad 17.maijā Saeimas vairākums nolēma minētos grozījumus nodot izskatīšanai komisijās. Likumprojektu atbalstīja 61 deputāts, pret balsoja četri parlamentārieši, bet vēl 21 deputāts balsojumā nepiedalījās. Šos opozīcijas rosinātos grozījumus Satversmē atbalstīja arī koalīcijas pārstāvji no "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, savukārt lielākā daļa ZZS deputātu balsojumā nepiedalījās.

Savukārt 17.jūlijā Saeimas Juridiskā komisija nolēma virzīt grozījumus izskatīšanai pirmajā lasījumā. Jau iepriekš komisijas vairākums pauda konceptuālu atbalstu šīm likuma izmaiņām, tāpēc balsojuma par šo ieceri nebija. Vienlaikus deputāti vienojās virzīt šo ieceri izskatīšanai pirmajā lasījumā tuvākajā Saeimas sēdē.

Juridiskā komisija arī lūdza pārējo Saeimas komisiju viedokli par šo ieceri. Komisijas priekšsēdētājs Bērziņš informēja deputātus, ka savu viedokli sniegušas deviņas parlamenta komisijas. Septiņas komisijas likumprojektu atbalstīja, viena komisija norādīja, ka minētā iecere nav tās kompetencē, bet vēl viena lēmumu nepieņēma kvoruma trūkuma dēļ, jo vairāki deputāti balsojumā nepiedalījās. Kopumā parlamentā darbojas 16 komisijas.

Iepriekš vairākos Saeimas sasaukumos bijuši mēģinājumi noteikt Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, taču šīs idejas atbalstam līdz šim nav izdevies iegūt nepieciešamo divu trešdaļu "dubulto" vairākumu, kas nepieciešams izmaiņu veikšanai Satversmē.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc Juridiskās komisijas 17.jūlijā pieņemtā lēmuma žurnālistiem pauda viedokli, ka par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu Saeimai nevajadzētu lemt priekšvēlēšanu gaisotnē.

Uz augšu