Teroristiskā organizācija «Islāma valsts» jau kādu laiku ir pazudusi no galveno ziņu virsrakstiem. Rodas jautājumi, kur tā ir palikusi un vai ceļotāji uz Rietumeiropu un Skandināvijas valstīm nu var justies drošāk?
Uz bagāto Eiropu terorisma ēnā: vai kļuvis drošāk? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
22. augustā par mirušu uzskatītais «Islāma valsts» līderis Abu Bakrs Al Bagdadi (Abu Bakr Al-Baghdadi) nāca klajā ar negaidītu paziņojumu visiem organizācijas biedriem – turpināt cīnīties pret grūtībām un veikt «džihādu» pret saviem pretiniekiem. Bagdadi paziņojums tika izplatīts laikā, kad organizācija saskaras ar milzīgām grūtībām un savas ietekmes zaudēšanu Tuvajos Austrumos. «Islāma valsts» uzbrukumi Eiropā savulaik izraisīja plašu ažiotāžu arī Latvijas sabiedrībā, un daudzi cilvēki pauda zināmu satraukumu ceļot uz vietām ar salīdzinoši augstu terorisma draudu līmeni – Parīzi, Briseli, Londonu, Stokholmu un citām Eiropas metropolēm. Vai «Islāma valsts» problēmas ir terorisma apdraudējumu novērsušas? Vai Latvijas tūristi tagad var doties uz šīm vietām bez bažām?
Kas ir teroristiskā organizācija «Islāma valsts»?
Kad jordāņu izcelsmes džihādists Abu Musabs Al Zarkavi (Abu Musab Al-Zarqawi) 1999. gadā nodibināja teroristisko organizāciju «Monoteisma un džihāda kongregācija» (ar. val. Jama’at al-Tawhid wal-Jihad), viņš pat iedomāties nespēja, ka pēc aptuveni 15 gadiem par to runās un no tās baidīsies visa pasaule. Mainot vārdus un pastāvīgi audzējot savu biedru skaitu, ap 2014. gadu «Islāma valsts» bija kļuvusi par ietekmīgāko globālo teroristisko organizāciju. Tai bija biedri lielākajā daļā pasaules valstu, augstas kvalitātes bruņojums un kapacitāte veikt plaša mēroga un samērā sarežģītus uzbrukumus. Kā piemēru var minēt bēdīgi slaveno Parīzes teroraktu, kura ietvaros aptuveni 130 cilvēku tika nogalināti un aptuveni 413 tika ievainoti. Tāpat arī 2016. gadā Francijas pilsētā Nicā ar «Islāma valsti» šķietami saistīts indivīds iebrauca gājēju pūlī un nogalināja 87 cilvēkus. Savukārt 434 tika ievainoti. Šajā pašā gadā no terorisma cieta arī Londona, kurā tika uzbraukts 56 cilvēkiem (8 tika nogalināti, bet 48 ievainoti). Bija novērojami arī plaša mēroga spridzināšanas gadījumi. Piemēram, 2016. gada marta eksplozijās Briseles metro stacijā tika nogalināti 35 cilvēki, bet aptuveni 350 tika ievainoti.
Papildus tam «Islāma valsts» bija panākusi to, ko spēja panākt tikai daži teroristiski grupējumi – izveidot teritoriālu kontroli pār plašām citu valstu teritorijām (Sīrijā un Irākā) un sākt pat nelielu ieņemto teritoriju pārvaldību.
Šā iemesla dēļ daudzi Tuvo Austrumu politikas analītiķi un terorisma pētnieki uzsver, ka «Islāma valsts» bija sākusi evolūciju no pagrīdes cīnītāju apvienības uz pilntiesīgu valsti, kura centās radikāli mainīt esošo pasaules kārtību.
Pastāvīgi pieaugošā ietekme pasaulē sniedza organizācijai arī lepnumu un pašapziņu darīt ko ļoti pārdrošu – saraut saites ar bēdīgi slaveno Al Qaeda, kura iepriekš tika uzskatīta par globālā terorisma līderi.
Būtiski, ka tas tika darīts par spīti tam, ka Al Qaeda «Islāma valsti» ilgstoši bija atbalstījusi un palīdzējusi džihāda realizēšanā Tuvajos Austrumos. Zīmīgi, ka minētās organizācijas varas zenītā tam uzticību zvērēja arī citi teroristiski grupējumi – Afganistānā, Filipīnās, Nigērijā un citur.
Kas izraisīja tās «dzimšanu»?
Lai gan par «Islāma valsti» starptautiskā sabiedrība aktīvi sāka runāt tikai pēc Mosulas pilsētas Irākā krišanas 2014. gadā, saknes, kuras ļāva tai iegūt tik vērā ņemamu ietekmi, tika iedēstītas vēl 21. gs. sākumā.
Brīdī, kad ASV prezidents Džordžs Bušs nolēma iebrukt Irākā un gāzt Sadama Huseina režīmu, tika atvērti vārti milzīgai iekšējai nestabilitātei, kura bija labvēlīga vide terorisma attīstībai.
Iekšpolitiskās nestabilitātes novēršanai nepalīdzēja arī Irākas valdību vadītāju (īpaši premjerministra Nuri Al Maliki) īstenotā politika, kuras ietvaros tika ignorēti un apspiesti daudzi sunnītu etniskās grupas pārstāvji. Tieši tie izjuta vislielāko riebumu pret valdību Bagdādē un kļuva par kvēlākajiem teroristu atbalstītājiem.
Tāpat teroristiskās organizācijas ietekmes pieaugumam grūdienu deva arī Arābu pavasara sākums 2010. gada nogalē un pieaugošā nestabilitāte Sīrijā.
Ņemot vērā, ka iepriekš «Islāma valsts» jau bija veiksmīgi nostiprinājusies kaimiņos esošajā Irākā, teroristi veiksmīgi spēja izmantot savas stiprās pozīcijas šajā valstī kā atspēriena punktu iebrukumam.
Nedrīkst aizmirst arī par pasaules valstu sniegto palīdzību.
ASV, kura tajā laikā aktīvi iesaistījās notiekošajā Sīrijas pilsoņu karā un centās panākt Bašara Al Asada režīma krišanu, aktīvi finansēja un apbruņoja Sīrijas nemierniekus. Tomēr vairāku kļūdu dēļ liela daļa no piegādātās starptautiskās palīdzības nonāca arī teroristu rokās. Papildus tam ASV sabiedrotā Turcija «pievēra acis» uz tās robežas izmantošanu teroristu rekrutēšanas vajadzībām un nonākšanai Sīrijā no ārvalstīm. Savu artavu sniedza arī Persijas līča valstu – Saūda Arābijas un Kataras sniegtais finansiālais atbalsts citiem radikāliem islāma grupējumiem, kurš caur dažādiem kanāliem arī nonāca «Islāma valsts» rokās.
Kur «Islāma valsts» ir pašlaik?
Tomēr lielu varu un ietekmi pavada tikpat lieli izaicinājumi un problēmas. Šāda situācija piemeklēja arī «Islāma valsti». Pēc jau minētās Mosulas pilsētas krišanas un aktīvas virzības sākšanas uz Irākas galvaspilsētu Bagdādi starptautiskā sabiedrība apvienojās ASV vadītā 78 valstu koalīcijā (tajā iekļauta ir arī Latvija), kuras mērķis bija vienkāršs – darīt visu iespējamo, lai atbrīvotu «Islāma valsts» kontrolētās teritorijas un iznīcinātu tās spējas veikt teroristu uzbrukumus.
Koalīcija sāka sistemātiskus gaisa uzlidojumus teroristu pozīcijām Irākā un Sīrijā, kā arī dramatiski palielināja savu palīdzību spēlētājiem, kuri cīnās pret «Islāma valsti» uz sauszemes. Tika arī tika sākti aktīvi mēģinājumi iegrožot organizācijas tālākus ekspansijas mēģinājumus (piemēram, Lībijā).
Rezultātā pašlaik ir tikušas zaudētas praktiski visas kontrolētās teritorijas, praktiski visi finansēšanas avoti un ievērojams daudzums biedru.
«Islāma valsts» kapacitāte veikt plaša mēroga militāras operācijas, kā arī noturēt ieņemtās teritorijas ir praktiski likvidēta, un organizācija ir spiesta galveno uzsvaru likt uz klasisko teroristu stratēģiju –
pretinieku iebiedēšana ar mērķi izvairīties no lielām bruņotām sadursmēm.
Drīzumā ir gaidāma pēdējo «Islāma valsts» kontrolēto teritoriju atbrīvošana Sīrijas un Irākas pierobežā, pēc kuras ASV un sabiedrotie domā pasludināt organizāciju par militāri sakautu.
Vai bagātajā Eiropā vēl pastāv terorisma draudi?
Tomēr «Islāma valsts» pakāpeniska «nolīšana» pagrīdē automātiski nenozīmē terorisma problēmas beigas Eiropā. Jāsaprot, ka organizācijas kaujinieki, kuri iepriekš bija devušies karot tās rindās no Francijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles, Beļģijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un citām valstīm, pēc «Islāma valsts» militārās sakāves varētu tajās atgriezties un censties atkārtoti iekļauties šo valstu sabiedrībās.
Ņemot vērā, ka militāra sakāve nenozīmē arī vardarbīgās ideoloģijas sakāvi un šiem bijušajiem kaujiniekiem ir pieredze teroristisku darbību veikšanā, nav izslēgts, ka tie varētu veikt atkārtotus uzbrukumus.
Tāpat «Islāma valsts» idejas vēl arvien ir pievilcīgas šo valstu atstumtajās imigrantu kopienās.
No tām varētu iedvesmoties arī ar grupējumu iepriekš nesaistīti pārstāvji un doties realizēt džihādu lielāko pilsētu ielās.
Papildus tam «Islāma valsts» ir salīdzinoši mobila organizācija, kura var pārvietoties un pielāgoties esošajai politiskajai situācijai.
Jau tagad organizācijas vadībai ļoti interesants ir palicis Sāhelas reģions Āfrikā, kurā valda salīdzinoši liela politiskā nestabilitāte.
Francija jau šā gada sākumā centās vērst uzmanību uz «Islāma valsts» augošo ietekmi šajā pasaules daļā – Čadā, Mali un Nigērijā. Pagaidām Francija un citas ES valstis ir apņēmušās darīt visu iespējamo, lai novērstu minētās organizācijas nostiprināšanos. Ne velti ir izveidots «G5 Sahel» formāts, kura ietvaros Čadai, Mali, Nigērijai, Mauritānijai un Burkinai Faso paredzēts sniegt militāru un ekonomiska rakstura palīdzību. Nav izslēgti arī «Islāma valsts» mēģinājumi nostiprināties citās pasaules daļās (piemēram, Afganistānā vai Filipīnās).
Jāņem vērā, ka jaunas teritoriālas bāzes iegūšana varētu tikt izmantota, lai efektīvāk koordinētu teroristu uzbrukumus pasaulē (tai skaitā Eiropas Rietumos).
Nav izslēgta arī ieņemto teritoriju izmantošana papildu finanšu un rekrūšu iegūšanai.
Jāatceras arī, ka teritoriju atbrīvošana Sīrijā un Irākā automātiski nenozīmē to nepiemērotību terorisma izplatībai.
Ir nepieciešams veikt apjomīgus atjaunošanas darbus. Pretējā gadījumā, radikalizācijas izplatība turpināsies un ar laiku var pāraugt jaunā problēmā turpat Tuvajos Austrumos.
Izvērtējot esošo situāciju, jāsecina, ka iespējamība ceļotājiem uz Eiropas Rietumiem un Skandināvijas valstīm saskarties ar terorisma draudiem vēl arvien pastāv.
Lai gan nenoliedzami, ka «Islāma valsts» ir zaudējusi lielu daļu no agrākā finansējuma un tai vairs nav kapacitātes organizēt tik sarežģītus uzbrukumus kā agrāk, jāatceras, ka bieži vien efektīvākie triecieni neprasa sarežģītas tehnoloģijas vai augstas klases ieročus. Bieži vien pietiek tikai iesēsties mašīnā vai arī nopirkt ikdienā izmantojamas preces – skrūvgriežus, cirvjus, nažus, dažāda veida ķimikālijas un cita veida atribūtiku, kura var tikt izmantota arī šausminošu melno darbu veikšanai. Tāpat esošā pasaules politiskā situācija, kurā vēl arvien ir saglabājušās pietiekami daudz vietu radikalizācijas izplatībai, neļauj novērst jaunu teroristu rašanos un iespējamu «Islāma valsts» varenības atjaunošanu.
Tomēr tajā pašā laikā ar bailēm no terorisma nevajadzētu pārspīlēt.
Jau iepriekš ceļotāju iespējas iekļūt teroristu rīkotā uzbrukumā bija salīdzinoši niecīgas.
Lai gan daudzi no tiem tiek plaši afišēti starptautiskajos medijos, tie (vismaz Eiropā) norisinās ar salīdzinoši ilgiem pārtraukumiem. Tāpat upuri ir salīdzinoši nelieli. Pat jau minētajā bēdīgi slavenajā 2015. gada Parīzes terora aktā nogalināti tika tikai 130 cilvēki. Ja salīdzina ar visu cilvēku skaitu, kas ikdienā apgrozās Parīzes ielās, tas ir puteklis.
Nepieciešams arī ņemt vērā faktu, ka teroristu uzbrukumu galvenais mērķis ir nevis panākt maksimāli lielu nogalināto un ievainoto skaitu, bet gan pretinieku iebiedēt.
Eiropā šo uzbrukumu mērķis ir arī valstīs dzīvojošo sabiedrību neuzticības veicināšana atsevišķiem to slāņiem (galvenokārt musulmaņiem). Teroristi vēlas, lai tie izjustu diskrimināciju un gribētu pievienoties to rindām.
Tūristi tādējādi nevarētu tikt uzskatīti par «Islāma valsts» galveno mērķi, un bailēm no tās darbībām nevajadzētu atturēt skaistāko Eiropas tūrisma objektu iepazīšanu.
Vislabākās zāles pret šādiem draudiem ir tādas pašas kā daudzās citās drošības risku situācijās – piesardzība.
Ceļotājiem būtu jāturpina rūpīgi sekot līdzi notiekošajam pasaules politikā un jāiepazīst valsts, uz kuru tiek plānots brauciens, drošības situācija jau mājās.
Šajā saistībā īpaši noderīgs ir Ārlietu ministrijas ieteikumu un brīdinājumu reģistrs, kurā ir ietverti vērtīgi ieteikumi un padomi ceļotājiem. Mūsdienās šī informācija ir arī padarīta salīdzinoši ērta ar mobilo aplikāciju «Ceļo droši», kuru savā viedtālrunī var ielādēt ikkatrs. Var noderēt arī reģistrēšanās šīs pašas ministrijas konsulārajā reģistrā.
Kā jau minēju rakstā par Suvalku koridora lomu Baltijas drošībā -
«sargā sevi pats, tad Dievs tevi sargās».