Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzīvojamo telpu pelēšana pēdējā laikā sastopama arvien biežāk un ir kļuvusi intensīvāka. Daļa speciālistu apgalvo, ka tur ir vainīga intensīvā siltināšana, savukārt citi zinātāji saka, ka siltināšana samazina pelējuma veidošanos. Lieta tāda, ka 90% pelējuma rašanās gadījumu gaisa mitrums telpā ir lielāks par pieļaujamo. Ko darīt un kā ar to cīnīties?
Vairāk gaisa
Vēdinot izmantotais siltais un mitrais gaiss tiek izvadīts ārā. Telpā ieplūst sauss gaiss. Tādējādi vēdināšana ir gaisa nomaiņa, kura diemžēl ir saistīta ar siltuma zudumu. Ir vairāk veidi, kā siltuma zudumus var minimizēt, piemēram, vēdinot īsu laiku ar plaši atvērtiem logiem. Šādā veidā dažas vēdināšanas minūtes spēj nodrošināt istabai svaigu gaisu ar nenozīmīgiem siltuma zudumiem. Telpas, kurās pastāvīgi sakrājas mitrums, kā vannas istaba un virtuve, jāvēdina regulāri. Tas nozīmē, ka vēdināšanas laikā durvīm jābūt aizvērtām, lai mitrais gaiss neizplatītos pa visu dzīvokli. Šeit bieži palīdz metode ikreiz pēc dušas noslaucīt sienu, jo viss mitrums, ko uzreiz nenovāc, izgaro.
Bieži arī aizmirstam tādus potenciālus gaisa mitruma radītājus, kā akvārijs, daudzi zaļie istabas augi un pat tāds faktors, ka vienā telpā ilgāku laiku atrodas daudz cilvēku.
Liela nozīme ir arī logiem un tam, no kāda materiāla tie izgatavoti. Pēdējais modes kliedziens – plastikāta paketlogi – nav piemēroti vēsturiskām ēkām, jo neelpojošais sintētiskais materiāls izjauc ēkas dabiskās ventilācijas daļu. Siltums un mitrums veicina mikroorganismu attīstību. Koka namos tās ir sēnītes un puves, kuru pirmā pazīme ir pelējums ailās pie plastikāta logu aplodas. Mūra ēkas pārmaiņas izraisa kaļķu apmetuma un javas plaisāšanu un sairšanu.
Būvdarbu kvalitāte
Pelējums var rasties ne tikai materiālu dēļ, bet arī būvdarbu kvalitātes ietekmē. Piemēram, ja būvdarbu konstrukcijas nav pietiekami labi izolētas, tad tur rodas tā sauktie siltuma pārrāvumi, kur ļoti patīk iemitināties pelējumam, un šis pelējuma veids ir pat kaitīgāks par atklāto pelējumu uz vannas istabas sienām, jo tas izplatās neredzot.
Viens no parocīgākajiem materiāliem ir koks, bet ar to jāapietas meistarīgi, un meistarība sakņojas koka būves tradīcijās. Kokmateriāliem jābūt sausiem, gan tos uzglabājot, gan arī būvējot. Tādēļ svarīgi pirms iekšdarbu sākšanas pabeigt jumtu, sienas, un citus ārdarbus, lai iekšdarbu veikšanai netraucētu mitrums.
Mūsdienās materiāli nav kļuvuši mitrumizturīgāki kā sendienās. Mitrums būvei nodara to tieši pašu ļaunumu ko agrāk vai, precīzāk sakot, reizēm pat vēl lielāku ļaunumu. Toties modernās būvniecības metodes, kur izmantotas blīvas, bet ventilējamas būvkonstrukcijas, ir kopumā daudz mitrumizturīgākas nekā agrākās celtnes. Parasti visi būvdarbiem lietojamie materiāli tiek piegādāti kopā ar dokumentāciju, kurā norādīts, gan kā materiāli uzglabājami, gan kā lietojami, gan arī kā izolējami, montējami un kā vēlāk kopjami.
Kā cīnīties
Pelējuma sēnīte Rietumeiropā tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem alerģijas izraisītājiem, un tādēļ tai tiek pievērsta liela uzmanība. Galvenie noteikumi cīņai ar pelējumu:
Appelējušās sienas vai to daļas ir jāmaina.
Visi ir neizolētie posmi jāsiltina.
Telpas jāvēdina.
Jāizvēlas iekšējai apdarei tādi materiāli, kas ļoti maz vai vispār neuzņem mitrumu.
Nekādā ziņā neizmantot ne auduma tapetes, ne mīkstos grīdas segumus.
Mitra zeme ļoti pelē, tas nozīmē, ka zaļie augi regulāri jāpārstāda svaigā augsnē, un vajadzības gadījumā periodā, kad nevar tos pārstādīt, apstrādāt ar līdzekļiem, kas iznīcina pelējuma sēnīti.
Ja virtuvē parādās pirmās pelējuma pazīmes, tad sākuma stadijā pret to var cīnīties ar etiķa esenci, alkoholu saturošiem tīrīšanas līdzekļiem vai 5% sodas šķīdumu, samitrinot sūklīti un apstrādājot sapelējušo vietu.
Var izmantot speciālus pretpelējuma aerosolus, taču to iedarbība ir virspusēja un bieži vien tie satur veselībai kaitīgus hlora savienojumus.