Cik jāmaksā par virsstundām?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI/R.Treidas

«Strādājam maiņās pēc grafika valsts mācību iestādē, arī naktīs, tāpēc veidojas virsstundas. Grāmatvede saka, ka par tām nemaksāšot, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā esot aizliegts strādāt vairāk par noteiktajām stundām. Cik stundu mēnesī drīkstam strādāt un vai varam saņemt samaksu par virsstundām, tai skaitā par aizvadīto laiku?»

Darba tiesību jomas speciāliste Ineta Vjakse atzina, ka jūsu grāmatvede nav pareizi informēta par darba likumdošanas jautājumiem. Arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir spēkā Darba likuma 136. pantā noteiktās normas, kas, darbiniekam un darba devējam rakstveidā vienojoties, pieļauj arī virsstundu darbu. Savukārt likuma 68. pantā paredzēts, ka darbiniekam par virsstundām pienākas piemaksa 100 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk par 100 % no tā sauktā gabaldarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Turklāt darba koplīgumā vai līgumā par virsstundām var noteikt vēl lielāku piemaksu, nekā to paredz likums. Tādēļ, ja strādājat virsstundas, jums noteikti pie algas jāsaņem arī atbilstoša piemaksa.

Tas, cik stundu mēnesī drīkstat strādāt, atkarīgs no iestādes darba laika organizācijas. Kaut arī vēstulē norādāt uz maiņu darbu, I. Vjakse tomēr pieļāva, ka jums ir summētā darba laika uzskaite. Atbilstoši likumam tās ir dažādas lietas. Ja darba devējs noteicis maiņu darbu, tās ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto normālo darba laiku (pēc likuma normālais dienas darba laiks diennaktī nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet nedēļā – 40 stundas. Taču darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, normālais darba laiks ir 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā, ja viņi šo darbu veic ne mazāk kā 50 % no normālā dienas vai nedēļas darba laika). Savukārt summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja vien darba koplīgumā vai līgumā nav noteikts citādi. Proti, darba devējs var paredzēt arī citu atskaites periodu, piemēram, 12 nedēļas, un tajās darbiniekam nevar likt strādāt vairāk par 480 stundām. Viss, kas nostrādāts vairāk par normu, uzskatāms par virsstundām. Turklāt papildus jāņem vērā arī likumā noteiktais virsstundu limits – četru mēnešu laikā ne vairāk par 144 stundām.

Ja darba devējs atsakās maksāt par virsstundām, palīdzība meklējama Valsts darba inspekcijā. Taču, lai saņemtu iepriekš neizmaksāto piemaksu, kuru darba devējs labprātīgi nepiešķir, jāsniedz prasība tiesā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu