Vai hipnoze ir reāla? Atbild zinātnieki (2)

“Ir daudz dažādu mītu par hipnozi. Lielākā daļa no tiem radušies televīzijas un citu mediju dēļ,” izdevumam "Time" skaidroja Hārvarda Universitātes profesors Ērvings Kiršs (Irving Kirsch).

Tomēr, atmetot popkultūras klišejas, Kiršs skaidro, ka hipnoze ir ārkārtīgi labi izpētīta un pavisam leģitīma ārstniecības metode gan dažādu fizisku sāpju un liekā svara, gan depresijas un stresa gadījumos.

Runājot par lieko svaru, Kiršs savā pētījumā atklāja, ka tie cilvēki, kuri izgāja kognitīvi biheiviorālo terapiju kopā ar hipnozes seansiem, lieko svaru zaudēja daudz ātrāk nekā tie, kuri šo terapiju izgāja bez hipnozes seansiem.

Līdz ar liekā svara problēmām pastāv vairāki pierādījumi, ka hipnoze var efektīvi samazināt arī fiziskas sāpes, atklāja psihologs Lens Millings (Len Milling).

Viens no Millinga pētījumiem pierādīja, ka hipnoze var palīdzēt bērniem izvairīties no sāpēm, kas rodas pēc ķirurģiskām operācijām. Savukārt citā pētījumā atklājās, ka hipnoze dažos gadījumos var mazināt dzemdību sāpes efektīvāk par medikamentiem.

“Hipnoze ir ļoti noderīga arī cilvēkiem, kuri vēlas atmest, piemēram, smēķēšanu. Daļa no cilvēkiem pēc hipnozes patiešām vairs nepieskaras cigaretei, bet citi nesmēķē dažus gadus,” stāstīja hipnozes eksperts un profesors Deivids Spīgels (David Spiegel).

Novērots arī, ka hipnoze var palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar stresu un posttraumatisko sindromu. Turklāt ar hipnozes palīdzību var uzlabot cilvēka imūnsistēmas darbību, ko vājinājis stress.

Tomēr, kā tieši hipnoze iedarbojas uz cilvēku, joprojām nav īsti skaidrs.

“Ja jūs desmit hipnozes ekspertiem pajautāsiet, kā strādā hipnoze, jūs dabūsiet desmit dažādus skaidrojumus,” piebilda Millings.

Tomēr gandrīz visi hipnozes eksperti ir vienisprātis, ka hipnoze norisinās divos posmos: indukcijā un suģestijā.

Indukcijas laikā pacientam pilnībā jāatslābinās un jānofokusē uzmanība uz to, ka notiks iegrimšana hipnotiskā stāvoklī. Šis posms var norisināties no dažām sekundēm līdz desmit vai vairāk minūtēm ilgi. Indukcijas mērķis ir “apklusināt” pacienta prātu un likt tam koncentrēties uz psihoterapeita balsi un norādījumiem.

Savukārt suģestijas laikā pacientam tiek stāstīti dažādi hipotētiski notikumi un scenāriji, kas saistīti ar vēlamo hipnozes rezultātu.

Hipnozi varētu nedaudz salīdzināt ar meditāciju, proti, stāvokli, kad apziņa atbrīvojas no emocijām un ārējās ietekmes radītām sajūtām.

“Lai arī lielākā daļa cilvēku baidās pazaudēt kontroli pār sevi hipnozes stāvoklī, tomēr patiesībā hipnoze ļauj cilvēkam daudz labāk kontrolēt savu prātu, ķermeni un domas, neļaujot fiziskām sāpēm vai kompleksiem traucēt apziņu,” skaidroja Spīgels.

Kā hipnoze to paveic? Spīgela pētījumā skaidrots, ka tā iedarbojas uz dažādiem smadzeņu reģioniem, ieskaitot tos, kas saistīti ar sāpju uztveri un to regulāciju.

Tiesa, ne visi cilvēki no hipnozes var gūt labumu. Tikai 20% cilvēku spēj pilnībā pakļauties hipnozei; 60% to spēj daļēji, bet pārējie uz hipnozi nereaģē. Zināms, ka visvieglāk nohipnotizēt ir bērnus.