Stiprā alkohola lobijs pagaidām ir spēcīgs (13)

Alkohols nav piens Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka tu ar saviem domubiedriem vēlies panākt — ja tiek celta akcīzes nodokļa likme alum, tad tā tiek paaugstināta arī spirtam, citiem vārdiem sakot, stiprajam alkoholam. Latvijā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir apmēram par 10% zemāks nekā Lietuvā un gandrīz par 20% zemāks nekā Igaunijā. Rodas jautājums: kāpēc mēs tik ļoti vēlamies stimulēt stiprā alkohola patēriņu? Galvenais arguments ir — ziniet, citādi "točkas" pelnīs vairāk! Loģika ir, tomēr ne tik stipra kā savulaik, kad bija nopietnas problēmas ar robežu, ar kontrabandu. Turklāt man liekas, ka šodien cilvēki tomēr vairāk domā par savu veselību un neies tikai 5 — 10% nodokļa kāpuma dēļ meklēt nosacīti lētākus brūvējumus, ar kuriem ir risks saindēties. Bet tā auditorija, kas nemaz nezina, uz kādiem veikaliem jāiet, toties zina, pie kurām durvīm un cik reižu īpaši jāpieklauvē, tāpat savus paradumus nemainīs. Tātad ko jūs gribat panākt? Pielīdzināt likmi Lietuvas līmenim. Tu biji iniciators arī bargākiem sodiem par braukšanu dzērumā. Tagad šī sistēma darbojas jau gandrīz mēnesi. Ir dzirdēti iebildumi, bet kā jums pašiem liekas — cik pamatota ir kritika, vai būs nepieciešami labojumi? Atceros 1996. gadu, kad kāda komandējuma laikā Igaunijā biju pārsteigts, redzot, ka mūsu vietējie kolēģi kategoriski atsakās no glāzītes, sakot, ka pie viņiem par to liek cietumā. Igauņi šo problēmu atrisināja deviņdesmito gadu vidū, pusgada laikā. Mana un Mareka Segliņa iesniegto priekšlikuma jēga bija līdzīga. Atceries, bija amatpersonas, kas teica, ka atliek konfiscēt auto, un viss atrisināsies kā uz burvja mājienu. Taču mēs jau zinām, kas būtu noticis īstenībā. Tādēļ es uzrakstīju priekšlikumu, kas paredz "sēdināšanu taisnā ceļā". Bet vai nebaidāties, ka bargāki sodi tikai palielinās kukuļu apmērus? Nu ja pieejam šādi, tad labākā valsts pārvaldes forma ir anarhija. Nedrīkst a priori uzskatīt, ka valstī visi ir kukuļņēmēji. Arī policists baidās par savu vietu, savu nākotni. Es domāju, ka situācija mainās, lai cik grūti un lēni tas notiktu. Atceries, savulaik bija pilns ar bandītiem — tagad viņu ir nesalīdzināmi mazāk. Bija cits pretarguments — neesot kur sēdināt. Pilnīgs absurds. Ja mums izolatoros atrodas vieta pat onkulīšiem, kuri, atvaino, čurā uz stūra, tad kurš sabiedrībai ir bīstamāks?! Tātad paši esat apmierināti. Ir dažas problēmas. Es, piemēram, nesaprotu, kāpēc Iekšlietu ministrijas iekšējā instrukcija nosaka, ka tas cilvēks (vainīgais — red.) aiziet mājās, pasēž tur dažas dienas un tikai tad viņu sauc vai ved uz tiesu. Sistēmai vajadzēja darboties tā: ja esi dzēris, taisnā ceļā uz arestu! Otra lieta, kas man nepatīk un kas arī nav nākusi no Saeimas — ka automašīna obligāti jāved uz kādu īpašu stāvlaukumu, kur jāmaksā tik un tik. Tā likumā nav rakstīts, un par to mēs vēl skaidrosimies. Mēs tā naivi esam izdomājuši, ka demokrātija ir iespējama Tuvojas Jaunā laika kongress ar iespējamu vadības maiņu, un līdz tam notiek tādas interesantas darbības — abu pretendentu tikšanās ar reģionālajām nodaļām… Man pašam ir ļoti interesanti vērot, kā prese šo mūsu aktivitāti skaidro. No vienas puses, visi vaimanā, ka Latvijā nav demokrātijas, ka valda oligarhi, bet, kad nu mēs mēģinām demokrātiskā ceļā noskaidrot partijas līderi, tad... Taču viss tiešām notiek, cilvēki uzdod jautājumus, lemj. Jā, bet šie pasākumi ir slēgti. Tad nu gan demokrātija! Es arī gribu zināt. Stājies partijā! Tā ir demagoģija. Tātad, ja es gribēšu ko vairāk uzzināt par Ždanokas partiju, vai tad man būs jāstājas viņas partijā?! Bet tevi interesē, kā Kariņš ar Repši "izkasās", toties partijas biedri grib uzdot savus jautājumus, nevis visu laiku atskatīties uz tevi, kā tu šos jautājumus traktēsi. Ja klāt būtu sēdējusi prese, skarbie jautājumi, es pieņemu, netiktu uzdoti. Tu noteikti esi dzirdējis versiju par to, ka Jaunajam laikam būs dažādi sarežģījumi, ja Repše nesaglabās partijas priekšsēdētāja posteni, jo viņš vienkārši nespēj būt otrais. Redzi, par Einaru runājot, ir svarīgi papētīt viņu kā cilvēku, un es gribētu atgādināt, ka viņš bija viens no tiem retajiem, kurš jau 1986. — 1987. gadā bija gatavs debatēt ar Gorbunovu un pārējiem. Atceries, viņš bija arī tas, kurš spēja noturēties pretī milzīgajam biznesa spiedienam un noturēt latu. Trešā lieta — viņš bija tas, kurš paziņoja par Latvenergo afēru, viņš bija tas, kurš atļāvās. Līdz ar to es uzskatu, ka viņš ar savu iekšējo pārliecību un spēku ir spējīgs izdarīt šodien to, kas ir valsts un partijas interešu vārdā. Viņš ir spēcīgs cilvēks. Ekonomika attīstās virzienā, kas nav kontrolējams Laiku pa laikam parādās ideja par jauna nodokļa ieviešanu, lai gan nu ir putra — vieni runā par pieaugošu īpašuma nodokli, citi — par nodokli uz spekulatīviem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Pēdējā gadījumā atšķiras versijas, kas ir spekulatīvi darījumi — ar trešo, piekto vai desmito dzīvokli? Īsi sakot, ko tu kā Saeimas budžeta komisijas loceklis vari teikt par šo jautājumu? Atceries, nesen presē lasījām, ka Latvijā ir otrais zemākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā, kas tika pamatots ar nodokļu ieņēmumu procentuālo īpatsvaru no IKP. Mums bija mazliet virs 28%, ja pareizi atceros. It kā viss būtu skaisti. Tomēr šo skaitli var pasniegt ne tikai kā nodokļu slogu, bet arī kā rādītāju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībai. Līdz ar to var teikt, ka mums ir otrais zemākais VID darba efektivitātes koeficients Eiropas Savienībā. Ko gribu teikt? Visiem zināms, ka šajā valstī galvenās ir divas biznesa sfēras: nekustamie īpašumi un mežizstrāde. Pirmajā nozarē nodokļi gandrīz nemaz netiek maksāti, bet tiek atmestas tikai kaut kādas "tējas naudas", un arī otrajā nozarē tiek maksāti galēji minimāli nodokļi. Runa ir par godīgu konkurenci, par valsts spēju ielikt biznesu normālos rāmīšos. Nekas jauns nav jāizgudro — visā civilizētajā pasaulē darbojas nodoklis, ko sauc par kapitāla pieauguma nodokli. Kā to aprēķina? No nekustamā īpašuma darījuma: ar nodokli apliek starpību, kas veidojas starp īpašuma pirkuma un pārdošanas cenām. Tālāk seko tehniskas detaļas: nodokli koriģē atbilstoši inflācijai, gadu skaitam utt. Ir, teiksim, pilsonim māja vai dzīvoklis, ko viņš deklarē kā savu dzīves vietu, un tā ar šādu nodokli netiek aplikta. Ja tev ir divdesmit dzīvokļu, tad tev ir problēma, ja viens — tad nav. Vai šādu nodokli plānots piemērot tikai darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem vai arī ar akcijām, īpašuma daļām? Parasti tas tiek attiecināts arī uz uzņēmumu daļām, jo, kā zināms, mums ir tādi politiskie aktīvisti, kas šādi pelna savu naudiņu. Es piekrītu, šajā jomā vēl ir daudz izstrādājamu detaļu. Nesen Finanšu ministrija iesniedza grozījumus iedzīvotāju Ienākumu nodokļa likumā, kur kaut kas šajā virzienā tika mēģināts darīt, bet tad paši attapās, ka šie jauninājumi galvenokārt trāpīs "pa degunu" godīgajiem cilvēkiem, bet tiem, kuri strādā "profesionāli", likuma grozījumi neko daudz nenodarīs. Un tad ministrija pati tos atsauca. Es tikai baidos par vienu. Man liekas, ka tieši šie dzīvokļu pircēji un pārdevēji — sauc viņus par spekulantiem, ja gribi, vai par ekonomiski aktīvo daļu — kuri ņem kredītus un līzingus, savā ziņā dzen ekonomiku uz priekšu. Un ja jūs viņiem uzliksiet nodokli... Tu brauc ar ātrumu 180 km/h, un pēkšņi ceļazīme, kas liek strauji bremzēt. Daļēji tam varētu piekrist. Es nekādā ziņā neesmu pret spekulāciju — tā ir normāla tirgus sastāvdaļa. Pašlaik problēma ir tāda, ka trešā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu ir tieši šādi, atvaino, attīstītāji, bet vai kāds no viņiem ir ieinteresēts attīstīt arī ražošanu? Nē. Cilvēki sēž uz iegādātā īpašuma un gaida, kad celsies tā cena — jo, lūk, visi tā dara. IKP attīstās virzienā, kas nav kontrolējams. Bet salīdzinājumam es piekrītu — tāpēc mēs šo jautājumu aplūkojam ļoti uzmanīgi. Ceļa zīmes tiks uzliktas savlaicīgi. Vai tieši Jaunais laiks dzen šo ideju? Neviens speciāli nedzen. Jā, par to domā cilvēku grupa mūsu partijā, kas atbildīga par budžeta jautājumiem. Bet mēs negribam steigties, tādēļ ar konkrētu priekšlikumu nāksim, kad būs izvērtas visas nianses.