Arodslimības: Mēģiniet izvairīties!

Šoferi un mežstrādnieki

Vispārējai vibrācijai ikdienā pakļauti traktoristi, smago mašīnu šoferi, tramvaju un vilcienu vadītāji. No lokālās vibrācijas visvairāk cieš mežstrādnieki.

Vibrācijas slimība ir nopietna saslimšana, viena no biežāk konstatētajām arodslimībām, kuras dēļ cilvēkam bieži vien jāmaina profesija, lai nekļūtu par invalīdu. Kāpēc tā ir tik bīstama? Vispārējā vibrācija iedarbojas uz visu organismu caur ķermeņa atbalsta punktiem – kājām un iegurņa daļu, ceļgalu un gūžas locītavām. Lokālai vibrācijai (strādājot ar motorzāģi, elektriskajiem instrumentiem) visvairāk pakļautas rokas un plecu daļa, tāpēc cieš plaukstu, elkoņu un plecu locītavas. Cilvēkam parādās tādi simptomi kā roku un kāju tirpšana, jušanas traucējumi, salšana pat pie neliela temperatūras pazeminājuma. Šādu reakciju izraisa traumētie asinsvadi, roku un kāju nervi.

Cik ātri cilvēks var saslimt, ja ikdienā ir pakļauts vibrācijai? Viss atkarīgs no tās intensitātes, spektra (augstfrekvences vai zemfrekvences), darba ilguma un režīma, drošības pasākumu ievērošanas. Vidēji tie ir 10 – 15 gadi. Kā sevi pasargāt? Pirmkārt, specializēto darba aizsardzības līdzekļu veikalos var iegādāties cimdus un zābakus, kas līdz minimumam samazina vibrācijas ietekmi. Otrkārt, ik pēc stundas vajadzīgs atpūtas brīdis. Treškārt, organismam bieži vien par daudz ir tieši virsstundu, no tām vērts izvairīties savas veselības dēļ.

Šoferiem, kuriem ikdienā ilgstoši nākas strādāt piespiedu pozā, nereti ir ne vien vibrācijas slimība, bet arī radikulīts, mugurkaula problēmas, hemoroīdi. Lai to novērstu, no darba brīvajā laikā nepieciešamas fiziskās aktivitātes vismaz divas reizes nedēļā, šķiedrvielām bagāts, sabalansēts uzturs, masāžas un fizioprocedūras mugurai. Neiroloģe Māra Bērziņa uzsvēra, ka mazkustīgs dzīvesveids un sēdošs darbs mugurai nodara neatgriezenisku ļaunumu. Turklāt, neiekļaujot ikdienā fiziskās aktivitātes, ļaujam muskuļiem atrofēties, tā palielinot slodzi locītavām un saitēm, līdz 40 – 50 gadu vecumā atklājas nopietnas kaites.

Pārdevējas un frizieres

Sievietes, kuras strādā par pārdevējām, frizierēm vai citās profesijās, kur ilgstoši jāstāv kājās, pēc 10 – 15 darba gadiem bieži vien iedzīvojas nopietnās vēnu kaitēs. Lielāks risks saslimt ir tām, kuru vecākiem ir paplašinātas vēnas, jo 90% gadījumu asinsvadu sieniņu vājums ir iedzimts. Šādiem cilvēkiem iesaka profilaktiski lietot ginko biloba preparātus, kas nostiprina vēnu sieniņas. Taču, ja vēnu mezgli jau izveidojušies, šie līdzekļi vairs neder. Vēnu varikozes sākuma stadijā vēl var palīdzēt kompresijas zeķubikses. Vislabākais veids, kā izsargāties no vēnu paplašināšanās, ir sportošana, kas palīdz nostiprināt asinsvadu sieniņas.

Slimnīcas «Biķernieki» Funkcionālās diagnostikas nodaļas vadītājs Edgars Krišāns uzsvēra, ja kājas nogurst, piepampst, ir smaguma sajūta, nekavējoties jādodas pie ārsta. Paplašinātas vēnas ar laiku izraisa komplikācijas. Jo ātrāk sāk ārstēt, jo īsākā laikā gūst labākus rezultātus. Ievadīt vēnā zāles vai operēt ieteicams, iekams vēl nav izveidojušās, piemēram, trombozes, čūlas, ekzēmas. Tiklīdz ejot kājās parādās sāpes, tas nozīmē, ka asinsvads jau uz pusi ir sašaurinājies. Ja slimība ielaista, ārstēšana ir ilga un mokoša.

Svarīgi. Pretēji dažādiem reklāmas solījumiem, ar ziedēm un kompresēm nevar samazināt paplašinātas vēnas. Arī fizioprocedūras nepalīdz. Turklāt paplašinātas vēnas nekādā ziņā nedrīkst masēt!

Biroja darbinieki

Daudzi domā, ka, strādājot ar datoru, veselības problēmas izraisa tā izstarotais elektromagnētiskais lauks. Patiesībā tā nav. Ja monitora aizmugurē redzama zīme CE, tas nozīmē, ka ierīce izgatavota atbilstoši Eiropas standartu prasībām un ražotājs garantē, ka tā nebojā veselību (nav pētījumu, kas pierādītu pretējo!).

Visbiežāk cilvēkiem, kuri strādā pie datora, veselības problēmas rodas pašu vainas dēļ. Arodslimību ārste Elvīra Čurbakova atzina, ka biroja darbinieki to dara pārāk ilgi un bez pārtraukuma, turklāt nereti arī nepareizi iekārtotās darba vietās. Viņa ir pārliecināta, ka, sakārtojot darba vidi, regulāri atpūšoties un reizi gadā pārbaudot redzi (darba devējam jāapmaksā šī pārbaude!), dators nekļūs par arodslimības cēloni.

Ārsti uzsver – ilgāk par divām stundām bez pārtraukuma strādāt pie datora nedrīkst. Ieteicams ievērot īsus, regulārus atpūtas brīžus (5 minūtes ik pēc stundas vai 15 minūtes pēc divām stundām) un atpūtināt ne vien acis, bet arī muguru un rokas. Vislabāk, ja var izstaigāties un pavingrot. Katrs darbinieks pats var daudz darīt savas veselības labā, lai neiedzīvotos slimībās.

... un visi pārējie

Nav iespējams uzskaitīt visas profesijas un izanalizēt to arodsaslimšanas riska faktorus. Ja darbā ir piespiedu poza, liela slodze uz atsevišķām locītavām un muskuļiem, tie ir jāpasargā. Palīdz gan masāžas, gan speciāli vingrojumi konkrētām muskuļu grupām. Profilaktiski ieteicams kursu veidā lietot locītavu skrimšļa aizsargājošās vielas – glikozamīnu un litozīnu, kas ārstē arī iekaisuma procesus. Vislabāk, ja profesijas riska faktorus varat pārrunāt ar savu ģimenes ārstu un izstrādāt profilaktiskos pasākumus katrā individuālajā gadījumā.

Riska faktori, kas var izraisīt arodslimības:

• ilgstošs sasprindzinājums un piespiedu darba poza, piemēram, frizieriem ilgstoši turot uz augšu paceltas rokas;
• vibrācija (šoferiem, celtniekiem, enerģētiķiem u.c.);
• temperatūras svārstības (metalurgiem, pavāriem u.c.);
• smagumu pārnēsāšana (celtniekiem, ekspeditoriem u.c.);
• ķimikālijas, kas var izraisīt alerģijas, tai skaitā astmu (medicīnas darbiniekiem, frizieriem u.c.);
• liela slodze maņu orgāniem, piemēram, acīm – darbs ar datoru, ausīm – darbs ražošanas cehos;
• putekļi, kas var izraisīt elpošanas ceļu saslimšanas (frizieriem ieelpotie matiņi, šuvējiem auduma putekļi, laukstrādniekiem zemes putekļi u.c.);
• biežas stresa situācijas, saspringts darba ritms (iestāžu vadītājiem, ugunsdzēsējiem, ārstiem, policistiem).