Ļoti daudzas mums ikdienā pierastas un saprotamas lietas, kā izrādās, atrodas uz iznīcības robežas un drīz izzudīs pavisam. Tuvojas veselu tehnoloģisko ēru beigas, un visdīvainākais, ka zinātnieki samērā precīzi nosauc gadus, kad vienu vai otru konkrētu tehnoloģiju pārstās lietot.
Nav jau gluži tā, ka viss pazudīs vienā dienā. Sākumā būs jāizmet, piemēram, videomagnetofons, jo tas būs morāli novecojis, tad jāaizved uz vasarnīcu televizors, tā vietā istabā novietojot viņa "gudrāko" brāli ar pieslēgumu internetam, pēc tam būs jāmēģina krāmu tirgū kādam notirgot parasto tālruņa aparātu, jo vienmēr pie rokas būs mobilais. Pierastā interneta vietā parādīsies kaut kāds nākotnes Tīkls, bet papīra grāmatu vietā varbūt drīz lasīsim elektroniskās. Bet kad tieši un kas izzudīs? Videokasetes. Viģiki kļūs par reliktu Videokasešu slepkavas ir DVD. To straujā izplatīšanās pasaulē kopā ar tikpat straujo cenu krišanos videokasešu industrijai devusi nāvējošu triecienu. Videokasetes nespēj konkurēt ar DVD attēla kvalitātes ziņā, kā arī nespēj piedāvāt dažādus patīkamus papildinājumus filmām — intervijas ar aktieriem un režisoriem, ieskatīšanos filmas aizkulisēs, alternatīvajos nobeigumus, vai citas jaukas lietas. Tie uzņēmumi, kas strādā ar videokasetēm, attiecīgos secinājumus jau izdarījuši: pirms kāda laika Universal Picture Video paziņoja, ka turpinās tiražēt kasetēs tikai speciālām auditorijām adresētas filmas, bet Warner Home Video paziņojusi, ka izlaidīs kasetēs tikai tās filmas, kurām ir neapšaubāmi panākumi. Par mierinājumu videokasešu faniem var kalpot ekspertu teiktais, ka pilnībā videokasetes neizzudīs vēl ilgu laiku, līdzīgi kā vēl joprojām nav izzudušas vinila skaņuplates. Cilvēki ir uzkrājuši plašas videotēkas, no kurām nepavisam negrasās šķirties, un daudzas vecās filmas uz DVD nav pārrakstītas. Tiek uzskatīts, ka videokasetes turpmāk visbiežāk varēs atrast bērnu istabās — video ir vienkāršāka, izturīgāka un lētāka tehnoloģija nekā DVD. Pēc mārketinga uzņēmuma ACNielsen datiem, reaģējot uz šo tendenci, jau 2003. un 2004. gadā vairāk nekā pusē visvairāk pārdoto videokasešu bija ierakstītas multiplikācijas filmas. Un tomēr — tiek jau nosaukts pilnīgi konkrēts brīdis, kad beigsies videokasešu ēra. Virgin Megastore multimediju daļas vadītājs Francijā Vinsents Garnjē nesen paziņoja, ka tas notikšot 2006. gadā. Televīzija Tu pats — programmu direktors Arī televīzijas un televizora (šā vārda mūsdienu izpratnē) beigas nav aiz kalniem. To paredz viens no nozīmīgākajiem jauno tehnoloģiju praviešiem — Microsoft vadītājs Bils Geitss. Viņš uzskata, ka visā drīzumā pazudīs ne tikai televīzijas kanāli, bet arī raidījumu programmas. Modernais televizors būs kaut kas līdzīgs datoram. Pēc jūsu pieprasījuma tas saistīsies caur internetu (vai citu — pilnveidotāku Tīklu, par kura izveidi tāpat sapņo Bils Geitss) ar serveriem, uz kuriem glabājas visi izveidotie raidījumi vai filmas, atradīs vajadzīgo un nogādās to līdz ekrānam. Īsi sakot, skatītājs varēs redzēt to, ko vēlas, un skatīties to sev piemērotā laikā — izstrādāt sev vēlamo raidījumu programmu, pārtraukt to, piemēram, telefona sarunas laikā, vai skatīties fragmentu atkārtojumus neierobežotu reižu skaitu, īsi sakot — darīt ar televīzijas raidījumu visu, ko grib. Nav grūti iedomāties, kādas problēmas šāda attīstība sagādās reklāmas industrijai — tai auditorijas izvēlē vajadzēs būt daudz precīzākai. Tomēr reklāmas industrijai vēl ir laiks domāt, ko tā darīs, jo, lai minēto projektu īstenotu, vēl jāatrisina daudz tehnisku grūtību, kas saistītas ar datu pārraides ātrumu, raidījumu kvalitāti un galu galā — jaunu televizoru modeļu izstrādi. Internets Draudi — vīrusi, mēstules un anarhija Par to viss nav gluži skaidrs. Helsinku Tehnoloģiskās universitātes profesors Hannu Kari ir publiski izteicies, ka internets "beigsies 2006. gadā", jo to iznīcinās vīrusi un mēstules (spams). Gan vieni, gan otri, protams, nodara milzīgu ļaunumu, un nepalīdz pat bargie likumi cīņai ar tiem un pirmie notiesātie — interneta lietotāji saņem arvien vairāk un vairāk mēstuļu. Tiek uzskatīts, ka šobrīd tās veido jau 80% no visām e-pasta vēstulēm. Arī hakeri kļūst aizvien nekaunīgāki, un viņu veiktās akcijas — arvien vērienīgākas. Tas viss ir taisnība. No otras puses, šobrīd ir 2005. gada beigas, internets turpina darboties, un nešķiet sevišķi ticami, ka gada laikā situācija varētu tik krasi pasliktināties, ka pasaules tīmeklis pēkšņi "izbeigtos". Tādēļ, lasot šādas prognozes, neviļus nāk prātā divas lietas — pirmkārt, nesen lasītais: ja kāds zinātnieks izsaka nosvērtas un argumentētas nākotnes prognozes, tad viņu neviens nedzird, bet atliek pietiekami skaļi pieļāvuma formā paziņot kaut ko histēriski apokaliptisku, piemēram, "Golfa straume var apstāties" vai "internets mirst", tā uzreiz atrodas pētījumu programmas finansētāji un var ķerties pie normāla ikdienas darba. Varbūt tieši tāpēc pēdējā laikā dzirdams tik daudz briesmīgu prognožu. Otrs, kas jāatceras, ir pietiekami ietekmīgi spēki, kuriem ļoti nepatīk pašreizējā interneta anarhija un nekontrolējamība un kas būtu gatavi nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu — brangi nopelnīt, veidojot "labāku" internetu, un pie viena atrisināt arī autortiesību, lietotāju identifikācijas un daudzas citas problēmas, kas nomoka ne vienu vien lielu uzņēmumu. Īsi sakot, pret interneta gaidāmās nāves prognozi vajadzētu izturēties ar piesardzīgu skepsi. Ilgi jau jāgaida nebūs — 2006. gads sāksies pēc pāris mēnešiem. Taksofons Ardievu, telefonbūdiņa! Parastie ielas taksofoni nesāka pazust vakar. Process noris jau vairākus gadus. Tos novāc pakāpeniski, aizstājot ar kioskiem vai ko citu, jo vairums cilvēku lieto mobilos telefonus. Ne velti Holivuda pasteidzās uzņemt filmu, kur gandrīz visa darbība noris telefona būdiņā — pēc dažiem gadiem šādas iespējas var vairs nebūt. Lai glābtu taksofonus, tiek izdomāti dažādi pasākumi. Ņujorkā tie tiek pārvērsti par interneta piekļuves punktiem — 25 centi par minūti internetā pavadītā laika jeb trīs reizes dārgāk nekā telefona saruna. Taču pagaidām ar to nepietiek — ņujorkieši vairs negrib lietot taksofonus. Arī Japānā notiek telefona būdiņu likvidācija. 2002. gadā Japānas telefona korporācija taksofona būdiņu apkalpošanas dēļ zaudēja 300 miljonus ASV dolāru un sāka samazināt to skaitu. Starp citu, arī Maskavā notiek līdzīgs process, un arī Krievijas galvaspilsēta iet to pašu ceļu, ko Ņujorka — jau uzstādīti vairāk nekā 10 taksofoni, no kuriem var piekļūt internetam, aizsūtīt e-pastu, SMS ziņojumus, kā arī nofotografēties un nosūtīt fotogrāfiju ar e-pasta palīdzību. Turklāt, kā piebilst speciālisti, ielas taksofonu sistēma joprojām ir visdrošākā — Ņujorkā 11. septembra notikumu laikā mobilo tālruņu tīkli bija pārslogoti un faktiski pārstāja darboties, bet ielās uzstādītie telefoni turpināja darboties. Īsi sakot — gaidiet internetu taksofonu būdiņās. Fotoaparāts Brīnuma beigas To, ka filmu fotoaparātus izmanto arvien mazāk, nav pamanījuši tikai tie, kas nekad nesaskaras ar fotografēšanu. 2004. gada sākumā viena no nozīmīgākajām fotoindustrijas firmām — Eastman Kodak — paziņoja, ka pārstāj ražot un pārdot filmu fotoaparātus Eiropā, ASV un Kanādā, jo tos vienkārši vairs nepērk, bet 2004. gada beigās paziņoja, ka pārstāj ražot 35 mm fotofilmu — produktu, kas savulaik padarīja to par vienu no fotoindustrijas līderiem. Filmu fotoaparātu daļa tirgū krītas ļoti strauji — pat par 20% gadā, un to galīgā izstumšana no masveidīgā piedāvājuma tirgus tiek prognozēta 2007. gadā. Tiesa gan, vēl kādu laiku filmu fotoaparātus turpinās lietot profesionālie fotogrāfi, jo tiem joprojām ir virkne iespēju, ko nespēj piedāvāt digitālā fotogrāfija. Kinematogrāfija Sagaidiet virtuālās kinozvaigznes! Pamazām pazūd arī kinematogrāfija tās tradicionālajā izpratnē — arvien biežāk un biežāk dzīvos aktierus aizstāj to virtuālie kolēģi. Starpību pamanīt ir ļoti grūti — vai daudzi zina, ka „Gladiatora” filmēšanas laikā mirušais Olivers Rīds savu lomu "nospēlēja" līdz galam ar datora palīdzību. Savukārt filmā „Debesu kapteinis un nākotnes pasaule” parādījās leģendārais, bet diemžēl sen mirušais Lourenss Olivjē. Taču tā pa īstam digitālajiem aktieriem Holivudas vārtus pavēra Šreks un Gollums no „Gredzenu pavēlnieka”. Vai par šo tendenci būtu jāpriecājas, grūti teikt. No vienas puses, tradicionālais kinematogrāfs nekad nespēja uzņemt tik krāšņas un vērienīgas masu ainas, kādas redzējām filmās „Aleksandrs”, „Troja” vai „Gredzenu pavēlnieks”, taču masu ainām ar cilvēku piedalīšanos piemīt reālisma izjūta, kuras trūkst digitalizētajam kino. Grāmatas „Iliādai” un „Odisejai” beidzas baterijas Jā, zinu, zinu — grāmatu nāvi prognozēja gan tad, kad izdomāja kino, gan — kad parādījās televīzija, tomēr nekas nenotika. Bet šoreiz jau neprognozē pašu grāmatu nāvi, bet gan to papīra formas atmiršanu. Cilvēki aizvien biežāk lasa tekstus elektroniskā formā; ir radītas arī specializētas iekārtas un programmas elektronisko grāmatu lasīšanai. Šo iekārtu izmēri atgādina grāmatu, bet attēls tiek lasīts no labas izšķirtspējas šķidro kristālu ekrāna. Šādu iekārtu priekšrocības ir acīmredzamas — vienā mikroshēmā ievietosies viss Homērs, kas parastā veidā aizņem vairākus smagsvara sējumus. Diemžēl ir arī trūkumi — šīs iekārtas pagaidām nespēj strādāt bez elektroenerģijas, tātad tās laiku pa laikam jāuzlādē vai arī tām jāmaina baterijas. Parastajām grāmatām uzlādes problēmu nav. Taču vēl daži gadi — un ļoti iespējams, ka vakarā, atlaižoties gultā, jūs atvērsiet nevis parasto grāmatu, bet gan vieglu šķidro kristālu bloku, kas izskatīsies pēc grāmatas.