Liktenīgā Krievijas lidmašīna (24)

"Lidmašīna bija tehniskā kārtībā, tomēr tās sagatavošana lidojumam notika steigā, neievērojot noteikto darbu kārtību, kas varēja ietekmēt navigācijas iekārtu precizitāti lidojuma laikā," teikts komisijas ziņojumā. Tāpat komisija uzskata, ka izmeklēšanas gaitā nav atklāti fakti, kas liecinātu par provokāciju pret Lietuvu un NATO. Vai ar to incidentu var uzskatīt par izbeigtu? Diez vai, jo šis notikums atstājis neatbildētus ļoti daudzus jautājumus gan par militārajiem lidojumiem virs Baltijas jūras un Baltijas valstu gaisa telpas drošību, gan par mūsu sadarbību ar NATO un Bruņoto spēku gatavību, nemaz nerunājot par to, ka, spriežot pēc lietuviešu preses, pietiekami daudzi kaimiņvalsts virsnieki anonīmi atzīst, ka nepiekrīt komisijas secinājumiem un uzskata Su-27 lidojumu par izlūkošanas misiju, kurā vienīgā nejaušība bija avārija. Neizskaidrojamā katastrofa Atgādināsim, kas tad īsti notika. 19. septembrī 55 km no Kauņas neskaidros apstākļos avarēja Krievijas GKS iznīcinātājs Su-27. Neskaidrību bija daudz. Lidojums Līdz pat šim brīdim nav pilnībā skaidrs, kāds bija krievu aviogrupas sastāvs, kas pārlidoja no Pēterburgas uz Kaļiņingradu. Sākumā runa bija par astoņām lidmašīnām, tad — par piecām, pēdējā laikā — par septiņām. Šķiet, pēdējā versija saka — grupā ietilpa viena tālās novērošanas lidmašīna A-50 (krievu analogs amerikāņu AWACS), divas triecienlidmašīnas Su-24 un četri iznīcinātāji — divi Su-27 un divi Mig-29. Pārlidojušas Igauniju pa iepriekš saskaņoto gaisa koridoru (igauņi gan vēlāk apvainoja Krieviju, ka transponderu — ierīces, kas automātiskā režīmā sūta uz zemi informāciju par lidojumu — izslēgšana esot apdraudējusi civilās aviācijas lidojumus). Šķiet, ka viņiem taisnība, jo kāds krievu gaisa satiksmes speciālists interneta portālam Gazeta.ru anonīmi apgalvo, ka kara lidotāji "lidojot, kā viņiem iepatīkas" un regulāri pārkāpjot civilās aviācijas lidojumu zonu robežas, tai skaitā arī Baltijas valstu gaisa telpas robežas, pārlidojumos uz Kaļiņingradu. Konkrētā kara lidmašīnu grupa esot divas reizes patvaļīgi vai pēc komandieru pavēles bez brīdinājuma mainījusi lidojumu augstumu vēl Krievijas teritorijā, šķērsojot civilās aviācijas lidojumu koridorus un liekot civilajiem dispečeriem vadīt prom pasažieru lidmašīnas no apdraudētajām zonām. Savukārt virs Baltijas jūras kara lidotāji uzskatījuši, ka atrodas virs neitrāliem ūdeņiem un tādēļ nevienam nav jāpakļaujas, kaut gan faktiski tā nav — neitrālās joslas esot sadalītas dažādu valstu atbildības sfērās. "..agri vai vēlu šādam incidentam vajadzēja notikt, un paldies Dievam, ka nebija cilvēku upuru," tā saka krievu gaisa satiksmes organizācijas speciālists, bet Krievijas Aizsardzības ministrija šos apgalvojumus noliedz. Lai kā arī būtu, virs Baltijas jūras V. Trojanova vadītā Su-27 atpalika no pārējām lidmašīnām apmēram par 150 km, noteiktajā punktā veica pagriezienu nevis par maršrutā paredzētajiem 195°, bet tikai par 170° un paziņoja par navigācijas aparatūras sabojāšanos. Apmaldīšanās Kā Krievijas lidmašīna nokļuva Lietuvā? Ir trīs iespējamie iemesli — pirmkārt, navigācijas sistēmas sabojāšanās dēļ viņu turp varēja aizvest autopilots; otrkārt, iespējami kļūdaini bijuši vadības iekārtas dati pēc tam, kad pilots pārņēma lidmašīnas rokas vadību un sāka koriģēt kursu; treškārt, pilots varēja pagriezties uz cietzemes pusi pilnīgi apzināti. Izmeklēšanas komisija oficiāli paziņojusi, ka notikušais bija pilota kļūda — tātad otrā versija. Kas īsti notika? Oficiālo iemeslu — navigācijas sistēmas sabojāšanos — vairums ekspertu noraida. Ir skaidri zināms, ka plkst. 16.04 tika saņemts ziņojums par navigācijas sistēmas bojājumu, bet 20 minūtes vēlāk lidmašīna ietriecās zemē 55 km no Kauņas. Kas notika šajās 20 minūtēs, to komisija nav paskaidrojusi. Gan Krievijas, gan Rietumvalstu eksperti atzīst, ka Su-27 ir viens no pašlaik modernākajiem iznīcinātājiem, kura navigācijas aparatūra ir ārkārtīgi droša, ir daudzkārt dublēta un tāpat vien — ne no šā, ne no tā — sabojāties nevar. Otrs jautājums — ja reiz navigācijas aparatūra sabojājās, tad kādēļ pilots nemēģināja izmantot sakaru iekārtas, lai sazinātos ar dispečeriem uz zemes un lai tie viņu "aizvestu" līdz lidlaukam. Un ko darīja pārējie piloti, konstatējot, ka Trojanova vadītā lidmašīna atpalikusi? Kādēļ nekādi nereaģēja Krievijas gaisa satiksmes vadības un novērošanas centrs Kaļiņingradā? Uz šiem jautājumiem atbilžu joprojām nav. Visbeidzot trešais jautājums: kādēļ pilots vadīja lidmašīnu uz Lietuvu? Saskaņā ar instrukcijām, zaudējot orientāciju, pilotam bija jāieslēdz avārijas signāli un jāriņķo uz vietas, iztērējot degvielu, un pēc tam jākatapultējas. Tā vietā lidmašīna pagriežas citas valsts virzienā, samazina augstumu līdz tādam, lai to nevarētu pamanīt ar radariem, un izlido cauri gandrīz visas valsts teritorijai. Izskatās aizdomīgi? Tieši tā. Kritiens Par pašu kritienu jautājumu ir vismazāk. Aizlidojis līdz Kauņas apkārtnei, Trojanovs veic vairākus apļus (pēc vienas versijas — tādēļ, lai iztērētu degvielu, pēc citas — meklējot neapdzīvotu vietu), tad katapultējas, piezemējas un piezvana pa mobilo telefonu priekšniecībai: "Esmu uz zemes. Viss kārtībā. Šķiet, ka Lietuvā..." Krievija uzskata pilota rīcību par ja ne gluži varonīgu (izvēlējās neapdzīvotu vietu), tad vismaz par profesionālu (iztērēja degvielu, lai tā nesprāgtu, lidmašīnai krītot). Izmeklēšana Te sākas notikuma politiskā daļa. Trojanovu pēc katastrofas aiztur policija un nogādā vispirms policijas komisariātā, bet vēlāk — prokuratūrā. Pēc medicīniskās apskates sākas pratināšana, kuras gaitā — saskaņā ar lietuviešu apgalvoto — pilots nemitīgi mainījis liecības: sākumā teicis, ka lidmašīna nav bijusi bruņota, tad teicis, ka raķetes bijušas tikai divas, bet vēlāk atzinis, ka tomēr četras. (Šķiet krievu armijā neko nezina par mūsdienu latviešu klasiķa Mārča Bendika nemirstīgajiem vārdiem: "Izmeklēšanas gaitā liecības mainīt nedrīkst!") Pārbaudot uz vietas, lietuvieši atrada četras "gaiss — gaiss" tipa raķetes, lidmašīnas bruņojumā ietilpstošo automātisko lielgabalu, kā arī apmēram divus kilogramus radioaktīvas vielas, kas vēlāk izrādījās bagātināts urāns (99,72% urāns 238). Atrastās raķetes, radioaktīvās vielas un pilota mainīgās liecības lika lietuviešiem kļūt aizdomīgiem, bet pēdējo pilienu aizdomīguma kausā deva Baltkrievijas TV tīkla lapā ievietotā informācija par to, ka Valērijs Trojanovs ir viens no kvalificētākajiem Krievijas GKS speciālistiem nelegālā valstu robežas šķērsošanā. Pagājušā gada 19. oktobrī viņš piedalījies kopīgos Krievijas un Baltkrievijas manevros, kuros tēlojis tieši gaisa pārkāpēju. Viņš ar savu Su-27 ielidojis Baltkrievijas teritorijā, kur viņu pārtvēruši un piespieduši nolaisties vairāki baltkrievu iznīcinātāji. Viss, protams, noticis pēc abu valstu norunas. (Šajā sakarā ir dzirdēts kāda krievu diplomāta neoficiāls izteikums, ka, publiskojot šo informāciju, baltkrievi pierādījuši, ka muļķi un slikti ceļi nav tikai Krievijas problēma — aut. piez.).Visi šie apstākļi padarīja 36 gadus veco pilotu V. Trojanovu par aizdomās turamo, bet abu valstu atturīgi mierīgais tonis, komentējot notikumus, pārvērtās par agresīvu. Su-27 ir "iegriezis" visiem Su-27 avārijas pirmais upuris, ja neskaita pašu lidotāju, bija Lietuvas pretgaisa aizsardzības komandieris Jons Marcinkus — viņš tagad ir atvaļināts no dienesta. Atvaļināšanas iemesli nav līdz galam skaidri, ticamākais ir sliktā Lietuvas pretgaisa aizsardzības organizācija, kuras 20 trūkumi tiek uzskaitīti komisijas galaziņojumā, taču lietuviešu mediji apgalvo, ka patiesais no amata atbrīvošanas iemesls saistīts ar iznīcinātājā esošo sistēmu "savējais — svešais". Runa ir par sistēmu, kas nodrošina "savējo" lidmašīnu atpazīšanu un tātad arī uguns neatklāšanu uz tām kaujas apstākļos. Lietuvieši atzinuši, ka šī sistēma nokļuvusi viņu rokās, taču nav saprotams, vai no tās iespējams nolasīt šīs ļoti svarīgās sistēmas kodus. Jāteic, ka minētajai iekārtai, ja to neiznīcināja pilots pats, bija automātiski jāiznīcinās vismaz divreiz — pirmoreiz, kad pilots katapultējas un otrreiz, kad lidmašīna ietriecas zemē. Tātad lietuviešu mediji apgalvo, ka J. Marcinkus telefona sarunā ar krievu ģenerāļiem atzinis, ka šī sistēma ir nokļuvusi lietuviešu rokās un šo sarunu noklausījies drošības dienests. Ja tā — runa var būt pat par spiegošanu vai nodevību. Tomēr galvenā intriga šobrīd vērpjas ap to, vai lietuviešiem izdosies no sistēmas nolasīt "savējo — svešo" sistēmas kodus. Krievijas aizsardzības ministrs S. Ivanovs kategoriski noliedz pat ideju, ka šīs vērtīgās kastītes saturs varēja nebojāts nonākt lietuviešu rokās, atsaucoties uz jau pieminētajām iznīcināšanas iekārtām, un viņa argumenti skan pārliecinoši, ja vien nebūtu viens "ja"... Ja viss notiktu tā, kā tam jānotiek, šādai katastrofai vispār nevajadzēja notikt, lidmašīnas navigācijas sistēmas teorētiski nemaz nevarēja pēkšņi sabojāties, tomēr tā notika utt. Ja pareizi nefunkcionēja vienas iekārtas, kļūdas varēja būt arī citās. Katrā ziņā, ja Krievijai tiešām būtu tik stingra pārliecība, ka kodu sistēma avārijā ir iznīcināta, tā droši vien reaģētu mazāk nervozi. Savukārt, ja lietuviešu rokās ir nonākusi Krievijas lidmašīnu atpazīšanas kodu sistēma, tad tas nozīmē, ka teorētiski jebkura ar šiem kodiem apgādāta NATO lidmašīna šobrīd var ielidot Krievijas gaisa telpā un tās PGA uzskatīs šo lidmašīnu par savējo. Kodu sistēmas maiņa Krievijai izmaksās miljoniem dolāru. Otrs Su-27 lidojuma upuris ir pārliecība par Baltijas aizsargātību NATO ietvaros. Protams, militārie speciālisti zināja — Baltijas debesis ir cauras, neskatoties uz NATO klātbūtni. Kā raksta igauņu Postimees, pirms dažiem gadiem lietuvieši atteicās no igauņu un latviešu priekšlikuma kopīgi nopirkt modernus liela novērošanas rādiusa radarus, tā vietā izvēloties uzstādīt novecojušus un cerot, ka modernus NATO nopirks par savu naudu. Šo kļūdu lietuviešiem tagad atgādinās vēl ilgi. Vēl viens tracinošs fakts ir tas, ka liela citas valsts lidmašīna 20 minūtes lidinās virs valsts, bet tikai plkst. 16.15 (11 minūtes pēc ielidošanas Lietuvas gaisa telpā tiek padots trauksmes signāls uz Šauļu lidlauku un tikai 16.30 (6 minūtes pēc tam, kad Su-27 jau avarējis) divas vācu F-4 Phantom spēj pacelties gaisā. Jāpiebilst, ka F-4 Phantom, lai arī modernizētas, tomēr ir Vjetnamas kara laika lidmašīnas (pirmais Phantom lidojums notika 1958. gadā) un to iespējas ir būtiski mazākas nekā Su-27, piemēram, tās lido divas reizes lēnāk. 20 minūšu laikā krievu lidmašīna paspēj palidot garām stratēģiskajiem objektiem — Šauļu lidlaukam, kurā izvietota NATO lidmašīnu vienība, un Zokņu lidlaukam pie Kauņas, no kura notiek Lietuvas gaisa telpas militārā novērošana un militāro lidaparātu lidojumu vadība. Ja vien Su-27 nebūtu avarējusi, tā būtu paspējusi šķērsot Lietuvas gaisa telpas robežu otrā pusē. Īsi sakot, ja tas būtu bijis kaujas lidojums — lietuvieši būtu pilnīgi bezspēcīgi, jo ar 18 novecojušajiem 40 mm lielgabaliem L-70 Bofors, kas ir Lietuvas PGA vienīgais bruņojums pašlaik, tādu lidmašīnu kā Su-27 notriekt nevar. Taču, atklāti runājot, tas lietuviešiem arī nemaz nebija jādara. Baltijas gaisa telpas aizsardzība jau kopš 2004. gada marta ir NATO pienākums. Par Baltijas gaisa telpas aizsardzību šobrīd ir atbildīgas Vācijas Luftwaffe 71. iznīcinātāju eskadriļa, kas atrodas Vitmundē, un 74. iznīcinātāju eskadriļa ar bāzi Neiburgā pie Donavas. Abas vietas atrodas pietiekami tālu no Vācijas austrumu robežas un iznīcinātāju eskadriļas atlidot līdz Baltijai pietiekami ātri nespēj, savukārt tā vienība, kas izvietota Šauļos, acīmredzot nav spējīga reaģēt pietiekami operatīvi. Tādēļ krievu lidmašīnas avārija liks atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem ne tikai krievu un lietuviešu, bet arī vācu virsniekiem, kā arī štābistiem un plānotājiem no Moncas (NATO galvenā mītne Beļģijā). Krievu izgāšanās Avārija atklājusi arī to "bardaku", kas valda Krievijas GKS un PGA spēkos. Nav pat tik svarīgi, vai tas bija mācību pārlidojums, kā apgalvo krievi, vai izlūklidojums, kā domā lietuvieši, — slikti ir abējādi. Ja tās bija mācības, tad speciālisti uzskata, ka tās bijušas organizētas neprofesionāli. Tālās novērošanas lidmašīna A-50 lidoja pirmā un varēja novērot tikai to, kas notiek tās priekšā, tā vietā, lai lidotu ierindas vidū un spētu sekot visu lidmašīnu darbībām. Turklāt arī par ierindu to grūti nosaukt. A-50 bija jau nolaidies Kaļiņingradā, kad pazudušais Su-27, kas lidoja pēdējais, vēl minūtes 40 klaiņoja pa mākoņiem — t. i., "caurumi" ierindā bija 20–30 km lieli. Nekādi nebija pārdomāta lidmašīnu ekipāžu darbība ārkārtējos apstākļos. Piemēram, varēja lūgt Baltkrievijas PGA palīdzību (tā ietilpst vienotā sistēmā ar Krieviju), lai tie palīdzētu aizvest apmaldījušos pilotu līdz Kaļiņingradai. Taču baltkrievi nebija informēti par krievu kolēģu plāniem un tikai noskatījās notiekošajā no sava komandpunkta. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, eksperti ļoti šaubās, vai tiešām lidmašīnā varēja vienā mirklī atteikties darboties visas navigācijas iekārtas. Un pat ja tā, tad Trojanovam bija visas iespējas sazināties ar zemi, pārejot radiorežīmā. Noskaidrojot, ka iekārtas bojātas, pilotam vajadzēja nolaisties "ekonomiskā lidojuma" augstumā un ieslēgt nelaimes signālu. Tajā pašā brīdī viņu "ieraudzītu" visi militārie un civilie radari 300 km rādiusā. Taču nelaimes signālu pilots ieslēdza tikai pirms katapultēšanās. Kādēļ? Acīmredzot pārlidojums notika radioklusēšanas režīmā, t. i., pietuvināti kaujas apstākļiem, kas savukārt ir arguments par labu "izlūkošanas" versijai. Savukārt, ja tā tiešām bija izlūkošanas operācija, tad to krievu eksperti vērtē kā "noziedzīgi paviršu attieksmi pret īpašā uzdevuma izpildi". Sākot ar to, ka majoram Trojanovam, kurš šogad gaisā pavadījis tikai piecas stundas (kara lidotāju norma — 150–180 stundu gadā), vispār nevajadzēja piedalīties šādā operācijā (citur gan tiek atzīts, ka viņš bijis sava pulka pieredzējušākais lidotājs, un viens apgalvojums otru neizslēdz — aut. piez.). Otrkārt, operācijas laikā pilots apmaldās, zeme nespēj sniegt viņam nekādu atbalstu, apmēram 35 milj. USD vērta lidmašīna nogāžas, un viss pārvēršas starptautiskā skandālā. Starp citu, visiem tiem, kuri domā, ka Krievija ir tik liela un varena, ka tai nieks vien ir ziedot vienu iznīcinātāju, lai tikai pakaitinātu baltiešus, jāteic, ka šis viedoklis ir atpalicis no realitātes par gadiem 15. Vēl pirms dažām nedēļām varēja lasīt rakstu kādā krievu militārā izdevumā par to, ka Aizsardzības ministrijas pārbaude vienā no Sibīrijas priekšējās līnijas pretgaisa aizsardzības pulkiem atklājusi, ka visā pulkā ir tikai četras lidošanai gatavas lidmašīnas, no kurām vienlaikus gaisā var pacelties vien divas, jo pulkā ir tikai divi kārtībā esoši akumulatori lidmašīnu iedarbināšanai. Un tā tālāk — vienīgie, kas noskaņoti optimistiski par Krievijas bruņoto spēku stāvokli, ir Aizsardzības ministrijas ierēdņi. Paši virsnieki un neatkarīgie analītiķi biežāk lieto vārdus "katastrofa", "bojāeja", "sabrukums" un "kauns". Bet krievu lidotāji, runājot par notikušo, tagad jokojot tā: "Nu ko, pārbaudījām NATO gatavību. Noskaidrojām, ka gan mēs, gan viņi esam dziļā d...ā, tikai mēs — dziļāk."n P. S. Lietuvas Ģenerālprokuratūra ceturtdien, 6. oktobrī, nolēma izbeigt tiesvedību par Krievijas iznīcinātāja avarēšanu Lietuvas teritorijā un deva atļauju lidmašīnas pilotam Valērijam Trojanovam atgriezties dzimtenē. (LETA)