Aprit 11 gadi kopš prāmja "Estonia" katastrofas (3)

Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. "Estonia" katastrofā bojā gāja visdažādāko profesiju un tautību mūsu valsts iedzīvotāji - māmiņa ar mazgadīgu dēliņu, kuri bija devušies atpūtas braucienā, jauna strādniece, kura brauca uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem Zviedrijā, kopuzņēmuma šoferi, kuri veda uz Zviedriju Latvijā saražoto produkciju, uzņēmēji, kas devās uz Zviedriju kārtot savus biznesa darījumus, žurnālisti. Prāmja nogrimšana ir lielākā jūras kuģa katastrofa Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Prāmja "Estonia" bojāejas apstākļus ir pētījušas vairākas izmeklēšanas komisijas, bet to secinājumi nav guvuši vienprātīgu atbalstu ne bojā gājušo tuvinieku vidū, ne sabiedrībā. "Estonia" bojāejas izmeklēšanas komisija, ko vadīja Somija un kurā ietilpa Zviedrijas un Igaunijas pārstāvji, savulaik konstatēja, ka kuģis nogrimis, kad vētrā atvērās tā priekšējā lūka un ūdens pārpludināja klāju, kurā bija novietotas automašīnas. Oficiāli par nelaimes cēloni tika minētas nepilnības kuģa priekšgala paceļamajā vizierī, tomēr daudzi to apšauba. Izmeklētāji noskaidroja, ka priekšējā lūka atvērās tādēļ, ka tās aizslēgi bija pārāk vāji. Vācijas kuģniecība, kas būvēja kuģi, tehniskās problēmas saistīja ar sliktu kuģa apkopi. Jautājums par "Estonia" nogrimšanas apstākļiem saasinājās pagājušā gada decembrī, kad izskanēja ziņas, ka ar prāmi "Estonia" Zviedrija transportējusi militāru ekipējumu. Pēc Zviedrijas valdības veiktās izmeklēšanas tika paziņots, ka 1994.gada 28.septembra reisa laikā, kad "Estonia" nogrima, uz kuģa neesot bijušas nekādas sprāgstvielas, nedz arī kāds cits militārais aprīkojums. Zviedrijas valdība martā apstiprināja finansējumu jaunai izmeklēšanai par prāmja nogrimšanas apstākļiem. Igaunijas izmeklēšanas komisija savā ziņojumā pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka ar Baltijas jūrā avarējušo prāmi "Estonia" tika transportētas militārās kravas, taču tas nenoveda pie kuģa katastrofas. Igaunijas valsts prokurors Marguss Kurms, kas vadīja ziņojuma sagatavošanas komiteju, ceturtdien paziņoja, ka prāmis izmantots militāru kravu pārvadāšanai. "Taču tas nebija saistīts ar Igaunijas institūcijām," uzsvēra prokurors. "[1994.gada] 14. un 20. septembra operācijas bija zviedru operācijas." Igaunijas tieslietu ministrs Reins Langs pavēstīja, ka izmeklēšanā nav atrasta nekāda saikne starp prāmja nogrimšanu un sprāgstvielām.