Svinēs dzimšanas dienu

Rītdien Sapņu fabrikā jau otrreiz uzstāsies vācu modernā džeza grupa "De–Phazz".

Par lounge mūzikas karaļiem dēvētie "De–Phazz" "Sapņu fabrikā" uzstāsies rīt. Tieši šajā dienā grupas krusttēvs Pits Baumgārtners svinēs arī savu dzimšanas dienu.

Strādā ar Lindu Leen

Mūzikas korifejam Pitam Baumgārtneram Rīga nenozīmē tikai viņa grupas vieskoncerta pilsētu, bet arī profesionālu sadarbību ar dziedātāju Lindu Leen! "Mēs sazinājāmies, satikāmies Hamburgā, un Linda vaicāja, vai nevēlos producēt viņas jauno albumu? Atbildēju, ka esmu pārāk aizņemts, bet piekritu uztaisīt vienu dziesmu. Viņa atsūtīja divas, un es izvēlējos, kuru no tām producēt. Tās darba nosaukums ir "My Baby"s Back Again", un man Lindas Leen dziesma ļoti patīk, turklāt viņai ir ļoti jauka balss." Pieredzējušais producents tāpat piebilst, ka nevar atļauties braukt tūrē ar grupu visu gadu, jo kādam esot jāstrādā arī studijā, jārūpējas par jaunu skaņu materiālu.

Darbošanos producēšanas lauciņā Pits gan sāka ne ar popmūziku. "Esmu izaudzis no audio lugu lauciņa. Veidoju, tā teikt, filmas ausīm. Audio jeb radio lugu elementus var dzirdēt arī pirmajos "De–Phazz" ierakstos." Pēcāk Baumgārtners izmēģināja savus spēkus gan folkmūzikā, gan tā sauktajā jaunajā vilnī. "Paralēli izveidoju savu privāto studiju un sāku producēt dziesmas. Piemēram, daudz esmu strādājis ar bērnu dziesmām, kas ir labi, jo no kaut kā arī jādzīvo. Turklāt tā ir laba skola, jo bērni ir visnežēlīgākie kritiķi – viņi tev nepateiks, kas tieši nepatīk, bet vienkārši pagriezīsies un aizies..."

Kā daudzi mūsdienu popmūzikas producenti, Pits nav studējis kādā mūzikas augstskolā un sauc sevi par autodidaktu. "Esmu iemācījies spēlēt ģitāru, mandolīnu, ukuleli. Dažādus stīgu instrumentus. Taču visvairāk mani aizrāva sempleru un producēšanas ierīču atklāšana. Neesmu komponists klasiskā izpratnē – drīzāk esmu izgriezējs un ielicējs. Tāds muzikālais kolāžists."

Radio skaņas

Aizraušanās ar neparastām skaņām un to ietekmēšanu sākusies jau agrā bērnībā, kad Pits grozījis radioaparāta pogu, klausoties ne tikai Luksemburgas un tamlīdzīgus radio, bet arī pīkstoši šņācošās skaņas, kas dzirdamas starp radiostaciju frekvencēm. "Tas man šķita kā mūzikas instruments – biju fascinēts!" Kāda īsta mūzikas instrumenta spēli viņš sāka apgūt jau krietni vēlāk – 16 gados.

Viņš neuzskata, ka kļuvis par mūziķi mātes iespaidā (savu tēvu Pits nekad neesot redzējis), lai arī viņa prot spēlēt akordeonu un flautu. Pita bērnība pagāja nelielā pilsētā Heidelbergā netālu no Frankfurtes. "Pilsētiņa ir kā Disnejlenda – tur ir maza, veca pils, lieliska vecpilsēta. Ļoti komfortabla vieta."

Par savu bērnību Pits saka, ka tā pagājusi mierīgi. Viņš savai mammai ir vienīgais bērns un par uzmanības trūkumu nevarēja sūdzēties. "Diezgan daudz laika pavadīju arī vienatnē, iespējams, ka tas ir iemesls, kādēļ joprojām laiku pa laikam vēlos pabūt viens. Studijā. Tādi bērnības fragmenti turpmākajā dzīvē..." Viņš tāpat neesot bijis galvenais izlecējs klasē un skolas karjeru par spīdošu nekādi nevarot nosaukt. Lai viņu nepārprastu, Pits uzreiz piebilst, ka viņam ļoti patīk arī kompānija, it īpaši mūziķi, ar kuriem viņš strādā.

Vēl viena bērnības un jaunības aizraušanās tagadējam producentam bija futbols. Dzīvojot Vācijā, tas šķiet diezgan pašsaprotami.

Labākā dāvana

Tagad Pits pārcēlies uz dzīvi citā mazpilsētā –Lādenburgā – un dzīvo kopā ar draudzeni un abu kopīgo divarpus gadus veco dēlu. "Reiz jau biju precējies, tādēļ šo var uzskatīt par otru ģimeni. Dēlēns prasa daudz laika un jau sācis lepoties ar savu tēti."

Izrādās, ka grupai šā gada sākumā bija intervija kādam bērnu radiokanālam. "Ja tas nāk par labu grupai, tad izmantojam jebkuru iespēju... Draudzene teica, ka mazais klausījies interviju un bijis tik lepns, kā vēl nekad. Lieta tāda, ka es viņu intervijā nosaucu vārdā un nebiju tad redzējis kādas piecas nedēļas, jo atradāmies tūrē."

Mazais pamazām sākot saprast, ka piedzimis mūziķa ģimenē, un arvien pašsaprotamāk uztverot studiju un mūzikas instrumentus tajā. "Mūsu mēģinājumu laikā viņam ir atļauts arī kāpt uz skatuves un piespēlēt perkusijas, par ko viņš, protams, ir laimīgs!"

Pits smejot piebilst, ka tās esot ļoti, ļoti sliktas zīmes, jo, iespējams, būtu labāk, ja dēls izvēlētos dzīvē kādu vieglāku, ne mūziķa ceļu. Līdz tam vēl daudz laika, bet pats Pits izklausās diezgan noraizējies, ka rītdien atzīmēs jau 47. dzimšanas dienu. "Ar katru gadu kļūstu aizvien neaktīvāks dzimšanas dienu svinētājs. Kaut kas jau būs jāizdomā. Piemēram, pagājušogad vislabākā dāvana dzimšanas dienā man bija jaunas dziesmas radīšana. Taču, kopš man ir ģimene, cenšos vairs nestrādāt līdz četriem rītā..."

Tomēr Pits nenoliedz, ka savā ziņā ir darbaholiķis, kurš gūst baudu no padarītā darba, radītās mūzikas. "Man patīk iziet arī ārpus mājas, lai ieelpotu svaigu gaisu vai uzspēlētu ar draugiem futbolu. Tiesa, pirms pāris nedēļām mana futbolista karjera laikam beidzās, jo savainoju kāju un sapratu, ka esmu par vecu tādām izdarībām. Kļūsti lēnāks, bet pats tam vēl netici – bīstama kombinācija."

Nākotnē Baumgārtners varētu pārcelties uz dzīvi Francijas piekrastē, jo "nesen tur biju un sapratu, ka jūra man ļoti palīdz relaksēties."

***

Pits Baumgārtners

Producents, modernā džeza grupas "De–Phazz" līderis

Dzimis 1958. gada 28. septembrī Heidelbergā

Mācījies Heidelbergas pamatskolā un Heidelbergas pedagoģiskajā skolā, jo plānojis nākotnē strādāt ar bērniem

Veidojis radiolugas, spēlējis folkmūzikas un jaunā viļņa grupās, producējis citu mākslinieku darbus, rakstījis mūziku bērniem

Kopš 1997. gada vada savu grupu

Dzīvo kopā ar draudzeni un divarpus gadus vecu dēlu

Uz augšu