Ar Grieķijas izlases triumfu vakar Belgradā noslēdzās Eiropas basketbola meistarsacīkstes. Finālā grieķi pārliecinoši apspēlēja Vāciju ar visu Novicki un atkārtoja leģendāro panākumu, ko pirms gandrīz diviem gadu desmitiem sasniedza iepriekšējā basketbolistu paudze. Bronzas medaļas pēc 46 gadu pārtraukuma izcīnīja Francija.
Izšķirīgo pārsvaru panākot jau otrā puslaika sākumā un demonstrējot daudz kustīgāku, saskaņotāku un azartiskāku basketbolu, Grieķijas basketbolisti vakar pārspēja vāciešus ar 78:62 un otro reizi vēsturē tika pie Eiropas zelta medaļām.
Pa ceturtdaļām - 19:12, 20:20, 25:16, 14:14.
Neapturams, tāpat kā ceturtdaļfinālā pret krieviem, grieķu rindās atkal bija Teodors Papaluks, kurš guva 22 punktus (2p 6/10, 3p 3/4), izdarīja sešas rezultatīvas piespēles, izcīnīja četras atlēkušās bumbas un pārtvēra trīs pretinieku piespēles.
Ar 23 punktiem (2p 5/9, 3p 1/8) un deviņām bumbām zem groziem izcēlās vācietis Dirks Novickis, kurš jau otro reizi karjerā tika atzīts par Eiropas meistarsacīkšu vērtīgāko spēlētāju.
Medaļas Eiropā, lai arī tikai bronzas, pirmoreiz kopš 1959. (!) gada beidzot tika arī Francijas basketbolistiem, kas vakar negaidīti pārliecinoši ar 98:68 uzvarēja Spāniju.
Pagātne, ko Janakis pārvērš tagadnē...
Šķiet, ka tas bija kaut kad pavisam nesen, kad spoži spīdot komandas snaiperim Nikosam Gallim, grieķi 1987. gadā savās mājās pirmoreiz vēsturē kļuva par Eiropas čempioniem. Dramatiskā finālmača pagarinājumā Grieķija toreiz ar 103:101 pārspēja Padomju Savienību.
Leģendārās komandas rindās viens no līderiem tolaik bija arī Panajotis Janakis, kas šodien, būdams jau komandas galvenā trenera amatā, aizveda grieķus un pats sevi līdz vēl vienam Vecā kontinenta čempiontitulam.
Grieķijas izlases sasniegumu sarakstā ir Eiropas sudrabs 1989. gadā un bronzas medaļas tālajā 1949. gadā.
Vai šī spēle maz varēja beigties savādāk, vai vāciešiem bija izredzes? Šis turnīrs patiešām apliecināja pirms tam izteiktās prognozes, ka uz zelta medaļām var pretendēt vismaz kādas desmit komandas. Arī paši vācieši to spilgti apliecināja, kad pusfinālā sensacionāli tika galā ar galvenajiem favorītiem spāņiem.
Nav šaubu, ka finālpāris Grieķija - Vācija jau pats par sevi bija viens no lielākajiem šo sacensību pārsteigumiem.
Zelta medaļu garšu 1993. gadā bija baudījuši arī Vācijas basketbolisti, kas toreiz finālā sensacionāli ar 71:70 pieveica Krieviju.
Tomēr grieķu pusē šoreiz bija lielākā daļa no 20 tūkstošu lielā skatītāju pūļa, kas jau pirms spēles šūpojās sirtaki dejas ritmos un ar patriotiskām emocijām acīmredzot bija pamatīgi uzlādējuši arī savus tautiešus basketbola laukumā.
Dienvidnieki šajā spēlē diktēja noteikumus faktiski no pirmās līdz pēdējai minūtei, un tādas atspēlēšanas "supersērijas", kādas, Novicka inspirētas, vāciešiem izdevās spēlē ar spāņiem, šoreiz bija nolemtas neveiksmei.
Tajā pašā laikā nevar teikt, ka uzvara nāca viegli, jo vēl otrā puslaika sākumā Grieķijas izlases pārsvars pēc Novicka soda metieniem bija tikai pieci punkti - 39:34.
Izšķirošo triecienu pretiniekam deva tieši Papaluks, kurš pusotras minūtes laikā guva astoņus punktus (divus trīspunktu un vienu divpunktu), Grieķijas izlasei dodot jau 14 punktu pārsvaru - 50:36. No šīs ofensīvas vācieši vairs atspēlēties nespēja, turklāt arī Novickim šī nebija tā labākā diena.
Lielāko - 18 punktu pārsvaru spēlē grieķi sasniedza ceturtās ceturtdaļas trešajā minūtē.
Desmit un vairāk punktu Vācijas izlasē bez Novicka vēl spēja gūt tikai Patriks Femerlings (11 p.), kamēr čempionu rindās tādi bija divi - Nikoloss Zisis iemeta 13 punktus, bet Mihals Kakiuzis 11.
Atlēkušās bumbas: Grieķija - 29, Vācija - 28, kļūdas: Grieķija - 8, Vācija - 21.
Grieķija - 2p 20/39, 3p 7/21, sm 17/24, Vācija - 2p 17/26, 3p 3/16, sm 19/20.
Eiropas čempionu grieķu komandas sastāvs:
Teodors Papaluks, Nikolass Zisis, Dimitross Diamantidis, Nikoss Hacivretas, Dimostenis Dikudis, Lazars Papadopuls, Konstantīns Carcaris, Antonios Focis, Mihails Kakiuzis, Panajotis Vasilopoloss, Joanis Borusis, Vasileoss Spanulis.
Spānijas pulveris sauss, lietuvieši - piektie
Gan Francijas, gan Spānijas basketbolistiem, kuri pusfinālā tikai ar vienu punktu dramatiskās galotnēs zaudēja attiecīgi Grieķijai un Vācijai, atrast fiziskos un vēl vairāk emocionālos spēkus spēlei par trešo vietu nebija viegls uzdevums.
Beigu beigās iznāca tā, ka francūži to spēja, jo sen, ļoti sen nebija tikuši pie medaļām (pēdējoreiz 1959. gadā) un vakar burtiski nolīdzināja līdz ar zemi emocionāli iztukšotos spāņus - 98:68 (!).
Spāņi, kas skaitījās vieni no galvenajiem pretendentiem uz zeltu, beigu beigās nedabūja pat bronzu...
Uzvarētāju labā Tonijs Pārkers izcēlās ar 25 punktiem, trīs bumbām zem groziem un piecām rezultatīvām piespēlēm. 23 punktus guva Mikaels Pjetrī, bet pa 13 - Mikaels Želabāls un Florēns Pjetrī, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.
Spānijas izlases līders Huans Karloss Navarro iemeta 17 punktus, 12 - Hosē Garbahosa, bet desmit punkti Karlosa Himenesa kontā.
2003. gada Eiropas čempioni Lietuvas basketbolisti, spēlējot ar atjauninātu sastāvu, izcīnīja diezgan augsto piekto vietu, izšķirīgajā spēlē vakar ar 79:70 pieveicot Slovēniju.
Leišu labā 22 punktus guva Roberts Javtoks, bet vēl 20 pievienoja Ramūns Šiškausks. Arī Lietuva un Slovēnija nodrošināja savu dalību 2006. gada pasaules meistarsacīkstēs Japānā.
Par 7. vietu: Horvātija - Krievija 92:74.
Par 2005. gada Eiropas meistarsacīkšu rezultatīvāko spēlētāju kļuva vācietis Dirks Novickis ar vidēji spēlē gūtu 26,1 punktu. Otrais - Navarro (25,2 p.), trešais - Andrejs Kiriļenko (17,5 punkti).
Ar 11,8 bumbām vidēji spēlē Kiriļenko bija labākais cīņā zem groziem, kamēr Novickis šajā kategorijā bija otrais (10,6).
Labākais turnīra asistents bija grieķis Diamantidis - 5 rezultatīvas piespēles vidēji ik mačā.
Turnīra simboliskais piecinieks:
Dimitross Diamantidis (saspēles vadītājs, Grieķija), Karloss Navarro (aizsargs snaiperis, Spānija), Boriss Diavs (vieglais uzbrucējs, Francija), Dirks Novickis (spēka uzbrucējs, Vācija), Lazars Papadopuls (centrs, Grieķija).
