Īpaši TVNET portālam Latvijas sieviešu izlases gaitas Eiropas meistarsacīkšu finālturnīrā turpina komentēt Latvijas izlases un TTT bijusī basketboliste Svetlana Zitāne - vairākkārtēja Latvijas un PSRS junioru čempione. Latvijas izlasē aizvadījusi 59 spēles un guvusi 361 punktu.
Pirmsspēles drudzis... Nē, nē, tas ir man. Latvijai tam nav jābūt, par to domāju es, jo Vācijā spēlēju divas sezonas. Tas gan bija pasen, bet tomēr bija, apmēram deviņdesmito gadu vidū.
Nē, politikai ar to nav nekāda sakara, jo Vācijas komandā spēlē Linda Frēliha, kuras „dzimtas” saknes ir meklējamas Latvijā. Vēsture ir vēsture, bet dzīve šodien ir dzīve šodien. Redzot emocijas Lindas Frēlihas acīs, tās nebija latviešu emocijas. Viņa spēlēja basketu un droši vien nedomāja par to, ka viņas dzīslās tek latviešu asinis. Mazliet bija nostalģiskas sajūtas, redzot laukumā arī Marlīzi Askampu (Vācijas Nr. 14), jo atceros viņu karjeras pirmsākumos, no Brēmenes komandas. Tās bija Brēmenes dienas Rīgā. Atmiņu albumā ir jauka bilde. Pēc tam tikāmies sporta laukumā daudzas reizes, arī tad Polijā, kad Latvija Vācijai zaudēja. Situācijas mainās.
Taču šodien mūsu meitenēm bija atbildīga spēle ar Vāciju. Vakardiena ir aizmirsusies, kad Latvija vinnēja Poliju, bet Vācija zaudēja Grieķijai. Tā jau ir vēsture un tur neko mainīt nevar. Nezinu, kā ir veču basketā, bet sieviešu basketā situācijas mainīs tik ātri, ka reizēm izsekot līdz ir ļoti grūti. Es joprojām domāju par to, ka uzvar spēli tas, kurš iemet pirmo grozu (vakar – Evija, bet šodien Gunta), tpu, tpu, es esmu māņticīga. Emocijas... sievišķīgas! Tāds ir ticējums basketbolistiem! Lai tā arī būtu turpmākajās spēlēs.
Neskatoties uz statistikas rādītājiem, kur vācietes mums ieliek, Gunta ar Ievu [Kubliņu] ir labākie „tīrītāji” zem groziem, bet otra Ieva [Tāre] savāc bumbas. Gunta šodien ļoti veiksmīgi darbojās aizsardzībā, gan bloķējot pretinieču metienus, gan pārtverot bumbas, gan arī izcīnot atlecošās bumbas pie sava groza. Bija neizprotamas situācijas mūsu komandas aizsardzībā, ļaujot vācietēm tik brīvi izpildīt trīspunktu metienus. Otrajā ceturtdaļā, mūsu komandai, sedzot zonas aizsardzību, komanda izcīnīja atlecošās bumbas, aizskrēja ātrajā, bet nespēja to realizēt punktu guvumā.
Ļoti patīkami un priecīgi, ka spēles otrajā puslaikā arī Kubliņa „atvērās”, izdarot daudz uzbrukumā un aizsardzībā. Pie labvēlīga spēles rezultāta bija gan arī neizprotamas tehniskās kļūdas, tomēr katra spēlētāja laukumā izdarīja visu, lai komanda šodien uzvarētu...
Prieks par Aneti, kura attaisnoja uz sevi liktās cerības, jo, zinot viņas spējas ietekmēt komandas spēli, pretiniecēm bija maz argumentu, bet pierādījums tam, ka Amerika ir iespēju un sapņu piepildījumu zeme, ir Lienes [Jansones] pārliecinošā darbība laukumā.
Ievas Tāres atdeve spēlei bija stimuls pārējām komandas spēlētājām, ar kādu sparu un pašaizliedzību laukumā ir jācīnās jebkuram basketbolistam Ir viedoklis, ka sieviešu komanda jātrenē jaunam un simpātiskam vīrietim. Raivo [Otersons - galvenais treneris] ir tur, kur tam jābūt.
Novēlam tā turpināt tālāk!