Šodien un turpmāk - komentārus par Latvijas sieviešu izlases gaitām Eiropas meistarsacīkšu finālturnīrā, īpaši TVNET portālam sniegs Latvijas izlases un TTT bijusī basketboliste Svetlana Zitāne. Vairākkārtēja Latvijas un PSRS junioru čempione.
Daudzveidīgāka spēle - lielākas izredzes uzvarēt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas izlase ir izcīnījusi pirmo uzvaru - grūtā, kļūdām pārbagātā spēlē, pie kam kur dažkārt rupji kļūdījās spēlētājas ar lielu pieredzi un ir komandas līderes.
Šoreiz tas mums viņām jāpiedod, jo spēle ir uzvarēta, un es domāju, ka no kļūdām viņas mācīsies (katra taču pati pārdzīvo, ka kļūdījusies tik elementārā situācijā, jo tas uzreiz bija redzams viņu sejās) un to būs pēc iespējas mazāk.
Taču jāatceras, ka nospēlēt spēli bez kļūdām nav iespējams. Svarīga ir katra spēle, bet jo īpaši pirmā spēle, tāpēc bija svarīgi tajā izcīnīt uzvaru, jo tad tu esi "uz viļņa’" ir pozitīvas emocijas, un ticība, ka mēs arī.
Varam uzvarēt, kaut vai šoreiz tās ir polietes, kuras ir bijušas Eiropas čempiones. Domāju, ka mūsējām ticību saviem spēkiem iedeva arī tas, ka nebija Polijas komandas līdere-Dideka. Jo tad spēle būtu izvērtusies citāda un rezultāts pilnīgi neprognozējams.
Un jāatceras tas, ka finālos vājas komandas nespēlē. Sievietes vienmēr ir daudz emocionālākas par vīriešiem, tāpēc sieviešu spēles nav prognozējamas. Un kas lai zina, kāds būtu rezultāts, ja spēle būtu rīt?
Pret polietēm meitenes iesaka lēni, domāju, ka emocionālā spriedze bija ļoti liela, taču paldies jāsaka mūsu aktīvajiem līdzjutējiem, kas tik aktīvi mūsējās atbalstīja un domāju, ka uzvaras kaldināšanā arī viņi pielika savu roku.
Pēc pirmo minūšu satraukuma, kad sākās biežās spēlētāju maiņas mūsu komandā, meklējot īsto sastāvu, mainījās spēles raksturs un ātrums. Polietes meta daudz tālos metienus, dažreiz pat sasteigtus, kas atkal un atkal atgādināja daudzu treneru teikto, ka tikai ar tālajiem metieniem spēli nevar vinnēt, vajadzīgs arī spiediens uz groza apakšu.
Izšķirīgā nozīme bija cīņai zem groza, kur vizuāli mūsējās izskatījās pārākas (neskatoties spēles statistiku). Kļūdas mijās ar skaistām epizodēm – pēc skaisti pārķertām bumbām, tas netiek realizēts punktu guvumā, bet pretinieces iemet grozā mūsējām, taču tad kļūdās pašas un mūsējās izveido skaistu ātro, kur pie tam aizskrien mūsu centri, nevis mazie spēlētāji.
Šobrīd negribētos izcelt kādu spēlētāju atsevišķi, bet apsveikt visu komandu, jo tā bija komandas uzvara, kur katra deva savu ieguldījumu uzvarā. Un skaistākās uzvaras un labākas spēles mūsējām vēl ir priekšā.
Lai mums izdodas un turam īkšķus!