Citādi mūsējie

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

"Folklora rullē!" pilnā balsī izsaucas Sana Babija. Viņas mamma ir Latvijā dzimusi poliete, tētis – krievs, bet sešpadsmitgadīgā Sana, kas izmantojusi iespēju pasē nerakstīt tautību, daudzus gadus darbojas latviešu folkloras kopā un skaidrā valsts valodā apgalvo, ka par latviešu tradicionālo kultūru zina vairāk nekā dažs labs bāleliņš. Kas ir šie citādi mūsējie?

KOKLĒT TARKŠĶOS Supamasa Tevadithepa (18) ir meitene no Taizemes, kas pērn ieradās Latvijā skolēnu apmaiņas programmas laikā. Gandrīz gads pavadīts Iecavas pusē, dzīvojot ģimenē, mācoties valodu un arī tradicionālo kultūru, jo visu šo laiku Supamasa bijusi arī Tarkšķu dalībniece, un tie, kas dzirdējuši Kurzemes garo saucienu viņas izpildījumā, noteikti vēl ilgi atcerēsies šo taizemiešu meiteni. "Taizemē mūsu ģimenei nav dārza, bet te es iemācījos pļaut zāli. Un pīt Jāņu vainagu. Visu mūžu esmu ēdusi rīsus, bet visu iepriekšējo gadu ēdu tikai jums tradicionālos kartupeļus! Latvijā man ļoti garšo arī gaļas kotletes un karbonāde. Un pārsteidza tas, ka Latvijā ģimenē valda liela brīvība, ir ļoti brīvas attiecības starp bērniem un vecākiem; Taizemē tā nav. Man te patīk! Latvieši ir jautra tauta, smaidīgi un laimīgi. Un man ļoti patīk latviešu tautastērps," saka Supamasa, kas uz folkloras dienu brīvdabas muzejā ieradusies taizemiešu tautastērpā. Šonedēļ Supamasa dodas atpakaļ uz dzimteni. "Iespējams, es aizmirsīšu valodu, bet katrā ziņā ne šo valsti un tās kultūru. Mājupceļā es ņemšu līdzi dzintaru un rupjmaizi un, iespējams, nopirkšu arī tautastērpu. Žēl, ka nevaru paņemt līdzi arī kokli, jo tās ir pārāk dārgas. Un mājās noteikti cepšu karbonādi!" GARŠĪGĀ SUŅUBURKŠĶU TĒJA Lingita Lina Bopulu (11) folkloras ansamblī Ganiņi darbojas pirmo gadu. Viņas mamma ir latviete, tētis ir no Kongo. "Ja gribi vairāk uzzināt par latviešiem, šāda kopa ir īstā vieta. Iepazīstot folkloru, es citādi ieraugu mūsu vēsturi, vietas un tradīcijas. Es sevi apzinos kā latvieti, nevis kā afrikānieti, jo esmu te dzimusi, te es dzīvoju un zinu šo valodu. Par tēta dzimteni gan vairāk neko nezinu, lai gan viņš man māca dažas dejas un dziesmas. Tēta dzimto valodu nezinu un arī negribētu iemācīties, jo man grūti klājas skolā… Kādreiz gan varētu aizbraukt uz tēta dzimteni." Lingita pasmaida, ka folklora nemaz tik ļoti neietekmē viņas dzīvi, jo ģimenē allaž ievērotas tradīcijas, tomēr tagad viņa vairāk zinot, kāpēc dara tā un ne citādi. "Vasarās es vācu dažādas tējas. Starp citu – ļoti garšīga tēja iznāk suņuburkšķiem… Tējas ir daudzas, un katra līdz ārstēt kādu slimību." NE TIKAI CHRISTMAS TREE Viktorija, Karīna, Jana un Sana ir ilggadējas urdziņietes, un visas piebalso Sanai Babijai, kas neslēpjot atzīst: "Cik reižu jau esmu mēģinājusi aiziet no kopas, bet es bez tās nemaz nevaru iztikt, jo tā ir daļa manas dzīves. Te man ir visi draugi." Savukārt Viktorija neslēpj, ka laukos jau nav pārāk daudz nodarbju, un folkloras kopā pavadīto laiku atzīst par lietderīgi pavadītu. "Pa vasaru būtu sēdējusi mājās un droši vien skatītos televizoru, bet šobrīd es piedalos svētkos. Kādreiz es zināju tikai Christmas Tree, bet tagad es pie Ziemassvētku eglītes varu dziedāt citas dziesmas, jo – es tās zinu! Uz Urdziņu mani aizveda vecāki, jo es nemaz negribēju iet. Jā, es esmu poliete, mājās runājam arī krievu valodā, bet es esmu Latvijas pilsone! Un ģimenē mēs svinam arī masļeņicu!" Arī Janas ģimenē runā gan latviešu, gan krievu valodā, bet Jana vaļsirdīgi atzīst, ka ar krievu valodu viņai esot pagrūti… "Ja cilvēks ir latvietis, viņam jāzina savas tautas tradīcijas. Ja viņš nav latvietis, bet dzīvo Latvijā, arī jāzina tradīcijas," kodolīgi saka Jana. "Man patīk tā dzīve, ko dzīvo latvieši. Darbojoties folkloras kopā, es mācos pareizi dzīvot, tā kā dzīvoja mūsu senči. Es taču dzīvoju Latvijā, tātad – manas dzimtenes senči," pārliecinoši noskalda Sana, polietes un krieva meita, kura pasē tautību neatšifrē un kurai vēl būs jākārto naturalizācijas eksāmens. "Folklora rullē! Latvieši ir jautri un dzīvespriecīgi, vieni no visjautrākajiem cilvēkiem. Tā ir! Domāju, ka daudzi latvieši nemaz nezina to, kā viņu senči prata izklaidēties!" šķelmīgi piebilst Sana. TAUTAS TĒRPA IZJŪTA Aleksandru Korčevaju (13) uz Ganiņiem uzaicināja vadītāja. Aizgājusi, un iepaticies. Aleksandras mamma ir latviete, tētis – baltkrievs. "Man patīk nēsāt tautastērpu, kad to uzvelku, ir pavisam dīvaina izjūta." Aleksandra atceras, ka pirms diviem gadiem, kad aizgājusi uz Ganiņiem, neko nav zinājusi par folkloru, jutusies ļoti apjukusi, bet visu iemācījusies, skatoties uz citiem – dejojot un dziedot līdzi. "Es esmu latviete," viņa saka un uzsver, ka zina arī baltkrievu ticējumus un tradīcijas. Arī tās ģimenē tiek cienītas un ievērotas. Jo tā vienkārši jādara. Cienot savu ģimeni.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu