Atskats: cietumā viņi visi ir zili! (14)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Dāvida šovā nedēļa sākas ar tetovēšanu, cietumnieku un tetovētajiem.

Pirmais viesis studijā ir labi zināms profesionālis savā jomā – Vadims. Neliela papļāpāšana, un mākslinieks atklāja tiem, kas neko nezināja par tetovēšanu, ka vienīgā vieta, kuru nebūtu vēlams tetovēt, ir acis. Brīdi vēlāk Vadims ir gatavs vienai skatītājai sarkanā kostīmā uztetovēt indiešu motīvu intīmā zonā. Jauki.

Protams, netrūkst Dāvida dežūrjautājumu - vai uz krāniņa tiek tetovēts, vai kāds ir kliedzis, pretojies, sitis vai raudājis, smējies... Vadimam ir nācies piedzīvot daudz ko, izņemot sāpju kliedzienus. Tiesa, viņš nenoliedza, ka ir īpaši jutīgas vietas uz cilvēka ķermeņa, kas rada zināmas sāpes, tomēr „pie manis salonā neviens no sāpēm nav kliedzis”.

Andrejs
Studijā tiek aicināts Andrejs, solīdā melnā uzvalkā. Pirmajā brīdī nekas nenorāda, ka viņam ir bijusi kāda saskare ar tetovēšanas salonu vai tetovējumiem. Tomēr, novelkot žaketi, paveras lielisks skats uz jaunieša rokām, kas ir notetovētas no vienas vietas. Īpaši labā roka. Kreisā vēl neesot pabeigta, kā apgalvoja Andrejs.

Veselīgs humors bija Andreja trumpis, un Dāvidam tā arī neizdevās uzzināt, kur jaunietis strādā, tik vien, ka darba dienās Andrejam ir darīšana ar desām. Savukārt brīvdienās esot laiks seksam. Ha! Darbā viesim problēmas neesot, jo šefam esot vēl vairāk tetovējumu. Tomēr esot bijuši gadījumi, kad tetovējumi ir jāapslēpj, lai neaizbaidītu klientu.

Andreja vectēvs jau akmens laikmetā esot sevi izdaiļojis ar līdzīgiem zīmējumiem, un minētā dzimtas vēsturiskā apziņa esot kalpojusi kā viens no stimuliem Andreja tetovējumiem.

Zigmunds
Zigmunds ir bijušais cietumnieks, kuram nav neviena tetovējuma. Viesa prastā valodiņa ik pa brīdim ir dzīvs atgādinājums, ka sabiedrībā pastāv dažādas sociālās grupas ar savu dzīves skatījumu un problēmām. Cik varēja noprast no Zigmunda stāstītā, viņam ir bijusi tā laime sēdēt gan padomijas laiku, gan modernā laikmeta cietumā. Tā kā informācija sabiedrībā par cietumiem ir minimāla, tad grūti teikt, ar ko atšķiras vecais un jaunais cietums. Spriežot pēc viesa stāstītā, absolūta brīvība valda tetovējumu izvēlē. Kādreiz tetovējumam bija liela nozīme cietuma hierarhijā, nu ir tieši otrādi - „tagad visiem ir pie pakaļas”.

„Cietumā ir tā – ņem to pašu kurpju zoles un dedzina. Tos sadegušos pelnus samaisa ar eļļu vai margarīnu. Mēdz, ka urīnu arī piejauc klāt. Un tad sasien adatas kopā, trīs adatas, un aiziet,” stāsta viesis. Dāvidu interesē, vai t.s. cietuma gaiļus neiezīmē? Un kas vispār ir gailis cietumā? Zigmunds iesmejas un smaidot stāsta: „Gailis ir sieviete cietumā. Bet tagad ar gaili pavadīt nakti ir grūti, jo tagadējie policisti baigi vaktē. (..) Gaiļus iezīmēja agrāk, ar tetovējumiem uz ausu ļipiņām, lai var uzreiz redzēt, ka ar to nevar dzert tēju vai sveicināties.”

Dāvidam tēma iepatīkas, un viņš turpina iztaujāt Zigmundu. Tas arī nekautrējas un klāj vaļā, kā ir. „Kas, vai tad mums masturbēt katru dienu? Bet mēs neesam homoseksuāli, tikai apmierinām savas tieksmes,” ir stingri pārliecināts Zigmunds. Dāvids manāmi nav vienisprātis ar viesa pārliecību, bet lai jau...

Pēc brīža saruna turpinās par to, kādēļ Zigmundam nav neviena tetovējuma. Konkrētu atbildi bijušais cietumnieks nespēja sniegt, bet acīmredzot bijis nopietns iemesls: „Cietumā gan viņi visi ir zili, tas ir ārprāc, ārprāc!” par tetovētajiem cietumniekiem stāsta Zigmunds.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu