BTB ieiet pasaules tirgū (3)

– 2005. gads ir pirmais Latvijas gads ES, un tas paver jaunas iespējas, taču vienlaikus tas ir laiks, kad no Latvijas bankām tiek prasīta lielāka atbildība. – Ja man pirms četriem mēnešiem teiktu, ka es strādāšu atkal kādā bankā, es teiktu, ka ar mani jokojas. Banku un biržu jomā strādāju kopš 1967. gada. Tas ir ļoti ilgs laiks. Jau 1970. gadā sāku tirgot vērtspapīrus, un tam sekoja gara interesanta karjera Amerikā un kopš 1991. gada Latvijā. Pirms četriem gadiem es nomainīju darbības jomu un pievērsos pavisam citam virzienam, privātajiem ieguldījumiem un nekustamajam īpašumam. Taču, kad saņēmu priekšlikumu no Baltic Trust Bank piebiedroties veciem kolēģiem un kļūt par viceprezidenti, nevarēju atteikties. Eiropas lielais tirgus ir tas izaicinājums, kurš paver pavisam nebijušas iespējas. Latvija un Baltic Trust Bank ir izgājusi pavisam citā līmenī. Tagad ir iespējamas pilnīgi jaunas sadarbības formas. Baltic Trust Bank, piemēram, 4. aprīlī noslēdzām līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu 10 miljonu eiro apjomā. Kredīta izsniegšanā piedalījās piecas ārvalstu bankas. Aizņēmuma galvenais pilnvarotais organizators ir Austrijas Raiffeisen Zentralbank Ćsterreich AG, aizņēmuma galvenie pārvaldītāji ir HSH Nordbank Kopenhāgenas filiāle un Hua Nan Commercial Bank Londonas filiāle, bet dalībnieki – Polijas PKO Bank Polski SA un Austrijas Raiffeisenlandesbank NiederĻsterreich-Wien AG. Sindicēto kredītu BTB ir paredzējusi izmantot mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Šāds sindicētais kredīts ir bankas starptautiska atzīšana, to var salīdzināt ar brīdi, kad uzņēmums pirmo reizi iziet auditu. Būtībā tas iznāk kā otrais starptautisks audits, kā savdabīga kvalitātes zīme. Tas bija liels gandarījums strādāt ar tik lieliem partneriem. Tanī pašā laikā bija prieks un lepnums apzināties, ka mēs BTB profesionāli no it kā mazās Latvijas strādājam brīžam ātrāk un konsekventāk. Tas, man šķiet, netika nepamanīts arī no ārzemnieku puses. Katrā gadījumā – neatpalikām! Papildus gada sākumā banka piesaistīja subordinēto kapitālu no privātajiem investoriem, emitējot septiņu gadu subordinētā aizņēmuma sertifikātus. Vēl papildus – Baltic Trust Bank ir pirmā privātā komercbanka Latvijā, kas ir izdevusi hipotekārās ķīlu zīmes. Tās nāca tirgū pagājušā gada beigās. Tā jūs redzat, ka Baltic Trust Bank ir bijusi ražīga, izmantojot jaunās iespējas. Tomēr mēs apzināmies, ka ieiešana pasaules tirgū mums uzliek lielu atbildību, un mēs to ņemam ļoti nopietni. – Divas Latvijas bankas ir iekļautas sarakstā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu. Kā jūsu ASV kolēģi uztvertu šādus paziņojumus par Latviju? – ASV finanšu aprindas šādus paziņojumus, protams, uztver negatīvi. Filmas par finanšu mahinācijām un par Krievijas mafiju jau sen ir populāras. Ja uz šādas informācijas fona ASV kontrolējošās iestādes izplata paziņojumu, tad cilvēki sāk domāt – pag, pag, laikam tur ir zināma taisnība. Tā notiek. Dažas bankas tūdaļ izsvītroja lielāko daļu Latvijas banku no savu sadarbības partneru saraksta. Tagad visām Latvijas bankām ir jāpierāda, ka esam bez vainas. Arī tām bankām, kas nav melnajā sarakstā. Ir bankas, un ne tikai ASV, bet arī Eiropā, kas negrib riskēt, negrib domāt un izvērtēt. Vieglāk vai drošāk ir pārtraukt sadarbību. Tas, protams, sagādā mums brīžam nepelnītas ciešanas un visa banku sfēra ir parādīta nelabvēlīgā gaismā. – Vai Džordža Buša vizīte nemazināja negatīvo efektu? – Prezidenta Buša vizītei bija pozitīva loma. Taču ne visi šai vizītei pievērsa tik lielu uzmanību kā mēs. ASV un Eiropā tā, protams, tika ļoti plaši atspoguļota, un tajā dienā tā ASV bija viena no pirmajām ziņām. Taču amerikāņu speciālistu viedoklis ir tāds, ka, ja tiek paziņotas aizdomas par vienu banku, tad tiek uzskatīts, ka tas ir ļoti nopietni. Katras bankas vadība arī ASV, Vācijā vai arī kaut kur citur pēc šādiem paziņojumiem pie sevis klusībā nodomā: "Paldies Dievam, ka tie nebijām mēs." Bankas ASV ļoti nopietni pievērš uzmanību likumiem, bet arī pat lielākās no tām ir tikušas sodītas. Arī Citibank ir tikusi pieķerta nepatīkamās lietās gan ar Pinočeta kontiem, gan citiem darījumiem. Tā ir lielākā pasaules banka, un to nevarētu tā vienkārši slēgt. Toties soda naudas ASV ir lielas. – Vai jūs kaut ko mainījāt bankas darbā pēc paziņojumiem par netīrās naudas atmazgāšanu? – Baltic Trust Bank ļoti atbildīgi un rūpīgi izvērtē visus nerezidentu rēķinus, un mēs jau to darījām ilgu laiku pirms šiem paziņojumiem. Protams, nepārtraukti cenšamies savas procedūras uzlabot un pilnveidot. Bankā ir Neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu uzraudzības komiteja, kas sanāk ne mazāk kā divas reizes nedēļā un ir izskatījusi visus nerezidentu kontus un bez kuras piekrišanas nerezidentu konts nevar tikt atvērts. Komitejā vesela advokātu komanda izskata katru nerezidenta kontu. Pārbaudīta tiek katra pilnvara, katrs dokuments. Ja klients noteiktā termiņā nedod dokumentus par patieso labuma guvēju, tad mēs vienkārši slēdzam kontu vai bloķējam to, ja tajā ir nauda. Attieksmei jābūt ļoti nopietnai, un Baltic Trust Bank tāda tā arī ir. Tas, protams, nozīmē, ka klientam ir jāuzrāda un jāpierāda sava darbība un darījumi un mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem par to nevainību. Mēs drīzāk esam ar mieru zaudēt klientu nekā apdraudēt bankas reputāciju. Labi ir tas, ka mums ir lojāli klienti, kas šīs papildu prasības izprot un ir ar mieru tās izpildīt. – Latvijas banku sektorā ir ievērojama konkurence. Kādā virzienā jūs saskatāt bankas specializāciju? Citas bankas sola nulli procentu, izkonkurēt jebkuru citas bankas priekšlikumu – kā jūs gatavojaties atbildēt konkurentiem? – Baltic Trust Bank uzsāka savu darbību 1992.gadā ar nosaukumu Baltijas Tranzītu banka. Bankas darbības pirmajos gados stratēģiskais virziens tika noteikts eksporta, importa un preču tranzīta plūsmu apkalpošanai. BTB pirmajos divos savas darbības gados izveidoja filiāļu un norēķinu grupu tīklu saskaņā ar mūsu akcionāru, Latvijas dzelzceļa, tīklu, aptverot visu republikas teritoriju. Bankai ir nodibināta cieša sadarbība ar ārzemju korespondentbankām, kas ļauj veikt norēķinus uz ārvalstīm starp Rietumiem un Austrumiem ātri, un šodien mēs esam viena no lielākajām Latvijas universālajām komercbankām, kas apkalpo praktiski visas nozares. Banka savā pastāvēšanas laikā ir piedāvājusi arvien jaunus pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām. Bankas specializācija ir mazie un vidējie Latvijas uzņēmumi. Nākamo 18 mēnešu laikā mēs vēlamies dubultot Latvijas klientu, cilvēku un uzņēmumu, skaitu. Mūsu filiāļu tīkls un augstā līmeņa apkalpošanas stils, kas tanī pašā laikā ir ļoti personīgs un draudzīgs, ir liela priekšrocība. Mūsu filiālēs nav jāstāv rindā. Taču slepenos ieročus, kuri mums ir sagatavoti, mēs šobrīd paturēsim noslēpumā. Būs jauni produkti, un par tiem mēs sāksim runāt vasaras beigās. Gribētu arī pieminēt, ka pagājušogad banka nomainīja bankas nosaukumu. Kā izteicies bankas valdes priekšsēdētājs Edgars Dubra, šis lēmums apliecina, ka banka ir sasniegusi augstāku attīstības līmeni, kas pamatots ar bankas un klientu abpusēju uzticību un atbildību vienam pret otru. – Kā banka noslēdza pagājušo gadu, un kā veicas bizness šogad? – Esam apmierināti ar paveikto. Ir zīmīgi, ka vienlaikus ar bankas nosaukuma maiņu banka ir guvusi arī lielākos finanšu panākumus savā pastāvēšanas vēsturē. 2004. gadā noguldījumi palielinājās par 42%. Peļņa bija 2,562 miljoni latu, kas ir par 732 tūkstošiem jeb 40% vairāk nekā 2003. gadā. Baltic Trust Bank peļņa pirmajā ceturksnī bija 503 tūkstoši latu. Bankas procentu ienākumi marta beigās sasniedza 2,07 miljonus latu, pagājušā gada beigās procentu ienākumi bija 1,5 miljoni latu. Aktīvi palielinājušies par diviem miljoniem, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Patlaban to apjoms ir 194 miljoni latu, bet decembra beigās tas bija 193 miljoni latu. Banka līdz marta beigām bija izsniegusi kredītus 71,44 miljonu latu apmērā, kapitāla un rezervju apmērs bijis 14 miljoni latu, bet kapitāla atdeve pārskata periodā bija 14,5%. Pagājušajā gadā BTB kļuva par pirmo privāto banku Latvijā, kas emitēja hipotekārās ķīlu zīmes. 2004. gada beigās un šā gada sākumā banka izveidoja pirmo ķīlu zīmju emisiju trīs miljonu latu un trīs miljonu dolāru (1,65 miljonu latu) apmērā uz trīs un pieciem gadiem. Bankas tīrā peļņa pērn bija 2,6 miljoni latu, aktīvu apjoms pagājušā gada beigās bija 193 miljoni latu, kas ir par 20% vairāk nekā 2003. gada nogalē. Kredītos banka līdz 2004. gada beigām izsniegusi 71,18 miljonus latu, gada laikā kredītportfeli palielinot par 11%. Savukārt piesaistīto noguldījumu apjoms palielinājies par 42,1%, sasniedzot 151,77 miljonus latu. BTB kapitāla un rezervju apjoms 2004. gada beigās bija 13,46 miljoni latu, kas ir par 23% vairāk, salīdzinot ar šo rādītāju pirms gada. Privātpersonu noguldījumu apjoms pērn palielinājās par 26%, kas sasniedzis trešo daļu no visiem bankā noguldītajiem naudas līdzekļiem. Uzmanība tika pievērsta arī maksājumu kartēm, kur bankai ir pilns klāsts. Jaunās viedkartes arī tiek piedāvātas klientiem. Starptautiskā reitinga aģentūra Moody"s Investor Services mums piešķīra reitingu Ba3/NP – saistībām un D – finanšu drošībai. Reitings ir ar stabilu prognozi. Janvārī britu žurnāls The Banker piešķīra BTB 36. vietu Centrāleiropas banku vidū pēc attīstības dinamikas. Kaut, pēc Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotajiem datiem, BTB pēc aktīvu apjoma ir trīspadsmitā lielākā banka Latvijā, pēc citiem rādītājiem esam labākās pozīcijās – filiāļu tīkls, peļņa, pakalpojumu klāsts un apkalpošanas līmenis. – Šogad aprit 10 gadi, kopš Latvijā tika atvērts pirmais debetkartes apkalpojošs bankomāts, un jūsu vārds ar to ir ļoti cieši saistīts. – Negribu lielīties, bet tā ir vairāk par saistību, jo ieviest internacionālu karšu (MasterCard, Europay, VISA) bankomātu tīklu un debetkartes bija mana ideja un to jau centos iesākt 1992 gadā. Laimīgā kārtā Saules bankas vadība to novērtēja un bija ar mieru ieguldīt naudu, to īstenojot. Lai to sāktu, mums bija nepieciešama Latvijas Bankas piekrišana. Kā atceros, tolaik E. Repše teica, ka Latvijā tas nav vajadzīgs, ka iedzīvotājiem tas nepatiks, tas ir pāragri un vispār Latvijā jau ir kredītkartes. Es toreiz atbildēju, ka nevar attīstīt kredītkartes tik nestabilā vidē, kāda bija Latvijā 1995. gadā, un ka ir vajadzīgs kas cits – ne kredītkartes. Un īstenībā tās, kas bija pieejamas, nemaz nebija kredītkartes, jo cilvēks ielika bankā savu naudu un tad ar kredītkarti to tērēja. Manā biznesa plānā, kuru iesniedzu Latvijas Bankai, es uzsvēru, ka līdz 2001. gadam Latvijā būs viens miljons debetkaršu. Man ir liels gandarījums, ka mana prognoze piepildījās pilnībā. Pirmais bankomāts bija Rīgas lidostā, un tas pieņēma MasterCard kredītkartes un Maestro debetkartes. Mēs tolaik sākām arī ar algu kartēm, un pirmās firmas, kuras es piesaistīju, bija Statoil (18. novembra priekšvakarā), MannTess un Lattelekom. Man ir prieks, ka daudzi kolēģi no Saules bankas, ar kuriem gāju šīs gaitas, strādā BTB. Tāpēc jau arī biju ar mieru pārtraukt savu pensijas statusu! Mans nopelns ir arī tas, ka Latvija neieviesa pasaulē jau tolaik novecojušo čeku sistēmu. To paspēju, vēl strādājot 1991.–1992. gada posmā Latvijas Bankā. Man ir liels prieks, ka tagad bankomāti un debetkarte ir daļa no cilvēka dzīves Latvijā un ieviesām modernākas sistēmas nekā dažā labā ASV bankā. BTB bankas automāti ir izvietoti visā Latvijas teritorijā. Piedalāmies arī speciālā bankomātu tīklā ar Latvijas Krājbanku un Parex, sniedzot mūsu klientiem bez maksas naudas saņemšanu šo banku automātos. Daudzas pašvaldības ir mūsu klienti, un to darbiniekiem nevajadzētu būt problēmu banku karšu izmantošanā, jo mums ir 72 apkalpošanas vietas – 29 filiāles un 43 norēķinu grupas, viens no plašākajiem tīkliem Latvijā. Beidzot gribētu uzsvērt, ka neesam lielākā banka Latvijā, bet tieši tāpēc uztveram savu darbību tik nopietni – katrs klients ir svarīgs, un tie, kas vēl nepazīst Baltic Trust Bank, būs priecīgi ar mums iepazīties un pārliecināties, ka katrs klients, indivīds vai firma jutīsies un būs svarīgs.