Vakara šovs sākās bez liekiem asumiem, studijā viesis Viktors, kurš ir pats galvenais Lāčplēsis kādā nacionāli noskaņotā partijā, kādu Latvijā netrūkst. Grūti spriest, vai minētās partijas šefam ir kāda sajēga par reālas varas izpausmēm un atbildību, kas, protams, nekavēja Viktoru izklāstīt pietiekoši radikālus uzskatus par to, ko vajadzētu darīt ar krievu tautības cilvēkiem Latvijā. Viktora galvenais arguments: „Mums nav nekādu pretenziju pret krieviem, bet mēs iestājamies pret tiem okupantiem, kas pēc 1940.gada tika sūtīti uz Latviju.” Nav nekādu šaubu, ka Viktors labi apzinās, ka tādējādi viņš netieši norāda uz lielāko vairumu krievvalodīgo Latvijas pilsoņu un nepilsoņu.

Studijā ienāk Aleksandrs, kas pārstāv pretēju radikāļu fronti un ir pret visu to, par ko ir Viktors: „Viktora idejas ir utopija,” ir pārliecināts Aleksandrs. Līdzīgi kā latviešu nacionālistam, arī Aleksandram ir radikāli uzskati par krievu tiesībām Latvijā. Aleksandrs vājāk pārzina vēstures aspektus, tomēr tāpat kā Viktors traktē tos sev izdevīgā gaismā. Organizācija, kurā Aleksandrs ir aktīvs biedrs, ir uzzīmējusi Latvijas prezidentes karikatūru – nacistu tērpā, aiz muguras redzama koncentrācijas nometne. Izskatās, ka viņi lepojas ar zīmējumu. Tiklīdz saruna ievirzās nedaudz nopietnākā plāksnē, Aleksandram rodas problēmas ar argumentētu savas nostājas pamatojumu. Jāpiebilst, ka Dāvidam tāpat.

Kasīšanās beidzas mierīgi, nekādas saķeršanās vai sišanas pa purnu. Top skaidrs, ka ar Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūru nav apmierināta neviena puse – ne vietējie Lāčplēši, ne pretējās nometnes radikāļi. Arī labi, vismaz kaut kāda vienotība.

Ak jā, ik pa brīdim tiek pārcilāts cits jājamzirdziņš – sociālais taisnīgums. Īsās sarunas laikā ir acīm redzams, ka nabaga Aleksandram nav sajēgas, ko apzīmē termins sociālais taisnīgums... Savukārt Viktors cenšas izklausīties stulbs, un tas viņam sanāk: „Krievu kropļu cirks ir nacionālboļševisms.” Gudri gan.

Benišs Aijo no Ugandas. Pēdējā laikā masu medijos bieži redzēta seja, pārliecināts neapmierināto aizstāvis. Aijo arī cīnoties par sociālo taisnību, pret ko tieši, viņš nevarēja pateikt. Viņa māte ir krieviete, tēvs - ugandietis, kas esot miris. Prot sarunāties krievu, latviešu valodā, bet ugandiešu gan ne. Jaunais revolucionārs Aijo no Ugandas daudz pļāpāja par taisnību, pašnoteikšanās tiesībām, latviešiem un krieviem. Pēc viņa monologiem kļuva saprotams, ka Če Gevaras idejas ir atstājušas lielu iespaidu uz jauno radikāli: „Mēs esam pret vardarbību. (..) Bet mēs būsim Saeimā!”

Viktors, kas ir pārliecināts latviešu nacionālists, nespēja vairs novaldīties: „Tādu cilvēku kā Aijo vieta ir zoodārzā un ne jau šinī pusē.” Ugandietis nebija uz mutes kritis un atteica, ka viņš labprāt strādātu zoodārzā, jo pēc izglītības esot zoologs. Tomēr viņš nevarot apvienot savu politisko darbību ar zinātnisko darbu. Ha, jautri!

Pēdējais viesis Dāvida bēniņos – vēl viens Viktors no jauktas ģimenes. Minētais prātvēders bija pārliecināts, ka vēstures zināšanas nav tik svarīgas, lai iegūtu kādas valsts pilsonību. Viņa demonstrētās vēstures zināšanas atklāja spriestspējas trūkumu. Bet nekas, visādi dzīvē gadās!

Šova beigās iepeldēja divi latviešu hiphoperi – Ultimāts un Daniels: „Čau, Ludza!”